Jaunās konservatīvās partijas (JKP) un "Vienotības" Rīgas domes frakcijas joprojām vēlas ārkārtas vēlēšanas galvaspilsētā un nav gatavas paust atbalstu citas opozīcijas partijas - "Latvijas attīstībai" (LA) - Rīgas mēra amata kandidātam Viesturam Zepam (LA), lai arī pieļauj, ka līdz ārkārtas vēlēšanām netiks nonākts un domes priekšsēdētāja amatā tiks ievēlēts "Gods kalpot Rīgai" (GKR) virzītais Oļegs Burovs.
Rīgas mēra amatam ir izvirzīti divi kandidāti - Burovs un Zeps, kuriem abiem patlaban nav skaidra vairākuma atbalsta, tomēr Burova pozīcijas ir ievērojami labākas, jo viņam atbalstu sola "Saskaņas" frakcija un sadarbību neizslēdz arī no "Saskaņas" izslēgto deputātu četrinieks, kas kopā viņam varētu nodrošināt 32 balsis no 60.
"Vienotības" frakcijas vadītājs Vilnis Ķirsis aģentūrai LETA apgalvoja, ka pēdējo nedēļu laikā nav ticies ne ar Burovu, ne Zepu, taču frakcijas nostāja par to, ka labākais iespējamais variants būtu ārkārtas vēlēšanas, nav mainījusies.
Taujāts, vai GKR iespējamais sadarbības līgums ar "Neatkarīgo deputātu frakciju" (NDF) nebūs iemesls opozīcijai savstarpēji vienoties, lai tomēr nepieļautu Burova ievēlēšanu, Ķirsis neatkāpās no iepriekš paustā viedokļa un sacīja, ka labākais variants, "vienotības" skatījumā, būtu mēru neievēlēt vispār. Vienlaikus viņš atzina, ka līdzšinējai koalīcijai, visticamāk, tomēr izdosies vienoties ar četrinieku, kurā ietilpstošie domnieki arī līdz šim bija koalīcijas sastāvā.
"Nekas tā nesatuvina kā kopīgi pastrādāts noziegums. Iespējams, viņu starpā bija kādi mīlnieku strīdi, taču domāju, ka viņi, visticamāk, atkal salabs, lai gan nekāda līganā sadarbība tur nebūs, jo jau iepriekš šķita, ka ievēlēsim Burovu Rīgas brīvostas valdē, taču tas nenotika," sprieda Ķirsis.
Arī JKP frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Valters Bergs pauda viedokli, ka līdzšinējai koalīcijai ar četrinieku, visticamāk, izdosies vienoties, jo tieši no "Saskaņas" izslēgtie deputāti būtu lielākie zaudētāji ārkārtas vēlēšanu gadījumā.
Vienlaikus JKP neatkāpjoties no viedokļa, ka pašreizējā sasaukuma laikā situāciju pašvaldībā nav iespējams uzlabot un ir vajadzīgas ārkārtas vēlēšanas.
Tikmēr nacionālās apvienības "Visu Latvijai"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK frakcijas vadītājs Dainis Locis pastāstīja, ka šodien ticies ar Zepu, lai pārrunātu aktuālo situāciju. "Zeps ir iniciators, tādēļ mēs esam tādā novērotāju lomā - gribam redzēt kā viņam veiksies ar balsu nodrošināšanu," sacīja Locis.
Vienlaikus viņš atzīmēja, ka frakcija negrib steigties ar kādiem lēmumiem un paust un vai tieši pretēji - noraidīt atbalstu Zepam. "Mums ir svarīgi redzēt vai visa opozīcija viņu atbalstīs. Līdz šim tomēr esam turējušies kopā, tāpēc sekosim līdzi kā attīstīsies notikumi," pauda domnieks.
Runājot par iespējamo GKR un NDF sadarbību, arī Locis atzina, ka šīs abas frakcijas viena pret otru nekad nav novilkušas sarkanās līnijas, tādēļ to sadarbība ir iespējama. "Skaidrs, ka iniciatīva ir Burova pusē, jo viņš ir mēra pienākumu izpildītājs un faktiskais domes darba vadītājs. Viņš brīvāk nekā Zeps var piedāvāt kādus iespējamos amatus, taču nav izslēgts, ka līdz balsojumam varētu notikt "vēl kaut kādi brīnumi", sprieda deputāts.
Savukārt deputātu bloka "Rīgai!" vadītājs Oskars Putniņš, kurš pašā domes sasaukuma sākumā tika izslēgts no LA frakcijas, teica, ka joprojām gaida, kad opozīcija vienosies par atbalstu Zepam, lai arī bloka pārstāvji varētu viņu atbalstīt.
Putniņš apgalvoja, ka ne GKR, ne kāda cita partija nav viņus uzrunājusi un piedāvājusi kādu sadarbību. Ja ne Burovam, ne Zepam neizdosies savākt sev pietiekamu atbalstu, Putniņš neizslēdza iespēju, ka varētu mēģināt uzrunāt NDF un virzīt kādu kandidātu no neatkarīgo deputātu vidus.
Uz jautājumu, vai atbalstīs Burovu, ja Zepam neizdosies nodrošināt sev pietiekamu balsu skaitu, Putniņš konkrēti neatbildēja, sakot, ka par balsojumu lems, "skatoties pēc aktuālās situācijas".
Kā ziņots, NDF, kurā apvienojušies no "Saskaņas" izslēgtie deputāti, būtu gatava noslēgt sadarbības līgumu ar GKR frakciju, aģentūrai LETA atzina NDF vadītājs Valērijs Petrovs.
Pēc Petrova vārdiem, patlaban tiek diskutēts par scenāriju, kurā GKR un "Saskaņa" veidotu koalīciju, bet atsevišķi vēl tiktu slēgts sadarbības līgums starp GKR un NDF. Panākot šādas vienošanās, GKR mēra amata kandidātam Oļegam Burovam tiktu nodrošinātas vismaz 32 balsis, uz kurām balstījās arī galvaspilsētas domi pametušā "Saskaņas" līdera Nila Ušakova vadītā koalīcija.
Petrovs tomēr uzsvēra, ka sarunas par iespējamo sadarbību ar GKR esot "tikai diskusiju stadijā", jo patlaban esot grūti saprast, vai reāli būs iespējams pieņemt kādus lēmumus, ja "Saskaņai" un NDF savstarpēji nebūs nekādas komunikācijas.
"Ar GKR mēs apspriežam sadarbības modeļus, taču ar "Saskaņu" mums nekāda kontakta nav. Sarunas ir sarežģītas, jo jautājums ir - vai pēc mēra ievēlēšanas mēs tiešām varēsim pieņemt arī kādus lēmumus," sacīja Petrovs, vienlaikus norādot, ka "saredz iespēju ar GKR tomēr vienoties".
Par amatu sadali šobrīd diskutēts netiekot, apgalvoja Petrovs, lai arī frakcijas pārstāvji iepriekš bija uzsvēruši, ka viena no viņu prasībām ir saglabāt vicemēra amatu Vadimam Baraņņikam.
Savukārt otrs mēra amata kandidāts, līdzšinējās opozīcijas deputāts Zeps atzina, - lai gan šobrīd ir atvaļinājumu laiks un sarunas ar kolēģiem virzās kūtri, arī viņš nav atmetis cerības savākt balsu vairākumu savai kandidatūrai.
"Ir pauze un frakcijām savākties kopā vienuviet tagad ir pagrūti, taču sarunas ar jaunu sparu atsāksies pēc 12.augusta, kad lēmumi mainīsies pa stundām," sacīja Zeps, norādot, ka ir izveidojis savu darbu programmu, kuru atkārtoti ir gatavs prezentēt opozīcijas kolēģiem.
Patlaban lielākais atbalsts Zepam esot no nacionālās apvienības "Visu Latvijai"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) frakcijas.
Rīgā mēra nav kopš 21.jūnija. Pavadījis amatā nepilnu mēnesi, pirms Jāņiem uzticības balsojumu neizturēja Dainis Turlais (GKR).
Domniekiem ir laiks līdz 20.augustam jauna pašvaldības priekšsēdētāja ievēlēšanai, pretējā gadījumā dome var tikt atlaista un būs jārīko ārkārtas pašvaldības vēlēšanas, un tieši šādu mērķi ir izvirzījušas partijas "Vienotība" un Jaunās konservatīvās partijas frakcijas. Saskaņā ar likumu "Par pašvaldībām", Saeima var rosināt domes atlaišanu tad, ja pašvaldība bez mēra strādā divus mēnešus.
