ASV un Ķīnas attiecības ir kļuvušas salīdzinoši saspīlētas Trampa agresīvās tarifu politikas rezultātā. Neskatoties uz to, abu valstu amatpersonas izplata agresīvus vēstījumus par nepieciešamību lietot spēku Dienvidķīnas jūrā. Rodas jautājums, vai tirdzniecības karš varētu pāriet arī militārā karā?

Kas ir noticis?

Svētdien, 2. jūnijā, Ķīnas valdība izdeva savu oficiālo pozīciju (tā saucamo Balto grāmatu), kurā tika pausts Pekinas viedoklis saistībā ar valsts arvien eskalējušos tirdzniecības karu ar Amerikas Savienotajām Valstīm (ASV). Minētais dokuments pauž, ka ASV radītie tirdzniecības traucējumi negatīvi ietekmēs pasauli, kā arī Vašingtona ir neuzticams sarunu vedējs un Pekina vēlas dialogu, kurš būtu vienlīdzīgs, abpusēji izdevīgs un uzticams.

Šis dokuments tiek izplatīts laikā, kad jau atkal starp abām lielvarām ir eskalējušās attiecības saistībā ar Donalda Trampa piemērotajiem importa tarifiem Ķīnas precēm. Vēl 10. maijā Vašingtona paziņoja par muitas tarifu paaugstinājumu no 10% uz 25% Ķīnas ražojumiem 200 miljardu ASV dolāru vērtībā.

Paaugstinātie importa tarifi attiecas uz tādiem produktiem kā mobilie telefoni, datori, apģērbs, rotaļlietas un citi. Turklāt Baltā nama saimnieks arī paziņoja, ka ASV ir sākusi izpēti par to, vai tarifus varētu paaugstināt arī precēm vēl aptuveni 300 miljardu dolāru vērtībā, ziņo CNBC. Savukārt, 1. jūnijā spēkā stājās Ķīnas atbildes tarifi ASV precēm 60 miljardu ASV dolāru vērtībā.

Papildus tam ASV Tirdzniecības departaments ir paziņojis, ka pievienos Ķīnas tehnoloģiju gigantu Huawei uzņēmumu sarakstam, kuram ir liegts ASV bāzētajām firmām pārdot tehnoloģijas bez valdības piekrišanas. Vienlaikus ASV tehnoloģiju gigants Google ir paziņojis, ka turpinās atbalstīt Huawei viedtālruņus, taču nākotnes modeļos netiks integrētas vairākas tā aplikācijas un pakalpojumi (piemēram, Google maps, Gmail un meklēšanas funkcijas).

Saprotams, ka šāds apstāklis padarīs Huawei produktus patērētājiem daudz nepievilcīgākus. Pekina jau uz šo soli ir atbildējusi, paziņojot, ka izveidos «melno sarakstu» ar «neuzticamām» ārvalstu firmām un personām.

Sarunas šā saspīlējuma atrisināšanai pagaidām rezultātus nav devušas.

Paralēli drāmai tirdzniecības kara kontekstā nav mazinājies saspīlējums arī saistībā ar Ķīnas teritoriālajām pretenzijām Dienvidķīnas jūrā un jautājumu par Taivānas pievienošanu Pekinas pārvaldībai.

No 31. maija līdz 2. jūnijam Singapūrā norisinājās prestižās domnīcas IISS rīkotā konference Shangri-La dialogs, kuras ietvaros ar asu retoriku apmainījās gan ASV, gan Ķīnas pārstāvji. Piemēram, pašreizējais ASV Aizsardzības sekretāra pienākumu izpildītājs Patriks Šanahans pauda viedokli, ka Pekinai būtu jāizbeidz uzvedība, kura grauj citu valstu suverenitāti un rada neuzticību. Viņš netieši uzsvēra, ka Ķīnas mākslīgo salu celtniecība un Dienvidķīnas jūras militarizācijas pasākumi ir domāti spiediena izdarīšanai pret citām valstīm. To ietvaros Ķīna ir uzbūvējusi septiņus ar lidlaukiem, radariem un raķešu iekārtām aprīkotus nocietinājumus. Šanahans arī norādīja, ka ASV veic bruņošanās pasākumus reģionā, vēsta The New York Times.

Pekina gan atbildi parādā nepalika un uz ASV retoriku atbildēja ļoti asi. Ķīnas aizsardzības ministrs Vei Fenhe kritizēja Vašingtonas stingro atbalstu Taivānai un paziņoja, ka nekavēsies izlēmīgi rīkoties, lai aizstāvētu savas pretenzijas gan pār Taivānu, gan arī pār Dienvidķīnas jūru kopumā. Tāpat Fenhe kritizēja arī ASV flotes manevrus teritorijās, kuras Ķīna redz kā sev piederīgas, vēsta The New York Times.

Par spīti tam, ka abu pušu pārstāvji ir uzsvēruši, ka karu nevēloties, un ir izrādījuši vēlēšanos stiprināt savstarpējos komunikācijas kanālus, rodas pamatots jautājums, vai pašreizējais saspīlējums ekonomiskajā dimensijā varētu pāraugt arī kādā militārā konfrontācijā? Galu galā Ķīnas spēks pasaulē kļūst arvien lielāks un daudzi analītiķi ar bažām skatās uz valsts pieaugošo militarizāciju. Daži pat saka, ka karš ar Ķīnu ir tikai laika jautājums.

FOTO: Reuters/ScanPix

Vai ir iespējama bruņota konfrontācija?

Uz šo jautājumu atbildēt portāls TVNET lūdza Latvijas Ārpolitikas institūta (LIIA) pētnieci un vienu no ievērojamākajām Ķīnas ekspertēm Latvijā – Unu Aleksandru Bērziņu-Čerenkovu.

«Man grūti iedomāties, ka ASV tiešām varētu apsvērt militāras eskalācijas ceļu Dienvidaustrumāzijā. Mums jāņem vērā, ka šajā reģionā ir vairāki spēcīgi ASV atbalstītāji un līdzgaitnieki. Šeit mēs runājam gan par Dienvidkoreju, gan par Japānu, gan Taivānu un savā ziņā arī par Filipīnām.

ASV jebkāda eskalācija šajā reģionā būtu līdzvērtīga eskalācijai pie savas robežas.

Turklāt pat situācijās, kad pretinieks ir daudz vājāks un mazāks nekā Ķīna (piemēram, Ziemeļkoreja), ASV tik un tā ir ļoti piesardzīgas. No vienas puses mums ir asas vārdu apmaiņas un draudi, bet, izsverot riskus cauri administrācijām, ASV nav pieļāvusi “Tuvo Austrumu scenāriju” šajā reģionā,» norāda Čerenkova.

Savukārt, komentējot Ķīnas agresīvo atbildi, pētniece saka, ka

tas labi sasaucoties ar Ķīnas vēstījumu par to, ka tā neļaus vairs sevi pazemot un izrīkot.

«Ķīnas ministrs vēlas iedarbināt to naratīvu, kurš runā par Rietumu lielvaru veikto Ķīnas pazemošanu pēc Opija kariem un tā tālāk. Tas ir tāds diskursīvs reakcijas veids uz ASV paziņojumiem. Vai tas kur novedīs? Mūs gaida visādi brīnumi, bet viens no tiem brīnumiem nebūs ASV un Ķīnas sadursme klasiska kara izpratnē,» saka Čerenkova.

Ķīna arī apzinoties, ka prezidents Donalds Tramps, iespējams, nebūs savā amatā jau pēc 2020. gada, tāpēc Ķīna vienkārši atbildēs ar agresīviem vārdiem, bet nogaidīs gaidāmo prezidenta vēlēšanu iznākumu. Turklāt, pat ja Tramps arī paliks amatā vēl uz četriem gadiem, tad priekš Ķīnas četri gadi nav nekas, pauž Čerenkova.

Vienlaikus pētniece piekrīt, ka jebkurā gadījumā pastāv pārrēķināšanās risks un militāras sadursmes var sākties, arī abām pusēm negribot. «Tomēr tajā pašā laikā šādu risku labi apzinās gan ASV, gan Ķīnas administrācija. Pekinai arī, no vienas puses, ir svarīgi parādīt sevi kā valsti, kura sevi ciena, bet, no otras puses, arī Ķīnai šajā reģionā ir sabiedrotie. Līdz ar to Ķīnai būtu ļoti nevēlams radīt jebkāda veida destabilizāciju, jo galu galā visi Ķīnas projekti, ar kuriem tā nāk klajā, balstās uz premisu, ka to loma ir nodrošināt pasaulē stabilitāti caur Ķīnas vadītu globalizāciju. Pekinai bruņots konflikts par labu nenāktu,» norāda pētniece.

Foto: ASV un Ķīnas tirdzniecības karš

Visbeidzot jau raksta pirmās sadaļas beigās bija minēts, ka ir izteikta vēlēšanās gan starp Ķīnas, gan ASV militārajiem spēkiem palielināt savstarpējo komunikāciju. «Vairāk kanālu vienmēr ir labi, jo tie var arī samazināt militāra konflikta risku pārrēķināšanās rezultātā,» apgalvo LIIA pārstāve. Tomēr tajā pašā laikā Čerenkova arī vērš uzmanību uz to, ka viena lieta ir šādu komunikācijas kanālu pastāvēšana, bet pavisam cita – spēja kādas puses pārstāvim «pielikt no sevis» viedokli noteiktā pozīcijā. Ķīnas gadījumā jebkura pozīcija un jebkurš paziņojums tiek saskaņots vertikāli, un tas prasa laiku. «Tāpēc pat pie plašiem komunikācijas kanāliem,

Ķīnas pusei vajag ilgāku laiku, lai manevrētu atbildi un reakciju, nekā ASV,»

saka pētniece.

Ko varam secināt?

Tā vien izskatās, ka bruņots konflikts starp ASV un Ķīnu tuvākajā laikā gaidāms nebūs. Konfrontācija, visticamāk, turpinās norisināties tikai ekonomiskajā dimensijā, un abas puses viena otrai turpinās izteikt spēcīgus draudus. Tomēr tas nebūt nenozīmē, ka pasaules uzmanībai no Ķīnas un ASV attiecībām būtu jānovēršas. Dienvidaustrumāzijā tomēr ir izveidojusies ievērojama pulvermuca, kura var sprāgt mazākās kļūdas rezultātā. Ir skaidrs, ka šis reģions nākotnē būs viens no globālo lielvaru lielākajiem sadursmes punktiem. Atliek tikai cerēt, ka piedzīvosim tādu pašu situāciju kā Berlīnē Aukstā kara laikā, kad PSRS un ASV armijas stāvēja iepretim viena otrai, taču tā arī neviena no tām neizdarīja militāru gājienu. Sliktāko scenāriju būtu ļoti slikti piedzīvot arī Latvijai. Atcerēsimies, ka mūsdienu globālajā pasaulē tas, kas ir tāls, vairs nav tāls un tas, kas ir tuvs, ir vēl tuvāks.