Francijas galēji labējā politiķe Marina Lepēna pusnaktī ieradusies Igaunijā, kur viņai gaidāma tikšanās ar vairāku Eiropas galēji labējo spēku politiķiem.
Igaunijā ieradusies Marina Lepēna (2)
Tallinas lidostā viņu sagaidīja vairāki cilvēki, tostarp Igaunijas Konservatīvās tautas partijas (EKRE) priekšsēdētāja vietnieks Jāks Madisons, vēsta laikraksts "Postimees".
Kā ziņo "Postimees", sākotnēji žurnālistiem tika teikts, ka ir pārāk vēls, lai Lepēna atbildētu uz jautājumiem, tomēr dažas atbildes politiķe sniegusi.
Lepēna ar entuziasmu sacīja, ka Igaunijā ieradusies, lai tiktos ar EKRE vadības pārstāvjiem. "Tikšos ar EKRE vadītājiem, ar kuriem vēlamies veidot frakciju Eiropas Parlamentā - kopā ar [Itālijas iekšlietu ministra] Mateo Salvīni [vadīto labējo partiju Līga], Austrijas Brīvības partiju, kā arī mūsu flāmu, dāņu un somu draugiem," norādīja Lepēna.
Uz jautājumu par Krievijas īstenoto Ukrainas Krimas pussalas aneksiju, kuru iepriekš Lepēna ir dēvējusi par likumīgu, viņas atbilde bija īsa, ka katra valsts brīvi var izvēlēties savu diplomātijas pozīciju.
Uz jautājumu par viņas cerībām Eiropas un Igaunijas nākotnei, Lepēna atbildēja: "Eiropa ir mūsu, lūk, arī mana cerība".
Otrdien Igaunijas parlamentā Lepēnai paredzēta tikšanās ar EKRE vadības pārstāvjiem.
Tāpat kļuvis zināms, ka otrdien Tallinas Melngalvju namā EKRE līderi tiksies ar vēl vairākiem Eiropas politiķiem, kuru vidū ir tādi, kas iepriekš devušies arī uz anektēto Krimas pussalu un attaisnojuši Krievijas agresiju pret Ukrainu. Paredzēts, ka EKRE pārstāvis Madisons un Lepēna tiksies ar partijas "Somi" pārstāvi Olli Kotro, "Dānijas Tautas partijas" pārstāvi Andersu Vistisenu un Itālijas "Līgas" pārstāvi Manuelu Veskovi.
Lepēna Igaunijā ieradīsies pēc EKRE uzaicinājuma, bet partijas priekšsēdētājs Marts Helme paudis, ka Lepēnas vizīte Igaunijā nenozīmē, ka EKRE piekrīt visam, ko Lepēna teikusi, tomēr abām partijām ir vēlme veicināt valstsnāciju izaugsmi.
Vizīte saistīta ar šomēnes gaidāmajām Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām.
Lepēna 2015.gadā EP balsoja pret rezolūciju ar prasību atbrīvot Krievijas aizturēto Igaunijas Drošības policijas darbinieku Estonu Kohveru.
Igaunijas varasiestādes neplāno kavēt Lepēnas ierašanos valstī, lai gan viņa iepriekš ir paudusi tādus pašus uzskatus, kādu dēļ vairākiem citiem Eiropas valstu politiķiem ir liegta iebraukšana Igaunijā.
Lepēna no 2011.gada vada Francijas galēji labējo Nacionālā apvienība, kas iepriekš vija pazīstama kā Nacionālā fronte, kuru pagājušā gadsimta 70.gados dibināja viņas tēvs Žans Marī Lepēns. 2017.gadā Francijas prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā viņa ieguva 34% balsu un zaudēja Emanuelam Makronam.