Apsver iespēju noteikt probācijas uzraudzību kā pamatsodu

Pašreizējā Krimināllikuma redakcija paredz, ka par noziedzīgu nodarījumu var piemērot vienu no trim pamatsodiem - brīvības atņemšanu, piespiedu darbu, kā arī naudas sodu. Krimināllikums arī paredz vairākus papildsodus - mantas konfiskāciju, izraidīšanu no Latvijas, piespiedu darbu, naudas sodu, tiesību ierobežošanu un probācijas uzraudzību.

Ieviešot kriminālsodu sistēmā probācijas uzraudzību kā pamatsodu, tiktu nodrošināts iztrūkstošais posms starp brīvības atņemšanas sodu un piespiedu darbu, norādījusi Tieslietu ministrija (TM). Probācijas uzraudzība kā pamatsods būtu efektīvs brīvības atņemšanai alternatīvs soda veids, kurš ļautu nodrošināt likumpārkāpēja domāšanas, uzvedības korekcijas, ierobežojumu noteikšanas un kontroles iespējas, atbilstoši viņa vecumam, individuāli psiholoģiskajām īpašībām un attīstības līmenim, skaidrots grozījumu anotācijā.

Ar likuma grozījumiem probācijas uzraudzība tiktu noteikta kā nākamais bargākais sods aiz brīvības atņemšanas, jo persona, izciešot šo soda veidu, tiek pakļauta dažādām resocializācijās programmām, tiek strādāts pie notiesātās personas domāšanas un uzvedības korekcijas. Šādam soda veidam ir lielāka intervence attiecībā uz notiesāto salīdzinājumā ar piespiedu darbu, kā arī tā nepildīšanas gadījumā sekas ir smagākas, uzsvērusi TM.

Likumprojekta anotācijā arī skaidrots, ka 2016.gadā Valsts probācijas dienests (VPD) veica pētījumu "Piespiedu darbu un nosacītas notiesāšanas piemērošana un izpilde". Pētījuma rezultāti ļāvuši secināt, ka īstenotās kriminālsodu politikas reformas rezultātā ir notikušas pārmaiņas attiecībā uz nosacītas notiesāšanas un soda - piespiedu darbs - piemērošanu. Proti, reforma ir vecinājusi piespiedu darba plašāku piemērošanu, līdztekus mazinot nosacītu notiesāšanu.

Kā atzinusi TM, nav noliedzams tas, ka piespiedu darbi, kas iekļauj atlīdzināšanu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, darbu sabiedrības labā, ir piemērots sods nozīmīgai notiesāto personu grupai, tomēr tas nav piemērots tajos gadījumos, kad notiesātai personai ir nepieciešama kontrole un atbalsts to problēmu risināšanai, kas saistītas ar noziedzīga nodarījuma izdarīšanu. Turklāt, veidojot un īstenojot tādu kriminālsodu politiku un praksi, kas mazina nosacītu notiesāšanu un veicina plašāku piespiedu darba piemērošanu, tiek radīta situācija, kad virknei notiesāto netiek nodrošināta nepieciešamā kontrole, uzvedības korekcija un atbalsts, jo sods - piespiedu darbs - šādus darbus neparedz.

No vienas puses piespiedu darbs nav pietiekams līdzeklis tam, lai novērstu atkārtota noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, no otras puses soda piemērotājam ir tikai viena alternatīva - noteikt brīvības atņemšanas sodu, kas, lai gan ir nosakāms nosacīti, tomēr ir brīvības atņemšanas sods, skaidrojusi TM.

Grozījumu anotācijā arī secināts, ka par problēmu sodu piemērošanas jomā liecina arī VPD apkopotie dati par atkārtotu piespiedu darba piemērošanu, piemēram, 2016.gadā 23% probācijas klientu piespiedu darbs tika piemērots jau otro reizi, bet 28% jau trīs un vairāk reižu, 2017.gadā 21% probācijas klientu piespiedu darbs tika piemērots jau otro reizi, bet 34% - trīs un vairāk reižu.

Grozījumi paredz, ka probācijas uzraudzību kā papildsodu turpmāk varēs noteikt tikai kopā ar brīvības atņemšanas sodu. Līdz ar to, tiks noteikts, ka probācijas uzraudzības kā papildsoda izpildi sāk pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas. Gadījumos, kad persona ir nosacīti pirms termiņa atbrīvota no brīvības atņemšanas soda izpildes, probācijas uzraudzības kā papildsoda izpildi sāks ar brīdi, kad beigusies personas uzraudzība pēc nosacītas pirmstermiņa atbrīvošanas.

Ar plānotajiem grozījumiem paredzēts arī mainīt soda mēra "piespiedu darbs" nosaukumu uz "sabiedriskais darbs". Anotācijā skaidrots, ka terminam "piespiedu darbs" ir personu pazemojošs raksturs, kas vērsts uz personas pakļaušanu darbam - darba grūtību dēļ, nevis tā dēļ, ka tas notiek sabiedrības labā, ka persona tādā veidā atlīdzina sabiedrībai par pastrādāto noziedzīgo nodarījumu.

Ar grozījumiem arī tiks paplašināts personu loks, kam var piemērot piespiedu darbu, jo pašreizējā likuma redakcija nosaka, ka piespiedu darbs nav piemērojams darbnespējīgām personām, kas tiesu praksē tiek interpretēts kā personas ar invaliditāti. Taču jaunajā redakcijā paredzēts noteikt, ka "sabiedriskais darbs kā pamatsods vai papildsods ir personas piespiedu iesaistīšana tās vecumam, individuāli psiholoģiskajām īpašībām, fiziskajām spējām un attīstības līmenim piemērotos sabiedrībai nepieciešamos darbos no pamatdarba vai mācībām brīvajā laikā un bez atlīdzības."