Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvātais jaunais administratīvi teritoriālās reformas plāns ir vērtējams cerīgi, ja vien tam būs Saeimas atbalsts, taču jārēķinās ar lielu pretestību galvenokārt no republikas pilsētām, kuras plānots "dabūt iekšā novados", intervijā laikrakstam "Diena" vērtē kādreizējais reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns.
Zalāna ministrēšanas laikā tika īstenota iepriekšējā administratīvi teritoriālā reforma, likvidējot rajonus un ieviešot novadus.
Kādreizējais politiķis arī šodien ir pārliecināts, ka rajonu likvidēšana savulaik bija pareiza, jo tās galvenais mērķis bija divu līmeņu pašvaldību funkciju apvienošana vienā līmenī. "Mēģinājums izveidot lielas pašvaldības tolaik tika uztverts ar milzu pretestību, īpaši no Zaļo un zemnieku savienības puses," atceras Zalāns.
Komentējot šonedēļ VARAM prezentēto jauno teritoriālo reformu, Zalāns norāda, ka tajā teritorijas pēc būtības vairāk tiek pielāgotas pašvaldību paveicamo funkciju apjomam, jo patlaban daudzi mazie novadi daļu savu funkciju pilda tikai formāli.
"Jo mazāks novads, jo mazāk cilvēkresursu un mazāk naudas. Tāpēc jau arī [vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris] Pūce mēģina veidot lielākas teritorijas. Sanāks no tā kas vai nesanāks - redzēsim. Taču domāju, ka visa atslēga ir ne jau teritoriju lielums. Daudz nozīmīgāks ir tas, vai izdosies tā sauktās republikas pilsētas dabūt iekšā novados vai ne," intervijā "Dienai" vērtē Zalāns.
Viņaprāt, veidojot tā sauktās "barankas" jeb pilsētas, kas nošķirtas no apkārt esošās tās pašas pašvaldības teritorijas, visu attīstību vietvara koncentrē tikai savā teritorijā, bet apkārt notiekošais to neinteresē. "Paši sevi sauc par attīstības motoru, bet ne viņiem ir kabīne, ne bagāžnieks," tēlaini izsakās ekspolitiķis.
Viņaprāt, ja tagad izdosies apvienot pilsētas ar novadiem, tas būs ļoti vērtīgi. "Pārvaldības kvalitāte no mēroga nav atkarīga. Tas ir mīts, ka pēc apvienošanās neviens par nomalēm vairs neinteresēsies. Tad jau arī par Pārdaugavu neinteresētos, jo visi bosi taču sēž Daugavas labajā pusē. Tajā brīdī, kad ievēlēti par visu novadu vienādi atbildīgi cilvēki, viņiem jāatbild par visu teritoriju. Jā, pirmajā vēlēšanu periodā pēc reformas tas ir grūtāk, tur ir zināma nošķīruma inerce, bet jau nākamajā periodā viss izlīdzinās," teritoriālās reformas iespējamās sekas modelē kādreizējais ministrs.
Vaicāts, vai, viņaprāt, Pūces pieteiktā reforma varētu izdoties, Zalāns atbild apstiprinoši, atzīmējot, ka galvenais priekšnosacījums tam ir Saeimas atbalsts. "Vienreiz reforma jau ir notikusi, tas parāda, ka pašvaldības var apvienot un tas dod labus rezultātus. Bet, protams, būs pretestība, mēs taču saprotam, ka katrā vietā ir kaut kādi cilvēki, viņiem ir tuvi kādi krēsli, intereses..."
Kā ziņots, VARAM trešdien prezentēja administratīvi teritoriālās reformas piedāvājumu, kurā paredzēts pašvaldību skaitu samazināt no 119 līdz 35.
