/nginx/o/2019/04/05/11926039t1h884b.jpg)
Krievijas bruņotie spēki apgalvo, ka pēdējo sešu gadu laikā esot uzbūvējuši 475 militāros objektus. Viens no tiem ir militārā bāze Koteļnija salā starp Laptevu jūru un Austrumsibīrijas jūru, kur valda īpaši skarbi apstākļi. Ārvalstu medijiem bija iespēja ielūkoties Krievijas arktiskajā militārajā bāzē.
The Russian military says it has built 475 military sites in the past six years. CNN visited one of its newest -- a base above the Arctic Circle, in an area that's quickly becoming a geopolitical hotspot https://t.co/El8kBhLFiN pic.twitter.com/7XhaQPMhmS
— CNN (@CNN) April 5, 2019
Bāzē iespējams izmitināt 250 karavīrus. Krājumu pietiek, lai viņi bez palīdzības no ārpasaules bāzē varētu dzīvot un strādāt vairāk nekā gadu, raksta raidorganizācija CNN. Komplekss nokrāsots Krievijas karoga krāsās.
Krievija pēdējos gados demonstrē savus militāros "muskuļus" Arktikā.
Lai pasargātos no bargajiem vējiem un sala, bāze veidota kā "noslēgts aplis" - visas ēkas ir savstarpēji savienotas; vienīgā nodalītā ēka ir pareizticīgo kapela, kas atrodas apmēram 20 metru attālumā no bāzes.
"Mūsu bāzē tiek veikta gaisa telpas kontrole un uzraudzība, sargāts Ziemeļjūras ceļš un novērsti kaitējumi dabai," žurnālistiem norāda Koteļnija salā izvietotās "Severnij Kļever" taktiskās grupas komandieris, majors Vladimirs Pasenčiks.
Bāzē izvietotas krasta raķešu sistēmas un arktiskajiem apstākļiem pielāgotas "Pancir" vidēja darbības rādiusa "zeme-gaiss" tipa raķešu sistēmas, kas darbojas pat -50 grādu salā.
Krievijas militāristi plāno nostiprināt savas pozīcijas Arktikā, izmēģinot pretgaisa aizsardzības sistēmas S-400 "polāro" versiju un izvietojot jaunas pretgaisa aizsardzības sistēmas tuvējā gaisa spēku bāzē Krievijas kontinentālajā daļā.
Vairākas valstis pretendē uz arktiskajām teritorijām un to resursiem - naftu un dabasgāzi, kas ledāju kušanas dēļ varētu kļūt pieejamāki. Interesi par reģionu izrāda ne vien Krievija, bet arī ASV, Kanāda, Dānija un Norvēģija, kā arī Ķīna.
Krievijai pieder apmēram puse no visas arktiskās jūras robežas, un valsts ANO iesniegusi pretenziju uz vēl apmēram 1,2 miljoniem kvadrātkilometru arktiskā šelfa ledāja.
Vladimirs Putins Arktiku savulaik raksturojis kā "vissvarīgāko reģionu, kas nodrošinās Krievijas nākotni". Viņš atsaucies uz aprēķiniem, ka Arktikas minerālu vērtība varētu sasniegt simtiem miljardu dolāru.
Krievija izveidojusi Tālo Austrumu un Arktikas attīstības ministriju un līdz 2024.gadam plāno desmitkāršot kuģu satiksmi caur Ziemeļjūru.
Ziemeļjūras ceļš atrodas Krievijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā. Kuģojot pa to, pārvadājumus no Eiropas uz Āziju var veikt par 40% ātrāk, nekā izmantojot jūras ceļu pa Suecas kanālu. Šomēnes Maskava paziņoja, ka ārvalstu kuģiem būs 45 dienas iepriekš jāziņo par plāniem kuģot pa šo ceļu, jāuzņem uz klāja krievu locis un jāmaksā augstāka tranzīta nodeva.
Patlaban Ķīna ir Krievijas lielākais Ziemeļjūras kuģošanas ceļa klients.
Krievijas aktivitātes reģionā satrauc tās kaimiņus, norāda aģentūra AP. "Norvēģija ir maza valsts, kuras kaimiņš ir spēcīgā Krievija, kas tieši viņiem blakus izvietojusi labu daļu sava militārā spēka," norāda Kopenhāgenas Universitātes pētnieks Kristians Soebijs Kristensens. "Norvēģija ir ļoti nobažījusies."
"Krievijā Ziemeļjūras kuģošanas ceļš tiek raksturots kā zelta bedre ar lielu ekonomiskās attīstības potenciālu," skaidro Dānijas Starptautisko pētījumu institūta pētnieks Flemings Splidsboels Hansens. "Tāpēc šajā reģionā ir nepieciešama militārā kapacitāte. Visticamāk, tā iecerēta aizsardzības vajadzībām, bet Rietumos to tulko kā ofensīvu."
Lai arī ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija uz Arktiku lūkojas kā uz iespēju sacensties ar Ķīnu un Krieviju aizsardzības un ekonomikas jomā, kopumā tā neieņem augstu pozīciju Vašingtonas prioritāšu sarakstā.
