Apinis satraukts par Rīgas teritorijas plānojuma ietekmi uz pacientu nogādāšanu slimnīcās

Pēteris Apinis

FOTO: Evija Trifanova/LETA

Rīgas teritorijas plānojums un projekta "Rail Baltica" atzara uz Rīgas lidostu būvniecība rada bažas par turpmāku Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) autotransporta piekļuvi Latvijas lielākajām slimnīcām, pauda Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) valdes loceklis Pēteris Apinis.

Ārsts atklātā vēstulē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Jurim Pūcem (AP) un Vides konsultatīvās padomes priekšsēdētājam Viesturam Ķerum par nepieciešamību rūpīgi caurskatīt un uzlabot Rīgas teritorijas plānojumu līdz 2030.gadam, tostarp saistībā ar "Rail Baltica" būvniecību.

Apinim patlaban no valsts veselības aprūpes interesēm lielākās bažas rada "Rail Baltica" atzara uz Rīgas lidostu būvniecība un "tālākā eksistence kā Rīgu sadaloša sistēma".

LĀB valdes loceklis atgādināja, ka šobrīd Latvijas stacionārā veselības aprūpe lielā mērā balstās uz trim universitātes slimnīcām - Rīgas Austrumu klīnisko universitātes slimnīcu, Paula Stradiņa klīnisko universitātes slimnīcu un Bērnu klīnisko universitātes slimnīcu.

Apinis skaidroja, ka Stradiņa slimnīca izvietota Pārdaugavā un fiziski saistīta ar Kārļa Ulmaņa gatvi kā transporta artēriju, kas ļauj slimnīcā nogādāt gan rīdziniekus, gan pacientus no Kurzemes un Zemgales. "Jautājums par dzelzceļa pārvadiem pa Liepājas un pa Ventspils ielu šobrīd netiek risināts, nemaz nerunājot par piecu līdz astoņu gadu "Rail Baltica" celtniecības periodu, kad vienīgā iespēja sanitārajam transportam nokļūt Stradiņa slimnīcā būs pa mazām, šaurām Pārdaugavas ieliņām no Zasulauka pārvada," norādīja Apinis.

Viņš sacīja, ka pēc visoptimistiskākajām prognozēm satiksmes neorganizētības dēļ slimnieku nogādāšana slimnīcā aizkavēsies par 15 līdz 20 minūtēm. Apinis norādīja, ka tas ir optimistiskākais scenārijs, jo Rīgas teritorijas plānojums neparedz jebkādu uzlabojumu transporta kustībai starp Rīgu un tai pieguļošajām apbūvētajām teritorijām, īpaši strauji augošo Mārupi.

Vēl vairāk, kā norāda Apinis, jaunais teritoriālais plānojums nozīmē sastrēgumus tieši ceļā Mārupe-Kantora iela un Tēriņu iela, un arī tas apgrūtinās NMPD transporta nokļūšanu Stradiņa slimnīcā.

Apinis uzskata, ka Rīgas plānojumā var nolasīt jaunas satiksmes kolīzijas arī attiecībā uz piebraukšanas iespējām Austrumu slimnīcai. LĀB valdes loceklis norādīja, ka Austrumu slimnīca ir ne tikai Latvijas bruņoto spēku, bet arī NATO stratēģisks objekts, bet attiecīga transporta piebraukšanas iespējas tai netiek nodrošinātas un nav arī paredzētas Rīgas teritoriālajā plānā.

Apinis aicina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) apturēt Rīgas teritorijas plānojumu un nodot to izskatīšanai Vides konsultatīvajai padomei. Tāpat viņš aicina VARAM atgriezt Rīgas teritoriālo plānojumu Rīgas Domei tā papildināšanai un pilnveidošanai Rīgas iedzīvotāju interesēs, īpaši iedzīvotāju veselības interesēs.

Tikmēr Vides konsultatīvo padomi Apinis aicina savlaicīgi un rūpīgi pārbaudīt Rīgas teritoriālās attīstības plānus, lai nepieļautu vēl lielākas gaisa piesārņojuma problēmas nākotnē.

Patlaban noslēgusies Rīgas teritorijas plānojuma līdz 2030.gadam sabiedriskās apspriedes, bet pašvaldība iedzīvotāju priekšlikumus tagad integrē šajā dokumentā. Plānojumu varētu apstiprināt šā gada beigās.

Tagad spēkā ir Rīgas teritorijas plānojums 2006.-2018. gadam, un tas darbosies līdz brīdim, kad tiks apstiprināts jaunais plānojums.

Rīgas teritorijas plānojuma līdz 2030.gadam izstrādes process tika sākts 2012.gadā. Tas ir pašvaldības ilgtermiņa teritorijas attīstības plānošanas dokuments, kurā noteiktas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei, tostarp funkcionālais zonējums, publiskā infrastruktūra, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi, kā arī citi teritorijas izmantošanas nosacījumi Rīgas administratīvajā teritorijā.

Uz augšu