Gobzems pārsūdzējis sev nelabvēlīgo lēmumu prasībā pret LZAP par viņa izslēgšanu no advokatūras

Saeimas deputāts Aldis Gobzems uzstājas debatēs Saeimas ārkārtas sēdē, kurā notiek jauna Valsts prezidenta vēlēšanas.

FOTO: Paula Čurkste/LETA

Saeimas deputāts Aldis Gobzems ir pārsūdzējis sev nelabvēlīgo Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu nama lēmumu, ar kuru tika noraidīts viņa pieteikums, kurā tika lūgts atcelt Latvijas Zvērinātu advokātu padomes (LZAP) lēmumu par Gobzema izslēgšanu no advokatūras.

Publiski pieejamā informācija liecina, ka Administratīvajā apgabaltiesā lieta saņemta šā gada 30.jūlijā un tās skatīšana nozīmēta tiesnesei Rozei Paeglei. Pagaidām lietai vēl nav nozīmēts skatīšanas datums.

Pirmās instances tiesa uzskatīja, ka LZAP ir pieņēmusi pamatotus lēmumus, izslēdzot Gobzemu no advokatūras, proti, tā ir pareizi interpretējusi Gobzema sacīto publiskajā telpā, lasāms publiski pieejamajā spriedumā.

Savukārt Gobzems aģentūrai LETA iepriekš norādīja, ka spriedumu pārsūdzēs, jo, viņa ieskatā, pirmās instances tiesas tiesnesis esot atsaucies uz lietā neesošiem faktiem. Gobzems arī uzsvēra, ka "īstā tiesāšanās sāksies vēlāk, šī ir tikai tāda iesildīšanās".

Jau ziņots, ka Gobzems no advokatūras tika izslēgts pēc savā trešā disciplinārpārkāpuma pēdējo deviņu gadu laikā, tika skaidrots paziņojumā, ko izplatīja LZAP un parakstīja tās priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs, Disciplinārlietu komisijas vadītājs Lauris Liepa, kā arī viņa vietnieks Jānis Lapsa.

Gobzema izslēgšana no advokatūras tika pamatota ar Ētikas kodeksa, likuma "Par tiesu varu" un vairāku Advokatūras likuma normu pārkāpumu dēļ.

Paziņojumā norādīts, ka "advokātam bija jāapzinās, ka tā publiskie izteikumi nepaliks nepamanīti un to vērtējums no ētiskās perspektīvas bija neizbēgams".

LZAP paziņojumā arī uzsvēra, ka Gobzems ir publiski izteicies par lēmumu izslēgt viņu no advokatūras un savos sociālajos tīklos izplatījis informāciju, kas neatbilst patiesībai.

Tāpat LZAP norādīja, ka nevienam advokātam nav tiesību publiski izklāstīt, kādas personas apmeklē advokātu biroju, kurā advokāts ir praktizējis. Ikviens klients ir tiesīgs paļauties, ka juridiskās palīdzības saturs un pat fakts, ka tas vērsies pēc palīdzības advokātu birojā, paliks noslēpumā. Šādas ziņas advokāts nesniedz pat pēc izmeklētāju vai tiesas pieprasījuma.

Paziņojumā arī uzsvērts, ka "nevienam nav tiesību dēvēt kādu personu par noziedznieku, zagli, bandītu vai mafijas locekli, ja šāda apsūdzība nav apstiprināta ar spēkā stājušos tiesas spriedumu". "Nevainīguma prezumpcija ir advokāta darba pamatā, un advokāta pienākums ir rūpēties, ka amatpersonas, žurnālisti un sabiedrība respektē šo nozīmīgo principu. Šī standarta pārkāpums apdraud tiesiskumu un advokāta kā aizstāvja lomu," norādīja LZAP.

Komentējot Gobzema apgalvojumu, ka viņš no advokatūras izslēgts saistībā ar viņa lomu valdības veidošanas procesā, LZAP uzsvēra, ka šādam apgalvojumam neesot pamata, jo "tieši pēc Gobzema vairākkārtējiem lūgumiem, gan padome, gan disciplinārlietu komisija bija spiesta atlikt lēmumu par lietas ierosināšanu un izskatīšanu". Lēmums tika pieņemts un apstiprināts likumā noteiktajā trīs mēnešu laikā, skaidroja LZAP.

Uz augšu