Šodienas redaktors:
Jānis Tereško

Neatsakies no sapņiem! Zaudēt spēju staigāt un kļūt par čempioni

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Natālija Novikova
Natālija Novikova Foto: Publicitātes foto

Natālija Novikova ir Baltijas ratiņtenisa čempione, māksliniece un sabiedriski aktīva sieviete, kura lielu daļu sava brīvā laika velta tam, lai bērnus ar kustību traucējumiem mudinātu nodarboties ar sportu un citam nodarbēm. Pirms deviņiem gadiem neveiksmīgas muguras operācijas rezultātā Natālija zaudēja spēju staigāt, un kopš tā laika pārvietojas ratiņkrēslā. Neskatoties uz smago likteņa triecienu, Natālija ir enerģijas pilna un vienīgais, par ko viņa sūdzas, ir laika trūkums, jo ideju un nākotnes plānu Natālijai ir daudz.

Samierināšanās ar jaunajiem apstākļiem

Pirmos gadus pēc operācijas Natālija darīja visu, lai atgūtu spēju staigāt. Vairākas stundas dienā viņa vingrinājās, tomēr rezultāti bija ļoti niecīgi. Lai paspertu dažus soļus, nācās ieguldīt milzīgu enerģiju, kā rezultātā viņas ikdiena sastāvēja vienīgi no vingrošanas, ēst gatavošanas un istabas uzkopšanas.

Kādā dienā Natālija uzdeva sev jautājumu: „Kāpēc es to daru? Vai tiešām tas ir vienīgais, no kā sastāv mana dzīve?”

Teorētiski iespēja atkal nostāties uz kājām pastāv, taču Natālija uz to vairs nekoncentrējas. Viņa ir pieņēmusi dzīvi ratiņkrēslā un vēlas to nodzīvot pēc iespējas pilnīgāk, jo ir sapratusi, ka kustību ierobežojumi nav iemesls, lai atteiktos no saviem sapņiem.

Sports un ticība saviem spēkiem

Pirms veselības problēmu saasināšanās Natālija strādāja ražošanas uzņēmumā. Brīvajā laikā viņa apmeklēja baseinu un nodarbojās ar aerobiku, taču tikai tāpēc, ka gribēja uzturēt sevi formā. To, ka viņa, būdama ratiņkrēslā, varētu kļūt par profesionālu sportisti, Natālija nespēja iedomāties. Impulsu un iedrošinājumu izmēģināt savus spēkus kādā no paralimpiskajiem sporta veidiem viņai deva Latvijas Paralimpiskās komitejas prezidente Daiga Dadzīte, kuru Natālija iepazina, ārstējoties rehabilitācijas centrā “Vaivari”.

 Peldēšana un komandas sporta veidi Natāliju neuzrunāja, taču teniss iepatikās jau no pirmā treniņa.

Nu jau vairākus gadus Natālija nodarbojas ar ratiņtenisu, turklāt šajā laikā ir guvusi arī vērā ņemamus sasniegumus, tai skaitā kļuvusi par Baltijas čempioni.

Foto: Publicitātes foto

Natālija trenējas tenisa klubā “ENRI” un ir ļoti pateicīga tā īpašniekam par sniegto atbalstu. Agrāk viņa spēlēja telpās, kas bija ierīkotas bēniņos vai pagrabā, taču šobrīd ir priecīga, ka var būt daļa no sabiedrības un apmeklēt sporta klubu tāpat kā citi cilvēki.

Sports Natālijai nozīmē cīņu pašai ar sevi. Runa jau nav tikai par darbu ar ķermeni, bet par pašdisciplīnu un nepadošanos grūtību priekšā. Ja cilvēks pārvar sevi un notic saviem spēkiem, itin viss ir iespējams.

Jauni apvāršņi un hobiji

Šobrīd Natālijas dzīve ir ļoti daudzkrāsaina. Līdztekus darbam divas reizes nedēļā, Natālija spēlē tenisu un aizraujas ar dažādiem hobijiem. Viņa fotografē, glezno un mācās franču valodu. Pirms kāda laika Natālija izgāja žurnālistu kursus un arī nākotnē ir gatava jauniem izaicinājumiem.

Piepildījumu sniedz iespēja ne tikai pašai radīt, bet iesaistīt radošās aktivitātēs arī citus. Natālijas sirds darbs ir vadīt labdarības organizāciju „LifeIntegro”, kuras viens no mērķiem ir sniegt bērniem ar īpašām vajadzībām iespēju dzīvot aktīvāk un priecīgāk. Organizācijas devīze ir izteikta vārdā „TEAM”- together everyone achieve more (kopā katrs sasniedz vairāk). Pusei bērnu, kuri apmeklē sporta nodarbības, ir cerebrālā trieka, bet, neskatoties uz smago diagnozi, bērni caur šīm nodarbībām spēj attīstīties, jo jebkura mērķtiecīga un regulāra darbība sniedz labumu. Pateicoties sponsoru atbalstam, Natālija ir iecerējusi šiem bērniem organizēt arī mākslas nodarbības.

Foto: Publicitātes foto

Tāpat Natālija bērniem ar īpašām vajadzībām rīko ratiņtenisa dienas nometnes, kurās līdztekus tenisa nodarbībām viņiem tik piedāvātas arī dažādu speciālistu konsultācijas, piemēram, sporta psihologa un uztura speciālista konsultācijas. Ik pa laikam kopā ar brīvprātīgajiem viņa rīko izglītojoši izklaidējošus pasākumus NRC „Vaivari”. Bērni, kuri iziet rehabilitāciju, tiek aicināti piedalīties radošajās darbnīcās un uzzināt, cik daudzveidīgas sporta iespējas pieejamas cilvēkiem ar invaliditāti.

Lielākā daļa no uzrunātajiem bērniem sākumā netic, ka ir spējīgi sportot, bet, kad pamēģina, aizraujas, jo ar citām acīm paskatās uz savu ķermeni un tā iespējām.

Nepalikt četrās sienās par spīti grūtībām

Kaut arī bērniem ar invaliditāti tiek piedāvāta iespēja izmēģināt spēkus dažādos sporta veidos, tikai maza daļa bērnu šo iespēju izmanto. Natālija kopā ar domubiedriem ir braukusi uz skolām un aprūpes centriem, atstājusi informāciju par sevi, taču ir diezgan grūti atrast bērnus, kuri gribētu nodarboties ar ratiņtenisu. Iespējams, daļai bērnu nav iespēju izbraukāt uz treniņiem, jo vecāki strādā vai ir problēmas ar transportu. Daļa netic, ka viņiem varētu izdoties, tāpēc nemaz nemēģina, taču Natālija aicina atbraukt un pamēģināt.

Lai motivētu sevi sportot, ir jāatrod tāds sporta veids, kurš tiešām ļoti patīk un aizrauj, citādi ir liela iespēja, ka tas tiks pamests.

Apģērbšanās, iziešana no mājas un nokļūšana kaut kur – cilvēkam ratiņkrēslā prasa ievērojami vairāk laika nekā tam, kuram kustību ierobežojumu nav.

Ja nebūs motivācijas un disciplīnas, cilvēks ātri vien padosies. Savukārt, ja būs motivācija, ikvienas grūtības būs pārvaramas.

Foto: Publicitātes foto

Kaut arī mūsdienās ļoti daudz ko var darīt ar interneta starpniecību, Natālija mudina cilvēkus nepalikt četrās sienās un atrast veidu kā socializēties. Viņa pati savulaik nomainīja ļoti labu dzīvokli pret citu, kuram ir lifts un pazemes stāvvieta. Tas nebija viegls lēmums, taču cena, ko Natālija samaksāja, bija viņas pārvietošanās brīvība.

Arī stiprajiem dažkārt nepieciešama palīdzība

Natālija ir sieviete, kura, neskatoties uz fiziskajiem ierobežojumiem, ar ikdienas lietām lielākoties tiek galā pati. Strādā, rūpējas par vīru un četrpadsimt gadus veco meitu, vada speciāli pielāgotu auto, taču arī viņai reizēm ir nepieciešama palīdzība, piemēram, lai izceltu ratiņkrēslu no automašīnas. Vaicāta par to, vai mums kā sabiedrībai būtu jāpalīdz, ieraugot cilvēku ratiņkrēslā, Natālija atbild: “Ir labi, ja esam gatavi palīdzēt, taču vispirms tomēr vajadzētu pajautāt, vai cilvēkam palīdzība tiešām nepieciešama.”

Mums ir jāmācās prasīt palīdzību un jāmācās to pieņemt. Jo drošāki būsim, uzrunājot cits citu, jo labāk izpratīsim viens otra vajadzības.

Uzziņai

  •  Ar Latvijas Paralimpiskās komitejas, Latvijas Tenisa savienības un Latvijas Bērnu un jauniešu invalīdu federācijas atbalstu bērniem ar invaliditāti ir pieejamas bezmaksas ratiņtenisa nodarbības Elektrum olimpiskajā centrā. Ratiņtenisā iespējams trenēties arī klubā „Beach Arena” un Vangažos.
  • Nāc un ieklausies Natālijas Novikovas pieredzes stāstā klātienē, informatīvajā dienā personām ar īpašām vajadzībām un līdzcilvēkiem “Tu neesi viens!” 2019. gada 30. jūnijā no 11:00 līdz 15:00 Rīgā, Vērmanes dārzā (lietus gadījumā – Rīgas Latviešu biedrības namā).
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu