Kauns lidot jeb kā klimata pārmaiņas izmainījušas Zviedrijas iedzīvotāju psiholoģiju

FOTO: AFP / Scanpix

Klimata pārmaiņas ir nozīmīgs temats visā pasaulē, kas rosina plašas diskusijas. Daļa sabiedrības netic, ka klimata pārmaiņas notiek cilvēka darbību dēļ. Tomēr ir cilvēki un valstis, kur šai problēmai tiek pievērsta plaša uzmanība. Viens no uzskatāmākajiem piemēriem ir Zviedrija, kur cīņa pret klimata radītajām pārmaiņām ir iesakņojusies arī sabiedrības paradumos, vēsta “Deutsche Welle”.

Viena no redzamākajām klimata pārmaiņu aktīvistēm ir 16 gadus vecā Grēta Tunberga. Viņa nominēta Nobela prēmijai, kā arī ar runām uzstājusies vairākās institūcijās, piemēram, Eiropas Parlamentā.

Kā liecina statistikas dati, Zviedrijas sabiedrība meitenē ieklausās – pēdējā gada laikā ir palielinājies to cilvēku skaits, kuri izvēlas ceļot ar vilcienu tā vietā, lai lidotu ar lidmašīnu. Tunberga ne reizi vien uzsvērusi, ka katrs lidojums videi nodara daudz lielāku kaitējumu nekā brauciens ar vilcienu.

FOTO: Reuters / Scanpix

Jauniete vērsusi uzmanību, ka lidojums starp Zviedrijas lielākajām pilsētām Stokholmu un Gēteborgu atmosfērā atstāj 40 000 reižu vairāk kaitīgo izmešu nekā viens brauciens ar vilcienu. Tieši tādēļ viņa izvairās izmantot gaisa transportu, tā vietā braucot ar vilcienu.

Daudzi no viņas tautiešiem ir izvēlējušies rīkoties tāpat.

Pēdējā gada laikā pieaudzis to cilvēku skaits, kuri izvēlas ceļot ar vilcienu, nevis ar lidmašīnu. Pirms gada šādi bija gatavi rīkoties 20% zviedru, šogad šis rādītājs sasniedz jau 37%.

Arī Zviedrijas lidostas ir pamanījušas pārmaiņas cilvēku uzvedībā. Arvien mazāk zviedru ceļo ar lidmašīnām, liecina valsts lielāko lidostu operators “Swedavia”. Pārvadāto pasažieru skaits šā gada pirmajā ceturksnī ir krities par astoņiem procentiem, ja salīdzina ar 2018. gada pirmo ceturksni.

Kopumā 2018. gadā iekšzemes reisos tika vērots pasažieru kritums 3% apmērā. Vairāk nekā puse pasažieru, kas atteikušies no lidošanas, atzinuši, ka Zviedrijas iekšienē var pārvietoties ar citiem – videi draudzīgākiem transportlīdzekļiem, piemēram, vilcieniem.

Vairāki no aptaujātajiem pasažieriem norāda, ka viņi izjūt kaunu, respektīvi, viņi jūtas līdzvainīgi globālās sasilšanas veicināšanā.

Zviedru valodā pat ir radies jauns vārds - “flygskam”, kas nozīmē kaunēšanos par lidošanu lidmašīnā. Tas pērn ieguva lielu mediju uzmanību, tāpat sociālajos tīklos tika sākta kampaņa “#jastannarpamarken”, kas latviešu valodā būtu “#paliecuzzemes”.

“Lidošana cilvēkos vienmēr raisa dažādas emocijas, neatkarīgi no tā, vai tu ceļo pats, vai arī tu esi cilvēks, kurš vēlas mainīt savus ceļošanas paradumus,” saka zviedru psiholoģe Frīda Hīlandere, kura pēta cilvēku rīcību un motīvus attiecībā uz klimata pārmaiņām.

“Nedomāju, ka šāda uzmanība jautājumam par to, lidot vai ne, ir aktuāla citās valstīs. Tomēr šī Zviedrijā ir aktuāla tēma, jo zviedri tradicionāli ir aktīvi lidotāji – viņi lido pat piecas reizes vairāk nekā citu valstu iedzīvotāji,” skaidro psiholoģe.

Vai Tunbergas centieni ir devuši grūdienu iedzīvotāju paradumu maiņai? Iespējams. Tomēr speciālisti norāda vienu citu svarīgu niansi – Zviedrijas iedzīvotāji izjūt klimata pārmaiņas uz savas ādas. Pagājusī vasara Zviedrijā bija viena no karstākajām pēdējo gadu laikā, turklāt tieši karstuma un sausuma dēļ izdega vairāk nekā 25 000 hektāru Zviedrijas mežu.

Ņemot vērā, ka Zviedrija ir turīga valsts, tās iedzīvotāji var atļauties izvēlēties, kā dzīvot – vai nu kā iepriekš, vai arī mainīt savus paradumus un dzīvot videi draudzīgāk pat arī tad, ja tas prasa papildu izmaksas.

“Kauns ir viena no izplatītākajām sociālajām emocijām. Kauna funkcija ir radīt apstākļus, ka mēs vairs nedarīsim kaut ko, kas izslēgs no sociālās grupas. Ikdienā ir daudz lietu, ko mēs darām, baidoties no apkaunojuma. Piemēram, kad esam darbā vai sabiedriskā vietā, mēs skaļi neatraugājamies, neraugoties uz to, ka tas ir normāls fizioloģisks process. Taču sabiedrībā tā ir iekārtots, ka šāda rīcība nav vēlama,” skaidro Hīlandere.

“Kļūst arvien pamanāmāks, ka lidošana zviedru apziņā kļūst par kaut ko nepareizu. Redzot ziņas par klimata pārmaiņām, kā arī izjūtot tās uz savas ādas, cilvēki neapzināti sāk aizdomāties, ka varbūt tā ir viņu vaina, līdz ar to – rodas arī kauna sajūta,” saka psiholoģe.

Tomēr statistikas dati liecina, ka zviedri kaunu jūt vien par iekšzemes lidojumiem – uz citām valstīm zviedri turpinājuši aktīvi lidot. Zviedrijas lielākajās lidostās pērn reģistrēti par 2% vairāk starptautisko reisu pasažieru nekā gadu iepriekš.

To var skaidrot ar ceļojuma ilgumu. Piemēram, no Stokholmas uz Berlīni ir iespējams aizlidot vienas stundas un 40 minūšu laikā. Tikmēr šāds pats ceļš ar vilcienu aizņem vairāk nekā astoņas reizes ilgāk – aptuveni 16 stundas.

Viens no lielākajiem Skandināvijas tūrisma operatoriem “Ving” pēta, vai zviedri ir gatavi doties arī ārzemju ceļojumos ar vilcienu. “Ving” pārstāvis Frederiks Henriksons saka, ka šogad ceļotājiem ir pieejama vilciena tūre uz Šveices Alpiem. Pirmo reizi šāda veida ceļojums tika piedāvāts 2010. gadā, taču nelielās intereses dēļ tas tika slēgts.

Tomēr pašlaik šādam maršrutam interesentu netrūkst. Henriksons norāda, ka ceļojums no Stokholmas uz Davosu aizņem 26 stundas un pa ceļam ir pieci dažādi pieturas punkti. Viņš norāda, ka “Ving” apsver iespēju atklāt vēl divus jaunus maršrutus – vienu uz Kopenhāgenu Dānijā un otru - uz kādu citu Šveices pilsētu.

Tomēr 100 pasažieri, kurus ir iespējams pārvadāt ar vilcienu, ir salīdzinoši niecīgs skaits, salīdzinot ar ceļotāju skaitu lidmašīnās. Pērn “Ving” avioreisos pārvadāja 700 000 pasažieru.

Kā norāda speciālisti, Zviedrija var dot piemēru arī citu Eiropas valstu sabiedrībām un likt cilvēkiem padomāt par saviem ceļošanas paradumiem. Tiesa, arvien vairāk cilvēku Zviedrijā vēlas, lai klimata pārmaiņām pastiprinātu uzmanību pievērstu arī citur pasaulē, jo arī klimata pārmaiņu jomā jāatceras teiciens, ka “viens nav karotājs”...

Uz augšu