Tiem zvejas kuģu īpašniekiem un apkalpes locekļiem, kuri uz laiku pārtrauc mencu zveju nacionālā līmenī noteiktā jūras bioloģisko resursu ārkārtas saglabāšanas pasākuma dēļ, būs pieejams valsts un Eiropas Savienības (ES) atbalsts, otrdien lēma valdība.
Zemkopības ministrijā (ZM) noteikumu projekta par valsts un ES atbalsta piešķiršanas kārtību pasākumā "Zvejas darbību pagaidu pārtraukšana" anotācijā skaidro, ka uz tiem Latvijas zvejas flotes kuģiem, kuri zvejo ar noteiktiem zvejas rīkiem konkrētos Baltijas jūras zvejas apakšrajonos, attiecas mencu specializētās zvejas liegums no šā gada 1.jūnija līdz 31.augustam. Tādēļ attiecīgo kuģu īpašniekiem un to apkalpes locekļiem uz noteiktu laiku iestājas dīkstāve, kas rada izdevumus un neļauj gūt ienākumus.
Finansiāls atbalsts tiks piešķirts, lai kompensētu konkrētā kuģa dīkstāves izdevumus un neiegūtos ienākumus par katru zvejas lieguma perioda kalendāro mēnesi, kurā zvejas kuģa īpašnieks pārtrauks zveju. Publiskā finansējuma apmērs par zvejas kuģa dīkstāvi ir noteikts 2,8 eiro apmērā par katru konkrētā zvejas kuģa bruto tilpības (GT) vienību. Savukārt neiegūto ienākumu kompensēšanas pamatā ir vidējais mencu apjoms, kāds ar konkrēto kuģi tika nozvejots periodā no 2016. līdz 2018. gadam tajos kalendārajos mēnešos, kas ir identiski zvejas lieguma perioda kalendārajiem mēnešiem, tas ir, no 1. jūnija līdz 31. augustam. Neiegūtajam mencu apjomam tiek piemērota vidējā mencu pārdošanas cena 1,40 eiro kilogramā.
Uz atbalstu varēs pretendēt zvejas kuģa īpašnieks, kuram ir ZM izsniegta īpaša atļauja mencu zvejai Baltijas jūrā, kurš zvejoja mencu Baltijas jūrā no 2016. līdz 2018.gadam un kurš uz lieguma laiku pārtrauks visas zvejas darbības ar noteiktiem zvejas rīkiem aprīkotu kuģi vismaz 12 metru garumā, ja ar šo kuģi vismaz 120 dienas nav zvejots jūrā pēdējo divu kalendāra gadu laikā pirms projekta iesnieguma iesniegšanas. Zvejas kuģa īpašniekam jānodrošina kuģa atrašanos ostā zvejas pārtraukšanas laikā. Kuģis tikmēr nedrīkst iziet no ostas. Ja ar attiecīgo zvejas kuģi turpinās zvejot kādu citu zivju sugu, zvejas kuģa īpašnieks nebūs tiesīgs pretendēt uz publisko finansējumu par mencu zvejas darbību pagaidu pārtraukšanu.
Pasākumā publisko finansējumu varēs saņemt arī zvejnieki, kuri strādā uz konkrētā zvejas kuģa, ar kuru tiks pārtraukta zveja un kuri vismaz 120 dienu ir strādājuši jūrā uz kuģa. Lai pretendētu uz atbalstu, par zvejnieku noteiktu periodu valsts budžetā ir jābūt iemaksātām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.
Par katru zvejas lieguma perioda kalendāro mēnesi, kurā zvejnieks nestrādās, tiks piešķirts finansiāls atbalsts, lai kompensētu neiegūto darba algu. Publiskā finansējuma apmērs noteikts 39 eiro par katru attiecīgā kalendārā mēneša darbdienu.
Noteikumu projekts "Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība pasākumā "Zvejas darbību pagaidu pārtraukšana"" stāsies spēkā pēc tā publiskošanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".
