/nginx/o/2019/04/05/11927649t1h1e3c.png)
Zinātniskās fantastikas žanrā nereti sastopama tāda lieta, kā paralēlā realitāte. Parasti tā ir cita pasaule, kurā paralēli dzīvo atšķirīgas mūsu versijas, bieži vien ar atšķirīgiem paradumiem un dzīves redzējumu. Velkot paralēles ar nupat notikušo Rīgas mēra atstādināšanu, varētu teikt, ka galvaspilsētā arī ir divas paralēlās realitātes, kas kaut kādā veidā pamanās eksistēt vienā un tajā pašā pilsētā un laiktelpā.
Respektīvi, daļa sabiedrības dzīvo pilsētā, kura ir nolaista gan vizuāli, gan morāli, nemaz jau nerunājot par augsta līmeņa korupcijas skandāliem, kamēr pārējā sabiedrības daļa dzīvo pilnīgi citā Rīgā, kurā viss plaukst un zeļ un un mērs ir burtiski nākamā Jēzus reinkarnācija.
Pie šāda secinājuma var nonākt, aplūkojot TVNET aptauju “Vai atbalstāt Pūces lēmumu atcelt Ušakovu no Rīgas mēra amata?” – aptaujas latviešu versijā pārliecinoši 85% respondentu šo lēmumu atbalsta, kamēr pret to ir 11%, savukārt identiskā aptaujā TVNET krievu valodas versijā teju 70% iedzīvotāju ir neizpratnē par Pūces lēmumu.
Tā kā neticu, ka krievu valodā domājošie dzīvo iedomu pasaulē, kurā viss ir skaisti vai arī viņu ekspektācijas no dzīves ir zemākas, nekā pārējiem, jāpieņem, ka kvēlajām jūtām pret gāzto mēru ir ļoti maz sakara ar mīlestību pret pilsētpārvaldi un tā ir vienkārši likumsakarīgs gadu desmitiem ilgi un mērķtiecīgi šķeltas sabiedrības rezultāts. Ja tu esi krievs Rīgā, kurš nevēlas balsot par “latviešu” partijām, tad Ušakovs ir tava vienīgā izvēle, jo pārējie ždanokveidīgie tomēr ir jau bišķi par ķertu.
Šādā veidā desmit gadu laikā Ušakovs ir kļuvis par sava veida pilsētas krievvalodības mesiju. Viņš ir kā svētā avs, pēdējā cerība, gaismas nesējs un tam nav pilnīgi nekāda sakara ar darbiem, ko bijušais mērs ir vai nav darījis pilsētas labā.
Pirms vēlēšanām no avota, kam pilnībā uzticos, dzirdēju kādu stāstu. Iepriekš vēlos atgādināt, ka pirmais aprīlis jau pagājis un tas, ko tūdaļ uzrakstīšu nav joks. Tad nu, lūk – divu inteliģentu un labi izglītotu cilvēku starpā notika klasiskā priekšvēlēšanu laika saruna: “Par ko tad balsosi?” Šobrīd nav būtiski, par ko bija lēmusi balsot persona numur 1., bet otrā – krievvalodīgā ģimenē augusī persona – teica, ka noteikti balsos par Ušakovu, jo, ja viņš nebūs pie varas, tad krievus izsūtīs.
Nē, tas tiešām nav joks – demokrātiskā 21. gadsimta Latvijā un Rīgā dzīvo cilvēki, kuri nav apaļi idioti, tomēr pilnā nopietnībā tic, ka nākot pie varas “latviešu” partijām, viņi tiks izsūtīti. Un, ja šāds te viedoklis sastopams it kā saprātīgu cilvēku ģimenēs, iedomājieties, kas varētu darīties galvās klasiskā krievu strādnieku ģimenē, kuras vienīgie informācijas ieguves avoti ir RenTV un Sputnik. Teikšu kā ir – man no šīs domas vien ap dūšu paliek nedaudz šķērmi.
Tomēr šis stāsts lieliski korelē ar paralēlās realitātes cienīgi atšķirīgo un kvēlo gāztā mēra aizstāvēšanu. Tas izskaidro pensionāres, kas brauc uz atbalsta mītiņiem, lai skūpstītu Ušakova rokas un tas izskaidro arī iespaidīgo viedokļu atšķirību, dažādās valodās atbildot uz vienu un to pašu aptaujas jautājumu.
Skaidrs, ka ar šādu kaislīgu fanu atbalstu Ušakovs tiks ievēlēts Eiroparlamentā. Un patiesībā – tas noteikti nebūs sliktāks variants par tur jau pabijušo Ždanoku, Mamikinu un pat Ivetu Griguli. Bet Latvijā palikušais elektorāts būs zaudējis savu vienīgo un pašu svarīgāko aizstāvi, tāpēc laika gaitā noteikti aktualizēsies pavisam cits jautājums – kas būs jaunā krieviski domājošo galvaspilsētas iedzīvotāju mesija?
