Daļa Lucavsalas ir iecienīta rīdzinieku atpūtas vieta, otra, kur atrodas mazdārziņi... laikam jau arī. Aizaugušajā, daļēji pamestajā dārziņu teritorijā atkritumu ir tik daudz, ka izstāstīt nevar – tas jāredz. Atbildīgajai Rīgas Pārdaugavas izpilddirekcijai situācija ir zināma, bet tā bezspēcībā plāta rokas: trūkst naudas, lai sakoptu teritoriju, turklāt tas ir apburtais loks – vienmēr uzrodas jauni atkritumi. Biedrība, kas cīnās par zaļu Lucavsalu un mazdārziņu kultūras attīstību, saka, ka, iespējams, pašvaldībā kādam ir izdevīgi pateikt, ka teritorija ir degradēta, un pārdot to par milzu naudu.

Lucavsalas ekokopiena vairākus gadus aicina “izglābt Lucavsalu” nomājot kādu dārziņu. Tātad izglābt stūrīti zaļās Rīgas no teorētiskajiem investoriem, kuri “uzbliezīs daudzstāvu monstru”, jo sirds vietā tiem griežas peļņas cipari. Izklausās sirsnīgi. Ne reizi vien entuziasti protestēja pret Lucavsalas mazdārziņu likvidēšanu, aicinot attīstīt citur Eiropā aktuālo mazdārziņu kultūru. Patiesi, šobrīd brīvi pieejamo mazdārziņu skaits sarucis. Lucavsalas vasarotāji saka, ka talko un rūpējas par salu.

Pavasara plikums Lucavsalā atklāj skumju ainu. Lai neteiktu vairāk. Šausmīgu!

Lucavsalu veido divas dažādas pasaules – vienā pusē sakopts parks ar apstādījumiem, gaumīgiem soliņiem, bērnu rotaļu laukumu, peldētavu, akurātiem celiņiem, otrā – aizaudzis mazdārziņu rajons ar celiņu labirintiem, žogiem un dārza būdām.

Foto: Atkritumi Lucavsalā

FOTO: Jānis Škapars/TVNET

Jā, dažas mājiņas ir akurātas, jā, daži dārziņi sakopti, bet vairums teritoriju netiek apsaimniekotas - mājiņu vietā gruveši, drazu, stiklu, vecu lupatu, pudeļu kaudzes.

Vienatnē ar velosipēdu mazās “ieliņas” apceļot negribētos, jo drīz vien kļūst skaidrs, ka ar plēvēm un stieplēm aprīkotajās būdās mitinās ļaudis ar “sarežģītu likteni”, kurus redzēt nevar, bet var saost pa gabalu.

Dažus stāvus ar stīvām kājām un lielām somām sastopam pa ceļam. Ieejot mežiņā netālu no ceļa, paveras apokaliptiska aina, kādu reti kur var ieraudzīt. Vismaz es ko tik sirreālu pilsētas centrā redzu pirmo reizi. Ir skaidrs, ka atkritumi te krājušies gadiem ilgi – iegrimuši zemē, izmētāti plašā apkārtnē. Te ir apavu kaudze, datora monitoru daļas, televizori, riepas, šīfera kaudzes, dīvāni un pasakaini daudz divlitrīgo plastmasas pudeļu. Divās vietās uzduramies tādiem kā ierakumiem. Kāds te apņēmīgi racies zemē un saimniekojis, bet loģiku šajās darbībās laikam gan velti meklēt.

VIDEO: Lucavsalas mēslaine

Iespējams, ka vēlāk vasarā atkritumu planēta paslēpsies zaļumos un hipsterīgajiem pilsētas vasarniekiem, kuriem laimei pietiek ar “mazumiņu dabas”, šķitīs, ka viss ir kārtībā.

Vieta, kur cilvēkiem pulcēties

Zaļās Lucavsalas biedrības projekta koordinators Emīls Hlevickis uzskata, ka tieši pašvaldība ir atbildīga par to, ka daļa teritorijas gadiem pārvērtusies par izgāztuvi.

Pēc viņa domām, pašvaldībā ir amatpersonas, kurām ir izdevīgi pozicionēt šo vietu kā degradētu teritoriju, lai pēc tam izdevīgi pārdotu.

Briesmīgos skatus Hlevickis skaidro ar to, ka Lucavsalas mazdārziņu teritorijas vēsturiski bijušas sadalītas. Nesakoptā ir 2. mazdārziņu apvienība, kurā Rīgas Pārdaugavas izpilddirekcija dārziņus neizīrē, jo tur savulaik tikusi plānota daudzstāvu apbūve un joprojām īsti nav skaidrs, kāds liktenis to gaida. Viņš saka, ka akurāti sakopta ir Jumpravsalas apvienība, Kazas sēklis un 3. apvienība. Te izīrēšanai atlikuši tikai daži mazdārziņi. Emīls Hlevickis par Lucavsalas zaļo perspektīvu cīnās kopš 2011.gada. Viņam pašam te ir mazdārziņš.

Foto: Atkritumi Lucavsalā

FOTO: Jānis Škapars/TVNET

Projekta vadītājs saka, ka daļu teritorijas ir aizņēmuši bezpajumtnieki, kuri mēdz turēt niknus suņus, no kuriem normālie mazdārziņu iemītnieki baidās. Turklāt šajā teritorijā ierīkota nelegāla atkritumu izgāztuve. Pēc viņa domām, pašvaldībai vajadzētu atbraukt ar smago tehniku un aizvākt šos atkritumus. Talkas laikā jaunās paaudzes mazdārziņu īrnieki iespēju robežās sakopj celiņus un apkārtējo teritoriju.

Rīdzinieks Gints, kurš dzīvo netālu un bieži atpūšas Lucavsalā, uzskata, ka atkritumus uz Lucavsalas mazdārziņiem neviens speciāli nav vedis: “Krāmi ir no tiem pašiem mazdārziņiem un pieguļošajām privātmājām. Daļa atbildības gulstas uz pašvaldību, kas cauru gadu nenodrošina atkritumu konteinerus. Mani mulsina tas, ka katru gadu tiek rīkotas talkas, bet kā tas var būt, ka Lucavsalā nav bijusi neviena?

Atkritumi tur ir ieauguši zemē un pārklājušies ar sūnām. Zaļie stāsta par smukajiem putniņiem, kas ligzdo Lucavsalā, un ka vajag to visu skaistumu saglabāt, bet laikam ir aizmirsuši, ka Lucavsalsas kontingents putnu ligzdošanas vietu pārvērtis izgāztuvē.

Šajā Lucavsalas pusē tu jūties kā atkritumu konteinerā, pilnā līdz malām.”

Foto: Atkritumi Lucavsalā

FOTO: Jānis Škapars/TVNET

Zaļās Lucavsalas biedrība uzskata, ka salā, kas atrodas tikai dažu minūšu brauciena attālumā no centra, jāattīsta urbānā dārzkopība, veidojot cilvēkiem draudzīgu vidi, kur atpūsties pēc darba dienas, tā, lai omulīgi jūtas visi – velobraucēji, gājēji, skrējēji, nūjotāji, cilvēki ratiņkrēslos. Ap dārziem biedrība gribētu redzēt skaistas, apstādījumiem bagātas takas. Arī Gints ir vienisprātis, ka Rīgas centrā nevar gadiem atrasties teritorija, kas pārvērsta par izgāztuvi un “bomžu mājvietu”. Pēc viņa domām, Lucavsalas infrastruktūru jāturpina veidot zaļu, sabiedrībai pieejamu un ērtu.

Sens stāsts

Rīgas domes Mājokļu un vides departaments par Lucavsalas problēmām nav informēts. Departamenta Vides pārvaldes priekšniece Evija Piņķe paskaidro, ka Lucavsalas teritorija ir Pārdaugavas izpilddirekcijas kompetencē.

Tikmēr Rīgas pašvaldības policija no iedzīvotājiem regulāri saņem ziņas par Lucavsalas nesakoptajām teritorijām. Pēdējo divu gadu laikā šajā apkaimē Rīgas pašvaldības policisti ir pieķēruši deviņus iedzīvotājus, kuri atkritumus atveda automašīnā, stāsta pašvaldības policijas pārstāvis Toms Sadovskis. Pārkāpumus izdevies fiksēt ar pārvietojamās videonovērošanas kameras palīdzību. Arī nākotnē Lucavsalā un citur plānots periodiski izmantot pārvietojamo videonovērošanas kameru. Sadovskis piebilst, ka Lucavsala ir iekļauta ikdienas patrulēšanas maršrutā, taču tagad, sākoties siltajam laikam, Lucavsala tiks apskatīta biežāk.

Lucavsalas bēdu stāsts veidojies vēsturiski, iesāk Rīgas Pārdaugavas izpilddirekcijas Teritorijas labiekārtošanas un apsaimniekošanas nodaļas vecākais speciālists Alberts Aizbalts. Padomju laikos Lucavsala un Kazas sēklis bija sadalīti starp dažādiem uzņēmumiem - “Straumi”, “Auroru”, “Dzintaru”. Tika izveidota mazdārziņu apvienība, iecelts priekšsēdētājs, ko, kā tolaik pienācās, uzraudzīja partijas komiteja. Ģimenes dārziņus saņēma pirmrindnieki un tie, kuriem bija “blats”. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas lielos padomju uzņēmumus likvidēja, dārziņu īpašnieki novecoja.

Līdz 2003. gadam maksa par mazdārziņu nomu bija zema – 20 santīmi par kvadrātmetru, bet tad Rīgas dome paaugstināja Lucavsalas zemes kadastrālo vērtību par 300 procentiem.

Līdz ar to nomas maksa par kvadrātmetru uzlēca līdz 2 latiem 30 santīmiem.

Nomnieki nospļāvās: “Nemaksāsim!” Apvienības izjuka, un dārziņos sākās jukas. Metāllūžņu nodošanas ērā zagļi demolēja dārziņus, izlauza vārtus, nojauca žogus.

Cilvēki pamazām pameta neomulīgo vidi, nevajadzīgo mantību atstājot turpat. Tukšajos namiņos ievācās bezpajumtnieki. Aizbalts saka, ka šobrīd izpilddirekcijā var iznomāt mazdārziņu Lucavsalā.

300 kvadrātmetru dārziņš gadā izmaksā ap 40 eiro. Nomas līgums tiek slēgts uz vienu gadu.

Aizbalts skaidro, ka dārzkopības biedrība “Jumpravsala” ir juridiska organizācija, kurā apvienojušies mazdārziņu nomnieki, kas maksā biedru naudu un nodrošina kārtību savā teritorijā. Tāpēc izpilddirekcija šiem mazdārziņiem klāt neķeras. Savukārt pārējo teritoriju izpilddirekcija spēj sakopt tik daudz, cik to atļauj ierobežotie resursi, skaidro Aizbalts.

Lieta tāda, ka Lucavsalu Rīgas pašvaldība izpilddirekcijai nodevusi valdījumā un finansējums, kura ietvaros direkcija nodrošina uzkopšanu, ir proporcionāls naudai, kas iekasēta par dārziņu iznomāšanu. Atkritumu konteineri Lucavsalā un Kazas sēklī tiekot novietoti no maija līdz oktobrim.

Pēc Aizbalta domām, atkritumu vairošanās saistīta arī ar to, ka kopš 2017. gada maksa par atkritumiem ir divkāršojusies.

Atkritumus uz Lucavsalas krūmājiem atved vietējie iedzīvotāji. Ar novērošanas kameru palīdzību pērn fiksēti desmit cūkotāji. Izpilddirekcijas pārstāvis uzskata, ka centīgo nomnieku ideja par mazdārziņu kultūras attīstību urbānā vidē ir jauka, bet Rīgai neraksturīga. Eiropas pilsētās ģimenes dārziņu apvienībām ir vairākus gadsimtus senas tradīcijas, bet pie mums dārziņi pilsētas kopainu patīkamāku nepadara.

Kāda Lucavsala būs nākotnē?

Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments informē, ka Rīgas teritorijas plānojums līdz 2030. gadam paredz Lucavsalas centrālajā daļā jaukta centra apbūves teritoriju ar plašu atļauto izmantošanas spektru un apbūvi līdz 12 stāviem. Lucavsalas austrumu daļā noteiktas mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorijas. Savukārt lielākajā salas teritorijas daļā ir noteikta dabas un apstādījumu teritorija. Lucavsalas atpūtas parku plānots paplašināt otrpus Salu tiltam. Daļa ģimenes dārziņu Lucavsalā paliks.

Visiem kuriem nav vienaldzīgs Lucavsalas liktenis!

Lucavsalas dārznieki un salas draugi 27.aprīlī rīkos salas sakopšanas talku! Gaidīti visi interesanti!