Martinsons pret drošības naudu atbrīvots no cietuma

SIA "Rīgas satiksmes" iepirkumu lietā aizdomās turētais uzņēmējs Māris Martinsons pamet Rīgas Centrālcietumu pēc 500 000 eiro lielas drošības naudas iemaksas Valsts kasē.

FOTO: Zane Bitere/LETA

Pašvaldības SIA "Rīgas satiksmes" krimināllietā iesaistītais uzņēmējs Māris Martinsons trešdien atbrīvots no Rīgas centrālcietuma.

Pēc iznākšanas no cietuma Martinsons strauji devās uz savu automašīnu. Žurnālistiem viņš norādīja, ka drošības nauda iemaksāta no "privātiem līdzekļiem", taču neatklāja kādiem. Uz citiem jautājumiem uzņēmējs neatbildēja.

Savukārt Martinsona advokāts Didzis Vilemsons žurnālistiem norādīja, ka šobrīd Martinsonam nav piemēroti jebkādi drošības līdzekļi. Advokāts arī izvairījās komentēt Martinsonam inkriminētos noziegumus, norādot, ka, aizstāvības ieskatā, neesot bijis pietiekams pierādījumu kopums, lai Martinsonu atzītu par aizdomās turēto.

Aizstāvis arī apgalvoja, ka laika posmā kopš Martinsona aizturēšanas līdz viņa atbrīvošanai, procesa virzītājs jeb Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ar Martinsonu ir kontaktējies tikai vienu reizi.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa trešdienas rīta pusē saņēma apliecinājumu par 500 000 eiro drošības naudas iemaksu Martinsona atbrīvošanai no apcietinājuma.

Martinsona advokāts Didzis Vilemsons sarunā ar aģentūru LETA neatklāja drošības naudas izcelsmi, norādot, ka komentāru nebūs. Viņš gan piebilda, ka arī pēc atbrīvošanas no ieslodzījuma vietas uzņēmējs turpinās sadarboties ar izmeklētājiem un sniegt liecības.

Advokāts iepriekš paziņojumā medijiem tika norādījis, ka Martinsons joprojām noraida jebkādus pārkāpumus vai nelikumīgas darbības.

Tiesa Martinsonam apcietinājumu piemēroja pērn 12.decembrī. Šogad 3.janvārī Rīgas apgabaltiesa izskatīja aizstāvja sūdzību par apcietinājuma piemērošanu, atstājot spēkā pirmās instances lēmumu.

Savukārt 4.februārī Vidzemes priekšpilsētas tiesa, likumā paredzētajā kārtībā, pārskatīja apcietinājuma nepieciešamību Martinsonam un nolēma turpināt tā piemērošanu.

Skaidrojot tiesas februāra lēmumu Martinsonu paturēt apcietinājumā, tiesnese Dina Suipe iepriekš norādīja, ka kriminālprocesa materiāli satur konkrētas ziņas, ka viņš varētu sazināties ar kriminālprocesā iesaistītām personām un ietekmēt sniegtās liecības.

Jau ziņots, ka 500 000 eiro drošības naudu tiesa Martinsonam piemērojusi otrdien.

Likumā teikts, ka drošības naudu var iemaksāt pati aizdomās turētā persona, kā arī jebkura cita fiziska vai juridiska persona.

Persona, kura veikusi drošības naudas iemaksu, iesniedz procesa virzītājam arī rakstveida paziņojumu par iemaksātās naudas izcelsmi un personām, kuras piešķīrušas līdzekļus tās iemaksai.

Ja aizdomās turētais nepilda procesuālos pienākumus vai izdara jaunu noziegumu, drošības nauda ieskaita valsts budžetā.

Aģentūras LETA arhīvs liecina, ka 500 000 eiro ir viena no trim lielākajām drošības naudām, kas noteiktas Latvijas tiesu sistēmas vēsturē. Šāda pati drošības nauda tika noteikta arī "Trasta komercbankas" krimināllietā aizdomās turētajam uzņēmējam Mārim Sprūdam, kā arī kukuļošanā apsūdzētajam uzņēmējam Borisam Rjazanskim.

Pagaidām vienīgais "Rīgas satiksmes" iepirkumu lietā aizdomās turētais, kurš joprojām atrodas apcietinājumā, un kuram tiesa nav noteikusi drošības naudu, ir Čehijas uzņēmuma "Škoda Transportation" amatpersona Vladislavs Kozaks, taču arī viņam drīzumā tiks pārskatīts piemērotais drošības līdzeklis - apcietinājums.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa decembra sākumā sešām no septiņām šajā lietā aizdomās turētajām personām kā drošības līdzekli piemēroja apcietinājumu. Tie bija ilggadējais partijas "Gods kalpot Rīgai" biedrs, uzņēmējs Aleksandrs Krjačeks, "Rīgas satiksmes" Infrastruktūras uzturēšanas un attīstības departamenta direktors Igors Volkinšteins, bijušais "Rīgas satiksmes" valdes priekšsēdētājs Leons Bemhens, Kozaks, Martinsons un uzņēmējs Edgars Teterovskis.

Savukārt Teterovska dzīvesbiedrei un Kozaka savulaik vadītā, nu jau likvidētā uzņēmuma "Tram Servis Riga" valdes loceklei Elīnai Kokinai jau sākotnēji tika piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis.

Krjačeks tika atbrīvots nedēļu pēc aizturēšanas. Februāra vidū pret 200 000 eiro lielu drošības naudu tiesa nolēma atbrīvot arī Bemhenu, pret 100 000 eiro - Volkinšteinu, bet pret 70 000 eiro arī Teterovski. Par visu trīs aizdomās turēto atbrīvošanu nauda jau samaksāta un viņi apcietinājuma vietas ir pametuši.

No Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) skaidrotā izriet, ka kriminālprocess sākts par to, ka Čehijas un Polijas uzņēmumu pārstāvji, vienojoties ar Rīgas domes un "Rīgas satiksmes" atbildīgajām amatpersonām, kā arī ar "Rīgas satiksmi" saistītā uzņēmuma pārstāvjiem, noziedzīgo darbību īstenošanai piesaistīja fizisku personu un ar viņu saistītas personas. Šīs personas nodarbojās ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un nodrošināja finanšu plūsmu, piesaistot gan reāli darbojošos, gan arī fiktīvus uzņēmumus, tādējādi nodrošinot kukuļu maksāšanu Rīgas domes un "Rīgas satiksmes" atbildīgām amatpersonām saistībā ar trim iepirkumiem.

KNAB arī norādīja, ka biroja sāktajā kriminālprocesā kukuļu summas veido procenti no kopējās noslēgtā līguma summas. Darbs, lai precizētu kukuļa summas KNAB kriminālprocesā, turpinās.

"Nekā personīga" ziņoja, ka par katru Rīgai piegādāto trolejbusu, autobusu un tramvaju kukuļos maksāts vidēji 5-7%. Trīs iepirkumu summa kopā pārsniedz 270 miljonus eiro, tādejādi kukuļos varētu būt samaksāti 13,5-20 miljoni eiro.

Saistībā ar notikušo atkāpās visa "Rīgas satiksmes" valde, bet patlaban uzņēmumam iecelta pagaidu vadība. Tāpat no amata atkāpās Rīgas vicemērs Andris Ameriks (GKR). Mediji ziņoja, ka Amerika dzīvesvietā notikusi kratīšana, taču viņš nekādus komentārus par to nav sniedzis, uzverot, ka viņa sirdsapziņa ir tīra.

Vēlāk kratīšana notika arī Rīgas mēra Nila Ušakova (S) kabinetā un dzīvesvietā, kurš arī apgalvoja, ka nekādus pārkāpumus neesot pieļāvis.

Uz augšu