Saeima noraida Dzīvesbiedru likumprojektu nelaulāto pāru aizsardzībai

Пара

FOTO: AFP/SCANPIX

Saeima šodien, 20. jūnijā, noraidīja rosinājumu nodot izskatīšanai komisijās "Attīstībai/Par!" (AP) un "Jaunās Vienotības" (JV) deputātu iesniegto Dzīvesbiedru likumprojektu nelaulāto pāru aizsardzībai.

FOTO: saeima.lv

Par likumprojekta nodošanu komisijām balsoja 23 deputāti no AP, JV un partijas "Saskaņa". Pret balsoja 60 deputāti no "Saskaņas", "KPV LV", Jaunās konservatīvās partijas, nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK, Zaļo un zemnieku savienības un pie frakcijām nepiederošajiem deputātiem. Balsojumā atturējās un nepiedalījās pa vienam "Saskaņas" deputātam.

Debatēs par likumprojekta iekļaušanu darba kārtībā deputāte Marija Golubeva (AP) norādīja, ka likums paredz, ka valsts sargā arī cilvēkus, kuri izveido attiecības, kopīgu mājsaimniecību, bet kas nav laulāti. "Tādu cilvēku Latvijā ir ļoti, ļoti daudz. Ir virkne situāciju, kad pat pie labas gribas un naudas resursu esamības, lai slēgtu līgumus par kopīgu īpašumu vai mantošanu, divi cilvēki nevar nodrošināt sev likuma aizsardzību," akcentēja politiķe.

"Piemēram, nevar ar notariāli slēgtu līgumu nodrošināt, ka jūs ielaidīs slimnīcas palātā pie dzīvesbiedra, ja viens no jums būs smagi slims. Likumi neparedz, ka jūs neizliks no dzīvokļa, ja īres līgums ir slēgts uz nelaulāta dzīvesbiedra vārda un dzīvesbiedrs ir miris. Un, ja jūs mantosiet īpašumu pēc dzīvesbiedra testamenta, neesot laulībā, summa, kas jums būs jāmaksā nodokļos, būs nesamērojami augstāka nekā laulātajiem," norādīja deputāte.

Savukārt deputāts Jānis Iesalnieks (VL-TB/LNNK) runāja pret likumprojekta nodošanu komisijām un akcentēja, ka Satversmē laulība tika definēta kā vīrieša un sievietes savienība, tādējādi nosakot, ka valsts uzņemas to aizsargāt, piešķirot tai īpašu statusu un īpašas privilēģijas visu pārējo sabiedrības institūtu un struktūru starpā. "Tādējādi Satversmes 110.panta mērķis ir aizstāvēt laulību - vīrieša un sievietes savienību - kā vienu no fundamentālām, tradicionālām vērtībām Latvijas sabiedrībā, nosakot tiešu konstitucionālu ierobežojumu citiem iespējamiem laulības veidiem," paziņoja politiķis.

Iesalnieks norādīja, ka likumprojekta mērķis ir radīt laulībai ļoti līdzīgu tiesību institūtu. Viņš akcentēja, ka likumprojekta vienīgais iesniegšanas mērķis ir apiet ierobežojumu slēgt laulību viena dzimuma personu starpā, "proti, ar vienkāršu likumu apiet konstitucionāla ranga likumu". Politiķis pauda, ka tas ir gan neētiski, gan juridiski nekorekti un ka šādā situācijā likuma izmaiņu autoriem būtu jārosina grozījumi Satversmē.

Neierasti plašas diskusijas raisījās par to, ka "par" likumprojekta nodošanu komisijām bija pieteikusies runāt deputāte Jūlija Stepaņenko un ka līdz ar to Kārtības ruļļa ierobežojumu dēļ uzstāšanos nevarot veikt likumprojekta iesniedzēji.

Piedāvātais Dzīvesbiedru likuma projekts paredzēja, ka dzīvesbiedru līgumu varētu noslēgt notariālā akta kārtībā, personīgi klātesot abām personām.

Likumprojekta mērķis ir "atzīt un aizsargāt dzīvesbiedru savienību, regulēt dzīvesbiedru, kuru starpā noslēgts dzīvesbiedru līgums, personiskās un mantiskās attiecības, kā arī noteikt gadījumus, kuros pastāv faktiskā dzīvesbiedru savienība, nodrošinot šo personu tiesību uz ģimenes dzīvi aizsardzību".

Saskaņā ar sabiedriskās iniciatīvas piedāvājumu, dzīvesbiedru līgumu nevarētu noslēgt persona, kura nav sasniegusi pilngadību, atrodas laulībā vai noslēgusi spēkā esošu dzīvesbiedru līgumu. Tāpat līgumu nevarētu noslēgt ar radiniekiem taisnā līnijā, māsu, brāli, pusmāsu vai pusbrāli. Aizliegts būtu dzīvesbiedru līgums starp adoptētāju un adoptēto, kā arī līgums starp aizbildni un aizbilstamo, kamēr nav izbeigtas aizbildnības attiecības.

Likumprojekta autori piedāvā noteikt, ka dzīvesbiedru līgums tiktu noslēgts notariālā akta kārtībā, personīgi klātesot abām personām. Tiesības noslēgt dzīvesbiedru līgumu būtu personiskas, un līguma slēdzējus nevarētu atvietot pilnvarnieki. Informāciju par noslēgto dzīvesbiedru līgumu plānots reģistrēt Civilstāvokļa aktu reģistrācijas informācijas sistēmā.

Prasību par dzīvesbiedru līguma atzīšanu par spēkā neesošu varētu iesniegt viens no dzīvesbiedriem vai trešā persona, kuras tiesības dzīvesbiedru līgums aizskar, iecerējuši likumprojekta autori. Atzīstot dzīvesbiedru līgumu par spēkā neesošu, saskaņā ar likumu katrs no dzīvesbiedriem paturētu savu mantu, kura tam piederējusi pirms dzīvesbiedru savienības, kā arī to mantu, ko viņš pats iegādājies dzīvesbiedru savienības laikā.

Dzīvesbiedru līgums tiktu izbeigts, ja dzīvesbiedrs ir miris vai ar tiesas spriedumu izsludināts par mirušu, dzīvesbiedri stājušies laulībā viens ar otru, dzīvesbiedri savā starpā vienojušies un kopīgi iesnieguši notāram iesniegumu par dzīvesbiedru līguma izbeigšanu vai tiesa nospriedusi dzīvesbiedru līgumu izbeigt. Dzīvesbiedru līgumu varētu izbeigt tiesa, pamatojoties uz prasību, kuru iesniedzis viens no dzīvesbiedriem. Tiesa varētu izbeigt līgumu, ja pastāv objektīvi apstākļi, kuru rezultātā dzīvesbiedri nespēj turpināt dzīvesbiedru savienību vai tā faktiski vairs nepastāv.

Likumprojektā piedāvāts noteikt, ka dzīvesbiedriem ir "pienākums gādāt par stabilām attiecībām, kuras balstās uz savstarpēju cieņu un rūpēm vienam pret otru un kopīgo mājsaimniecību". Tāpat topošā likuma tekstā teikts, ka dzīvesbiedri organizē savu mājsaimniecību kopīgi, atbilstoši katra labklājībai, tāpat teikts, ka viņi ir vienlīdzīgi savās tiesībās un pienākumos, turklāt dzīvesbiedriem neatkarīgi no viņu mantiskajām attiecībām ir tiesības mājsaimniecībā atvietot vienam otru.

Kā aģentūru LETA iepriekš informēja kustības "Dzīvesbiedriem", kura ir šī likumprojekta autors, vadītājs Kaspars Zālītis, likumprojekts ir sabiedrības iniciatīva, kuru virzīja divu Saeimā ievēlēto politisko spēku pārstāvji. Likumu ieteica virzīt arī biedrība ģimenes atbalstam "Tēvi" un resursu centrs sievietēm "Marta".

Kā norāda likumprojekta autori, pašlaik visvairāk no regulējuma neesamības cieš cilvēki ar neapskaužamu sociālo situāciju, kuri nevar atļauties notāra pakalpojumus testamenta sastādīšanai vai neprot iedziļināties likumos, tomēr ilgus gadus ir dzīvojuši kopā ar vienu partneri.

Tāpat likumprojekta autori norādīja, ka Dzīvesbiedru likums atvieglotu mantošanas tiesības, kas savukārt ir būtiski svarīgas nelaulātiem pensionāru pāriem - nereti, vienam dzīvesbiedram nomirstot, otrs faktiski paliek bez mājokļa vai līdzekļiem, lai nodrošinātu turpmāko dzīvi. Likumprojekts paredz tiesisku aizsardzību arī gadījumos, ja dzīvesbiedri nav noslēguši dzīvesbiedru līgumu pie notāra, bet iestājas situācija, kad nepieciešams nosargāt tiesības uz kopīgu mājokli vai pieņemt lēmumu par medicīnisku iejaukšanos.

Zālītis uzsvēra, ka likumprojekts paredzēts divu cilvēku, kuri rūpējas viens par otru, kopības regulēšanai. "Likums ir vērsts uz ikvienu Latvijas iedzīvotāju, jo visu pirms ikvienam ir nepieciešams sakārtot attiecību jautājumu, kamēr viss ir kārtībā. Šis likums ir radīts, lai sniegtu papildus stabilitāti un drošību attiecībās, kas balstītas uz rūpēm un savstarpēju atbalstu un atbildību," skaidroja kustības "Dzīvesbiedri" vadītājs.

Kustības pārstāvis uzsvēra, ka šis likumprojekts radīts ikvienam, jo palīdzēs regulēt dažādas tuvas cilvēku attiecības, tostarp atvieglos dažādus ikdienas jautājumus. Piemēram, patlaban likums nosaka, ka, ja pāris, kurš dzīvo faktiskā kopdzīvē, viens otram pārskaita naudu, un tas pārsniedz pieļaujamo limitu, par to ir jāmaksā iedzīvotāju ienākumu nodoklis, tomēr, ja šis pāris būs noslēdzis Dzīvesbiedru līgumu, tā vairs nebūs.

Arī biedrības "Marta" vadītāja Iluta Lāce atbalsta šī likumprojekta virzību, jo jebkura ģimene ir sabiedrības daļa, un valstij tā ir jāatzīst. Mūsu redzeslokā ik dienas nonāk daudz faktisku, bet nereģistrētu attiecību, kuras likums pašlaik "nepamana", norāda "Marta" vadītāja.

Lāce uzsvēra, ka visvairāk no esošā regulējuma cieš sievietes un viņu bērni, nonākot ievainojamās situācijās. "Iemesli, kāpēc cilvēki nereģistrē laulību, ir visdažādākie - no finansiāliem aspektiem līdz personiskām izvēlēm, un sabiedrība tās nemainīs tikai tāpēc, ka daļai politiķu šķiet, ka visiem jādzīvo laulībā. Tas tikai padara daļu sabiedrības neaizsargātāku, savukārt Dzīvesbiedru likums šiem cilvēkiem dotu iespēju aizsargāt kopīgo īpašumu un pieņemt svarīgus lēmumus," sacīja "Martas" pārstāve.

AP līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts bija norādījis, ka Dzīvesbiedru likums būšot "likums ikvienam". "Mēs sniedzam papildus instrumentu, lai sniegtu drošību divām fiziskām personām, kuras dzīvo kopā," gaidāmā likumprojekta būtību iezīmēja politiķis.

Pavļuts uzsvēra, ka jaunais likums "neaizvietos un nekāda gadījumā neapdraudēs laulības institūtu". Tas sniegs papildus drošību arī tām ģimenēm, kuru attiecību pamatā ir rūpes vienam par otru un kopēja saimniekošana, tajā skaitā kopā dzīvojošiem senioriem, norādīja politiķis.

AP līdzpriekšsēdētājs apgalvoja, ka vairāk nekā 60% Latvijas iedzīvotāju atbalstot attiecību regulējumu, ko atspoguļos topošais Dzīvesbiedru likums. Politiķis norādīja, ka nevajadzētu pieļaut jautājuma skatīšanu tikai no kādas vienas prizmas, kamēr tas skar visas sabiedrības vajadzības un intereses.

Uz augšu