31. oktobris, visticamāk, nāks mūsu vēlētājiem ar vēl vienu Helovīna joku, jo ir iespējams, ka Lielbritānija vispār no Eiropas Savienības neaizies,” sacīja Farāžs.
Viņš uzsver, ka britu vēlētāji, kuri vēlējās „iegūt neatkarību” no Eiropas Savienības, ir pievilti un nodoti, un tas daļēji noticis arī Eiropas Savienības dēļ.
„Mums bija vajadzīgs izstāties vienalga kā – ar vai bez vienošanās. Mēs zaudējām ne tikai Parīzes Dievmātes katedrāli, bet arī ko dārgāku – 29. martā nomira britu demokrātija. Dievs, apžēlojies par mums! Tagad nav runa tikai par „Brexit”, bet vispār, kāda valsts un kāda politika mums Lielbritānijā ir.”
Farāža teiktais saniknoja viņa tautieti – Leiboristu partijas pārstāvi Ričardu Korbetu, kurš pauda pārliecību, ka Lielbritānijas iedzīvotāji ir sapratuši, kam izdevīgs „Brexit”.
„„Brexit” ieguvumi ir tukša demagoģija. Kādus labumus mums tas ir nesis vai nesīs? Vai tas, ka viens no „Brexit” autoriem ir [ASV prezidenta Donalda Trampa bijušais padomnieks] Banons, to ar putām uz lūpām atbalsta itāļu un franču populisti, mums ir kaut ko devis?
Parīzes Dievmātes katedrāles ugunsgrēka nodēvēšana par kaut ko nenozīmīgu vien pasaka, ka briti ilgi ir dzīvojuši maldos un melos,” emocionāli sacīja Korbets, pēc kā plenārsēžu zālē sekoja aplausi.
Korbets pauda pārliecību: ja Lielbritānijā notiktu jauns referendums, tad briti atbalstītu palikšanu Eiropas Savienībā: „Tieši tāpēc eiroskeptiķi ir nobijušies no jauna referenduma, jo mēs visi zinām, kāds būs jauna referenduma iznākums. Jebkurā gadījumā – „Brexit” sekas ir daudz lielākas nekā deputātu skaits vai spēku sadalījums. Taču tā termiņa pagarinājums dod laiku atgriezties pie cilvēkiem un satīrīt šo milzīgo netīrību, pie kā mēs esam nonākuši.”
Parlamenta deputāti lielākoties bija vienisprātis – neskaidrību par „Brexit” radījusi tieši Lielbritānijas politiskā nevienprātība. Tiek pausta cerība, ka līdz rudenim pašā Lielbritānijā beidzot radīsies skaidrība par iespējamo „Brexit” scenāriju.
Iepriekš vēstīts, ka pagājušajā nedēļā Eiropas Savienība un Lielbritānija vienojās par „Brexit” termiņa atlikšanu līdz 31. oktobrim. Sākotnēji noteiktais termiņš bija 29. marts, kas vēlāk tika atlikts līdz 12. aprīlim.