/nginx/o/2018/11/27/11607146t1h1c82.jpg)
Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida paudusi sarūgtinājumu par to, ka jaunā Igaunijas valdība, apstiprinot budžeta stratēģiju turpmākajiem četriem gadiem, atteikusies no iepriekš panāktās vienošanās palielināt finansējumu zinātnei līdz 1% no iekšzemes kopprodukta (IKP).
"Viens no svarīgākajiem valdības instrumentiem savas politikas īstenošanai ir valsts budžeta sastādīšana. Tas vienmēr ir politisko izvēļu jautājums, un tā tam arī jābūt," norāda Kaljulaida. "Taču ir ļoti skumji noskatīties, kā pirms vairākiem mēnešiem ar partiju līderiem apspriestais un parakstītais plāns šo lēmumu pieņemšanas procesā tika aizmirsts."
Prezidente uzsvēra, ka iepriekšējo vienošanos neatbalstīja vienīgi Konservatīvā tautas partija (EKRE) - taču tikai tāpēc, ka uzskatīja tās par pārāk mazām ambīcijām.
"Cik vērts ir politiķa vārds? Un cik - viņa paraksts?" retoriski jautā Kaljulaida. "Taču tas nav jautājums tikai par politiķu un vēlētāju attiecībām. Šis ir jautājums par gudrāku strādāšanu un jautājums par labākām algām, jo par efektīvāku darbu jāmaksā lielāka alga. Šis ir jautājums par to, vai uzņēmumi varēs attīstīties un augt šeit, Igaunijā, tā vietā, lai algu spiediena dēļ pārceltu ražošanu ārpus Igaunijas, jo nav iespējams palielināt pievienoto vērtību."
Valdība apņēmusies finansējumu zinātnei saglabāt līdzšinējā līmenī - 0,71% no IKP.
Reaģējot uz šo lēmumu, Tallinā pēc Igaunijas Jauno zinātnieku akadēmijas iniciatīvas ceturtdien tiks rīkots "zinātnes bēru gājiens".
"Pieminot nelaiķi, aicinām atnest līdzi sveces un ziedus," teikts rīkotāju aicinājumā. Protestētāji pulcēsies pie parlamenta, lai no turienes dotos uz valdības ēku, kur pusdienlaikā gaidāma ministru kabineta preses konference.
Manifestācijas dalībnieki gatavojas pieprasīt premjerministra Jiri Ratasa un viņa valdības demisiju. Rīkotāji aicina gājienam pievienoties skolu un augstskolu beidzējus, norādot, ka valdības plāniem būs tieša ietekme uz viņu nākotni.
Kā izteikusies Kaljulaida, ja zinātniekiem zudīs ticība, ka viņi spēj kalpot cilvēcei, strādājot savā zemē, viņi pametīs Igauniju.
"Ja pazudīs pētniecības projekti, pazudīs arī laba augstākā izglītība. Ja pazudīs pētniecības projekti, pazudīs arī to labvēlīgā ietekme uz ekonomiku. Ja tā notiks, igauņu uzņēmumi vairs nevarēs cerēt uz mūsu vietējās pētnieciskās darbības augļiem. Tad mēs pārvērtīsimies par valsti, kur labākie risinājumi nāk no citurienes un lielākie ieņēmumi aizceļo citur. Vai tādu Igauniju mēs vēlamies redzē? Es ne," paziņojusi prezidente, solot tuvākajā laikā sapulcināt parlamentā pārstāvēto frakciju vadītājus, Zinātņu akadēmijas, darba devēju un augstskolu rektoru padomes pārstāvjus, lai pārrunātu šo jautājumu.
Kaljulaidai ir nesaskaņas ar pašreizējo Igaunijas valdību jau kopš tās amata zvērestu nodošanas. Kaljulaida pameta zāli, kad zvērestu nodeva par vardarbību ģimenē aizdomās turētais ārējās tirdzniecības un informācijas tehnoloģiju ministrs Marti Kūziks, kas pārstāv EKRE. Kūziks drīz vien no amata atkāpās.
