Emocijas debatēs par "Brexit": Tiek piesaukts gan ugunsgrēks Parīzē, gan Helovīna joki

Debatēs par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības jeb „Brexit” Eiropas Parlamenta sesijā Strasbūrā kaislību netrūkst. Eiropas Parlamenta deputāti nekautrējas Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības saistīt ar pirmdienas vakarā notikušo ugunsgrēku Parīzes Dievmātes katedrālē.

Tomēr augstākās Eiropas amatpersonas savā nostājā ieņem mierīgu pozīciju, uzsverot dialoga un turpmāku diskusiju nozīmi. Eiropas Padomes prezidents Donalds Tusks, runājot par kārtējo „Brexit” termiņa pagarinājumu, pauda cerību, ka šoreiz Lielbritānija lietderīgi izmantos laiku, spriežot par savu izstāšanos no Eiropas Savienības.

„Šajā laikā Lielbritānijai pašai būs jāsaprot un jāizvērtē, kādas tad būs tās jaunās prioritātes. Zinu – daudziem pastāv bailes, ka Lielbritānija varētu ievainot Eiropas Savienību, taču es neuzskatu, ka tas notiks.

Pateicoties sešu mēnešu pagarinājumam, Eiropas Savienības pilsoņi, kā arī uzņēmējdarbība ir ieguvusi zināmu skaidrību uz nākamajiem mēnešiem,” pauda Eiropas Padomes prezidents.

Ņemot vērā „Brexit” termiņa pagarinājumu, Lielbritānijai būs jārīko Eiropas Parlamenta vēlēšanas, kas notiks maijā. Tusks atgādināja, ka līdz 31. oktobrim Lielbritānija saglabās pilntiesīgas Eiropas Savienības dalībvalsts statusu.

„Nevar izslēgt iespēju, ka varbūt pat vēl ilgāk, Lielbritānija joprojām saglabās pilntiesīgas dalībvalsts statusu. Abās Lamaša šauruma pusēs cilvēki ir pārguruši no „Brexit”. Taču neraugoties uz nogurumu, mums civilizētā manierē ir jāturpina vienoties par maksimāli izdevīgiem izstāšanās noteikumiem. Mēs nedrīkstam ķerties pie fatāliem līdzekļiem,” sacīja Tusks.

Tikām Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers atgādināja, ka Eiropas Savienība nekad nev vēlējusies atbrīvoties no kādas dalībvalsts. Tieši tāpēc Eiropas Savienība arī šajā sarežģītajā procesā ir izrādījusi pretimnākšanu, dodot Lielbritānijai laiku un vietu manevriem, kā ar maksimāli maziem zaudējumiem pamest Eiropas Savienību.

„„Brexit” procesā nekas nevar notikt, neņemot vērā demokrātijas principus, neņemot vērā Eiropas Savienības vēlmes.

31. oktobris iezīmēs jaunas ēras sākumu Eiropā. Līdz tam laikam Lielbritānijai ir laiks, lai izvairītos no smagā „Brexit”, no kā mēs visi gribam izvairīties,” sacīja Junkers.

Viņš gan atzīst, ka Eiropa nav panākusi to progresu, kādu viņš bija cerējis, pirms pieciem gadiem stājoties amatā.

„Daudzi jauni cilvēki, studenti, jaunie speciālisti… Mums jārūpējas, lai viņi nekļūst par „Brexit” upuriem. Londonai ir jānosaka tonis šajās sarunās, jācenšas panākt vienošanos. Kad un kā Lielbritānija aizies, ir atkarīgs no viņiem pašiem. Jāatceras, ka nākotnē vairs nebūs iespējams mainīt šo lēmumu. Eiropas Savienības nākotne nav „Brexit” – tās nākotne sniedzas krietni tālāk par 31. oktobri. Eiropas princips ir saglabāt kopēju sadarbību,” tā Junkers.

Tuvojoties Eiropas Parlamenta vēlēšanām, Junkers atgādina, ka kontinenta iedzīvotājiem  „Brexit” ir kā labs piemērs tam, kādu postu var nodarīt populisti.

„Eiropai ir otrs lielākais elektorāts pasaulē aiz Indijas, un drīzumā iedzīvotājiem ir jāizvēlas sava nākotne. Jaunievēlētajiem politiķiem būs ļoti atbildīgi uzdevumi, ne tikai „Brexit”. Bet es esmu pārliecināts - Eiropa turpinās kustēties uz priekšu!” teica Junkers.

Eiropas Parlamenta deputāts Gijs Verhofstads nereti izceļas ar dažādiem spilgtiem komentāriem par dažādām tēmām, tostarp arī „Brexit”. Otrdiena nebija izņēmums, kad Verhofstads tēlaini izteicās par neskaidrību Lielbritānijas politiskajās aprindās.

„Lielbritānija vēlas padarīt Eiropas Parlamentu par vietu, kas atgādina baložu māju. Jau tagad britu nostāja ir tāda – mēs te atlidosim, pasēdēsim, un tad lidosim prom un meklēsim kādu citu vietu, kur pasēdēt.

Es baidos, ka tā vietā, lai britu vēlētāji dabūtu „Brexit”, var ciest visa Eiropa.”

Debatēs notika viedokļu apmaiņa ne tikai starp vairāku dalībvalstu deputātiem, bet starp pašas Lielbritānijas pārstāvjiem. Britu populists Naidžels Farāžs savas uzstāšanas ievadā nicīgi komentēja pirmdien notikušo ugunsgrēku Parīzes Dievmātes katedrālē, sakot, ka „tas nav tik nozīmīgi kā traģēdija Lielbritānijā, mirstot demokrātijai”.

„Vienmēr ir uzvarējušas Briseles un Eiropas vēlmes. „Brexit” termiņa kārtējais pagarinājums ir apkaunojošs ne tikai mums, bet arī visai Eiropai. Agrāk visa pasaule un mēs domājām, ka esam varena nācija, bet tā tas nav.

31. oktobris, visticamāk, nāks mūsu vēlētājiem ar vēl vienu Helovīna joku, jo ir iespējams, ka Lielbritānija vispār no Eiropas Savienības neaizies,” sacīja Farāžs.

Viņš uzsver, ka britu vēlētāji, kuri vēlējās „iegūt neatkarību” no Eiropas Savienības, ir pievilti un nodoti, un tas daļēji noticis arī Eiropas Savienības dēļ.

„Mums bija vajadzīgs izstāties vienalga kā – ar vai bez vienošanās. Mēs zaudējām ne tikai Parīzes Dievmātes katedrāli, bet arī ko dārgāku – 29. martā nomira britu demokrātija. Dievs, apžēlojies par mums! Tagad nav runa tikai par „Brexit”, bet vispār, kāda valsts un kāda politika mums Lielbritānijā ir.”

Farāža teiktais saniknoja viņa tautieti – Leiboristu partijas pārstāvi Ričardu Korbetu, kurš pauda pārliecību, ka Lielbritānijas iedzīvotāji ir sapratuši, kam izdevīgs „Brexit”.

„„Brexit” ieguvumi ir tukša demagoģija. Kādus labumus mums tas ir nesis vai nesīs? Vai tas, ka viens no „Brexit” autoriem ir [ASV prezidenta Donalda Trampa bijušais padomnieks] Banons, to ar putām uz lūpām atbalsta itāļu un franču populisti, mums ir kaut ko devis?

Parīzes Dievmātes katedrāles ugunsgrēka nodēvēšana par kaut ko nenozīmīgu vien pasaka, ka briti ilgi ir dzīvojuši maldos un melos,” emocionāli sacīja Korbets, pēc kā plenārsēžu zālē sekoja aplausi.

Korbets pauda pārliecību:  ja Lielbritānijā notiktu jauns referendums, tad briti atbalstītu palikšanu Eiropas Savienībā: „Tieši tāpēc eiroskeptiķi ir nobijušies no jauna referenduma, jo mēs visi zinām, kāds būs jauna referenduma iznākums. Jebkurā gadījumā – „Brexit” sekas ir daudz lielākas nekā deputātu skaits vai spēku sadalījums. Taču tā termiņa pagarinājums dod laiku atgriezties pie cilvēkiem un satīrīt šo milzīgo netīrību, pie kā mēs esam nonākuši.”

Parlamenta deputāti lielākoties bija vienisprātis – neskaidrību par „Brexit” radījusi tieši Lielbritānijas politiskā nevienprātība. Tiek pausta cerība, ka līdz rudenim pašā Lielbritānijā beidzot radīsies skaidrība par iespējamo „Brexit” scenāriju.

Iepriekš vēstīts, ka pagājušajā nedēļā Eiropas Savienība un Lielbritānija vienojās par „Brexit” termiņa atlikšanu līdz 31. oktobrim. Sākotnēji noteiktais termiņš bija 29. marts, kas vēlāk tika atlikts līdz 12. aprīlim.