Ziemeļmaķedonijai un Albānijai uz iestāšanās sarunām ar ES var nākties pagaidīt

Eiropadomes prezidents Donalds Tusks.

FOTO: Reuters/ScanPix

Eiropadomes prezidents Donalds Tusks trešdien paziņojis, ka Eiropas Savienībai (ES) būtu jāsāk sarunas par iestāšanos blokā ar Ziemeļmaķedoniju un Albāniju, bet brīdināja, ka lēmums netiks ātri pieņemts.

Tusks norādīja, ka abas Balkānu valstis ir izdarījušas visu, kas no tām tika gaidīts, taču vairākas bloka dalībvalstis, tostarp Francija un Nīderlande, neatbalsta jaunu dalībvalstu uzņemšanu.

Eiropas Komisija (EK) pagājušajā mēnesī paziņoja, ka Albānija un Ziemeļmaķedonija ir īstenojušas bloka prasītās reformas, un aicināja ES nekavējoties sākt uzņemšanas sarunas ar abām valstīm.

"Es personiski uzskatu, ka iespējams tikai viens lēmums: sākt sarunas saskaņā ar Eiropas Komisijas (EK) rekomendācijām," kopīgā preses konferencē ar Ziemeļmaķedonijas prezidentu Stevo Pendarovski paziņoja Tusks.

"Jautājums šodien ir nevis vai, bet kad. Ja es esmu nedaudz piesardzīgs, tad tas ir tāpēc, ka zinu, ka dažreiz vienprātības panākšana 28 dalībvalstu vidū prasa vairāk laika, nekā man patiktu," norādīja Tusks.

Visas 28 ES dalībvalstis pērn piekrita šogad jūnijā sākt uzņemšanas sarunas ar abām valstīm, ja tās būs izpildījušas noteiktus nosacījumus, jo īpaši, veikušas uzlabojumus cīņā pret noziedzību un korupciju. Taču Tusks atzina, ka šo termiņu var nākties nokavēt.

"Es vēlos būt godīgs. Ne visas dalībvalstis ir gatavas pieņemt lēmumu par sarunu sākšanu tuvākajās dienās," sacīja Tusks.

Nākamnedēļ Luksemburgā paredzēta ES ministru tikšanās, kurā teorētiski varētu tikt dota zaļā gaisma. Taču Albānijas un Ziemeļmaķedonijas valdības, visticamāk, gaida vilšanās, jo Francija, Nīderlande un Dānija ir noskaņotas pret to uzņemšanu ES, un Vācijas valdībai nepietiktu laika, lai līdz nākamajai nedēļai iegūtu parlamenta akceptu iestāšanās sarunu atbalstīšanai.

Kritiķi uzskata, ka ES paplašināšanās nāktu ar jaunām problēmām, norādot uz korupciju un tieslietu jautājumiem Rumānijā un Bulgārijā, bet paplašināšanās atbalstītāji uzskata, ka valstu atraidīšana var iegrūst tās citu lielvaru, piemēram, Ķīnas un Krievijas rokās.

Par sašķeltību ES dalībvalstu vidū liecina 13 valstu, lielākoties Austrumeiropas valstu, otrdien publiskotais aicinājums ES sākt sarunas ar Albāniju un Ziemeļmaķedoniju.

"ES paplašināšanās procesam ir pozitīvs pārveidojošs spēks Rietumbalkānos, un tas ir investīcija mierā un stabilitātē Eiropā. Ir būtiski panākt vispārēju progresu reģionā," teikts paziņojumā.

"ES ir jāpilda savi ambiciozie solījumu Rietumbalkāniem," uzsvērušas 13 valstis, tostarp Itālija un Austrija.

Uz augšu