Saistībā ar lēmumu liegt Jurašam pildīt deputāta amata pienākumus ST ierosinājusi lietu

Saeimas deputātes Evita Zālīte-Grosa (no kreisās), Linda Ozola un kriminālvajāšanai izdotā deputāta Jura Juraša fotogrāfija uz kartona Saeimas sēdes laikā, kurā lemj par 2019. gada valsts budžeta projektu.

FOTO: Zane Bitere/LETA

Satversmes tiesa (ST) šodien, 29. aprīlī, ir ierosinājusi lietu par Saeimas kārtības ruļļa normu, kas liedz deputātam, pret kuru sākta kriminālvajāšana, pildīt deputāta amata pienākumus, pavēstīja ST pārstāve Ketija Strazda.

Lieta ierosināta pēc Jaunās konservatīvās partijas (JKP) valdes locekļa Jura Juraša pieteikuma.

Strazda skaidroja, ka pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka apstrīdētās normas pārkāpj nevainīguma prezumpcijas principu un nesamērīgi ierobežo viņam Satversmē garantētās pamattiesības pildīt valsts dienestu.

Juraša ieskatā, pamattiesību ierobežojums nav piemērots, lai sasniegtu tā leģitīmos mērķus - nodrošināt demokrātiskas valsts iekārtas aizsardzību un netraucētu kriminālprocesa norisi.

Netraucētu kriminālprocesa norisi varot nodrošināt ar pamattiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem - Kriminālprocesa likumā paredzētajiem drošības līdzekļiem, tostarp noteiktas nodarbošanās aizliegumu. Sabiedrība arī negūstot labumu no šāda ierobežojuma, jo tas liedzot īstenot tautas izvēli par tās priekšstāvim, skaidrots pieteikumā tiesai.

ST ir uzaicinājusi Saeimu līdz šī gada 1.jūlijam iesniegt ST atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu.

Lietas sagatavošanas termiņš ir 29.septembris. Par lietas izskatīšanas procesa veidu un datumu tiesa lemj pēc lietas sagatavošanas.

Jau ziņots, ka janvārī Saeimas deputātu vairākums atbalstīja Juraša izdošanu kriminālvajāšanai. To bija lūgusi Ģenerālprokuratūra. Jurašs, kurš patlaban ieņem arī Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra amatu, paziņojis, ka vēl nenoliks deputāta mandātu.

Jurašs 2016.gada vasarā publiski paziņoja, ka viņam piedāvāts kukulis, lai bijušā VAS "Latvijas Dzelzceļš" (LDz) vadītāja Uģa Magoņa un Igaunijas uzņēmēja Oļega Osinovska kriminālprocess tiktu pārkvalificēts no kukuļdošanas uz tirgošanos ar ietekmi, par ko likumā paredzēts daudz maigāks sods.

Jurašs apgalvoja, ka vēl pirms publiska paziņojuma Jaroslava Streļčenoka vadīto KNAB un Ērika Kalnmeiera vadīto prokuratūru informējis par mēģinājumu viņu piekukuļot.

Jurašs apgalvoja, ka nesekojot reakcijai un izmeklēšanai no šo iestāžu puses, viņš nolēma par notikušo informēt sabiedrību, izmantojot plašsaziņas līdzekļus.

Saistībā ar iepriekšminēto tika sākts kriminālprocess par Juraša rīcību, izpaužot šo informāciju publiski. Kriminālprocesu izmeklēja Drošības policija (tagad Valsts drošības dienests), kas jau iepriekš lūdza prokuratūru Jurašam uzrādīt apsūdzību. Tomēr prokurors Aivis Zalužinskis secināja, ka aizdomās turētā Juraša saukšanai pie kriminālatbildības nav tiesiska pamata, bet sāktais kriminālprocess ir izbeidzams noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ.

Vēlāk Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurors Modris Adlers pēc savas iniciatīvas kā amatā augstāks prokurors minēto Zalužinska lēmumu atcēla kā nepamatotu.

Lieta tika nodota atpakaļ Valsts drošības dienestam un virsprokurors bija norādījis konkrētas izmeklēšanas darbības, kuras vēl nepieciešams veikt.

Uz augšu