Pērn Rīgā nedaudz samazinājies ārpusģimenes aprūpē dzīvojošo bērnu skaits

TVNET/LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Spēļu lācītis. Ilustratīvs attēls
Spēļu lācītis. Ilustratīvs attēls Foto: Pixabay

Pagājušajā gadā Rīgā nedaudz samazinājies ārpusģimenes aprūpē dzīvojošo bērnu skaits, informēja Rīgas bāriņtiesas pārstāve Ginta Subbota.

Ja 2017.gadā pie aizbildņiem, audžuģimenē vai kādā aprūpes iestādē dzīvoja 1603 bērni, tad pagājušajā gadā tie bija 1572 bērni, bet šī gada pirmajos piecos mēnešos - 1580 bērni.

Subbota informēja, ka lielākā daļa ārpusģimenes aprūpē esošo Rīgas bērnu dzīvoja pie aizbildņiem un turpat līdzīgā skaitā audžuģimenēs vai kādā no ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijām. Pārsvarā aizbildņi bijuši bērna vecvecāki, pēc tam citi radinieki, bet vismazākais aizbildņu skaits bijušas citas personas.

Pērn Rīgas bāriņtiesa kopumā par 292 bērniem pieņēmusi lēmumus par ārpusģimenes aprūpi, tostarp 172 bērniem atrastas mājas aizbildņu ģimenēs, 84 bērniem atradusi audžuģimenes, bet 36 bērniem bija jādzīvo kādā no bērnunamiem vai rehabilitācijas institūcijām.

Bāriņtiesas pārstāve norādīja - pozitīvi vērtējams fakts, ka 25 no audžuģimenēs un septiņi no aizbildņu ģimenēs dzīvojošiem bērniem tikuši adoptēti.

Kopumā Rīgā 2018.gadā bija 82 audžuģimenes, no kurām sešas audžuģimeņu statusā bija pirmo reizi. Palielinātais atbalsts pagaidām nav vairojis audžuģimeņu motivāciju pārtapt kādā no specializēto audžuģimeņu formām, piebilda Subbota. Tāpat, kā gadu iepriekš, arī šogad Rīgā ir tikai viena specializētā krīzes audžuģimene un nav nevienas specializētās audžuģimenes bērniem ar invaliditāti. Vienlaikus pieaudzis viesģimeņu skaits - pērn šādu statusu ieguvušas 38 ģimenes Rīgā.

Pērn Rīgas bāriņtiesa pieņēmusi lēmumu par 65 bērniem, ka adopcija ir viņu interesēs, un lielākais šādu bērnu skaits bija zēni vecumā no četriem līdz 12 gadiem. Kopumā 2018.gadā no visiem ārpusģimenes aprūpē esošajiem Rīgas pašvaldībā dzīvojošajiem bērniem Latvijā tika adoptēti 29, bet uz ārvalstīm - 20 bērni.

Subbota informēja, ka izteikti samazinājies skaits bērnu, par kuriem bāriņtiesa pieņēmusi lēmumu, ka adopcija uz ārvalstīm ir pieļaujama. Pērn šāds lēmums tika pieņemts par 19 bērniem, bet vēl pirms gada - par 46 bērniem. Subbota norādīja, ka to iespējams skaidrot arī ar jaunās Adopcijas kārtības pieņemšanu pagājušā gada rudenī.

Pēdējo astoņu gadu laikā sasniegts viszemākais punkts, kad Rīgas bāriņtiesa pārtraukusi vecākiem aizgādības tiesības. 2018.gadā aizgādības tiesības pārtrauktas 266 personām, un šāds lēmums skāris 267 bērnus.

Tikmēr pārtrauktās aizgādības tiesības atjaunotas 95 personām, un šāds lēmums ietekmējis 116 bērnus. Subbota skaidroja, ka tas skaidrojams ar rūpīgu bērna interešu izvērtēšanu dzīvošanai ģimenē un doto laiku vecākiem risku novēršanai, arvien ciešāku sadarbību ar sociālo dienestu vai citām atbildīgajām institūcijām, lai maksimāli nodrošinātu ģimenēm visa veida tām nepieciešamo atbalstu.

Pērn Rīgas bāriņtiesa pieņēma lēmumus par prasību sniegšanu tiesā par aizgādības tiesību atņemšanu 187 personām, no kurām 106 ar tiesas spriedumu arī atņemtas aizgādības tiesības. Tie bija 126 bērni, kuru vecākiem ar tiesas spriedumu tika atņemtas aizgādības tiesības. Visvairāk šie lēmumi ietekmēja bērnus vecumā četriem līdz 12 gadi. Salīdzinot iepriekšējo gadu, 2018.gadā visi šie rādītāji ir samazinājušies, piebilda Subbota.

Pagājušajā gadā pirmo reizi Rīgas bāriņtiesa saskārās ar situāciju, kad Latvijā ieradās četras nepilngadīgas personas bez pavadības, no kurām divām tika atrastas aizbildņa ģimenes, bet divi bērni tika ievietoti bērnunamā. Pērn arī pieņemts lēmums par atļaujas došanu nepilngadīgai personai stāties laulībā pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas.

Rīgas bāriņtiesa aicina Latvijas iedzīvotājus vērsties pēc palīdzības gadījumos, ja no ārzemēs dzīvojošu Latvijas valstspiederīgo ģimenēm tiek izņemti bērni un ievietoti audžuģimenēs ārvalstīs. Lielākoties šādas situācijas rodas, ja ārvalstu sociālie dienesti uzskata, ka ģimenē notikusi vardarbība pret bērnu, vai arī vecāki pārmēru lieto atkarību izraisošas vielas.

Vienlaikus, pēc Subbotas paustā, daudzos gadījumos Latvijā palikušie radinieki uzskata, ka nevar cīnīties par savu tuvinieku bērniem zināšanu vai iespēju trūkuma dēļ un nevēršas pēc palīdzības, tomēr to iespējams saņemt Tieslietu ministrijā (TM).

Pēdējo trīs gadu laikā Rīgas bāriņtiesa sadarbībā ar TM veikusi 17 jurisdikcijas pieprasījumus ārvalstu iestādēm, lai šādas lietas tiktu izskatītas Latvijā, nevis tiktu atstātas lemšanai ārzemēs. Tā rezultātā sekmīgi palīdzēts Latvijā radinieku ģimenēs atgriezties 11 bērniem.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu