"Esmu gatavs ņemt rokās ieroci un mācīšu to arī savam dēlam." Kašmiras krīze un vietējo noskaņojums

FOTO: AFP/SCANPIX

Pagājušonedēļ Indijas valdība atcēla Džammu un Kašmiras - Indijas vienīgā štata, kur vairums iedzīvotāju ir musulmaņi, - īpašo statusu. Raidorganizācijas BBC žurnāliste devās uz Indijas pārvaldīto Kašmiras reģiona daļu, lai uzklausītu tur dzīvojošo cilvēku domas un sajūtas.

Kas notika Džammu un Kašmirā?

Daļu Kašmiras, kur vairākums iedzīvotāju ir musulmaņi, kontrolē Indija, daļu - Pakistāna, bet kā Deli, tā Islamabada pretendē uz visu Kašmiras teritoriju. Kopš 1947.gada, kad beidzās Lielbritānijas koloniālā pārvalde, šīs teritorijas dēļ starp abām valstīm izcēlušies divi kari.

Indijai piederošajam Džammu un Kašmiras štatam gadu desmitiem bijusi zināma autonomija pārvaldes jautājumos, taču Indijas valdība pagājušās nedēļas pirmdienā to atcēla un pieņēma lēmumu par štata sadalīšanu divos administratīvajos rajonos. Pirmdien Kašmirā arī sākās vietējo politiķu aizturēšana, pēc kā Pakistāna ierobežoja diplomātiskās attiecības ar Indiju.

Kopš pirmdienas Kašmirā ir atslēgts internets un nav telefona sakaru, kā arī ir noteikta komandanta stunda, varasiestādēm bažījoties, ka lēmuma paziņošana par autonomijas atcelšanu var izraisīt nekārtības.

FOTO: AFP/SCANPIX

Indijas parlaments otrdien apstiprināja valdības soļus, atceļot Indijas konstitūcijas 370. pantu, kas piešķīra Kašmirai īpašu statusu un zināmu autonomiju. Tas arī aizliedza nerezidentiem iegādāties nekustamo īpašumu štatā, tādējādi neļaujot hinduistiem pārcelties uz Džammu un Kašmiru un izspiest no turienes musulmaņus.

1947.gadā tikko no Apvienotās Karalistes neatkarību ieguvusī Indija tika sadalīta Indijā un Pakistānā, balstoties uz katrā reģionā vadošo reliģiju. Sadalīšana noveda pie masveida migrācijas un vardarbības, un šā laika notikumi joprojām met ēnu pār abu valstu attiecībām. Gan Indijai, gan arī Pakistānai ir kodolieroči, kas uz jebkādiem konfliktiem abu valstu starpā liek skatīties ar lielām bažām.

Kašmiras ielās

Džammu un Kašmiras galvaspilsētā Šrīnagarā atrodas Hanjaras rajons, kurā nereti notiek pret Indijas valdību vērsti protesti, norāda BBC žurnāliste Gīta Pandeja, kura divas dienas apceļoja reģionu. Lai tur nokļūtu, nācās apbraukt vairākas ceļu aizšķērsojošas barjeras. 

"Tas ir milzīgs bandītisms no valdības puses," stāsta kāds vīrietis gados, ko žurnāliste satika, apstājoties pie vienas no barjerām. 

Drīz uzrodas policija, kas liek vīram doties prom, jo spēkā ir komandantstunda. "Jūs mūs turat ieslēgtus dienā. Jūs mūs turat ieslēgtus naktī," saka pavecais vīrs.

Policisti arī žurnālistei liek doties prom, bet pirms tam viņa sastop jaunu vīrieti ar mazu bērnu uz rokām. Viņš saka, ka esot gatavs ar ieroci rokās cīnīties pret Indiju.

"Šis ir mans vienīgais dēls. Viņš vēl ir pārāk mazs, bet es arī viņam mācīšu ņemt rokās ieroci," norāda vīrietis, pat nepiesargājoties no līdzās esošajiem policistiem.

"Kašmiras ielejā, kur vairums iedzīvotāju ir musulmaņi, ceļā satiktie vīri saka, ka vairs negribot dzīvot bailēs no drošības spēkiem," raksta Pandeja. "Nemieri šeit notiek 30 gadu garumā, bet tas, ko šejienes iedzīvotāji dēvē par tālās Deli iedibināto "diktatorisko kārtību", iedzinis stūrī pat tos, kuri nekad nav atbalstījuši separātismu. Tas atstās nopietnas sekas gan uz Kašmiru, gan Indiju.

Visur, kur eju, dominē šīs sajūtas - dusmas sajaukumā ar bailēm un bažām, kā arī stingra apņēmība turēties pretī centrālās valdības gājienam."

Pandeja norāda, ka Šrīnagara izskatās pamesta: pēc pirmdienas lēmuma veikali, skolas un biroji palika aizslēgti, pa ielām nekursēja sabiedriskais transports. Pa tukšajām ielām staigā bruņoti karavīri, bet iedzīvotāji sēž mājās. 

FOTO: Channi Anand / AP

Divi no bijušajiem štata ministriem atrodas apcietinājumā, bet vēl viens - mājas arestā. Arestēti tika arī simtiem citu cilvēku, tai skaitā aktīvisti, uzņēmēji un augstskolu mācībspēki.

Kašmira "tagad ir kā cietums, liels brīvdabas cietums", saka Rizvans Maliks, kurš pēc pagājušās pirmdienas lēmuma no Deli atgriezās dzimtajā Šrīnagarā. Viņš stāsta, ka ar vecākiem pēdējoreiz esot runājis svētdienas vakarā - dažas stundas pirms valdība atslēdza internetu un telefona sakarus. Tā kā Maliks nespēja sazināties arī ar draugiem un attālākiem radiniekiem, viņš nolēma steigšus doties atpakaļ uz dzimto pusi.

"Man pirmoreiz mūžā nav nekādas iespējas ne ar vienu sazināties. Nekad iepriekš neko līdzīgu neesmu redzējis," Maliks savu vecāku mājās stāsta žurnālistei.

Lai arī 25 gadus vecais Maliks nav separātisma atbalstītājs, topošo grāmatvedi sadusmojis Indijas valdības lēmums, kas tika pieņemts bez ieklausīšanās reģiona iedzīvotājos.

"Valdība pati sevi muļķo, ja domā, ka ticam, ka Indija ir demokrātiska valsts," saka Maliks. "Kašmirai ilgi bijušas neērtas attiecības ar Indiju, bet īpašais statuss bija kā tilts starp tām. To atceļot, viņi ir atņēmuši mūsu identitāti. Tas ir nepieņemami ikvienam kašmirietim."

Gruzdošas dusmas

Maliks prognozē, ka šis solis kaujinieciskāk noskaņojis Indijai piederošās Kašmiras daļas iedzīvotājus. "Ir tāds teiciens, ka katrā ģimenē viens brālis atbalsta separātistus, bet otrs - Indiju. Tagad Indijas valdība ir panākusi, ka viņi abi domā vienādi," viņš uzskata.

Indija šim solim gatavojās jau kādu laiku. Pagājušā mēneša beigās Indijas valdība paziņoja par vairāk nekā 3500 papildu karavīru sūtīšanu uz reģionu. Kašmira jau tāpat ir viens no vissmagāk bruņotajiem rajoniem pasaulē, ņemot vērā, ka par to strīdas divas kodolvalstis.

"Daži Indijas mediji rakstījuši, ka lielu protestu trūkums Kašmiras ielejā nozīmē, ka cilvēki pieņēmuši valdības lēmumu. Bet Kašmira, ko redzēju es, dusmās vārās. Vairāk nekā 20 gadus regulāri dodos uz šo reģionu, lai ziņotu par ilggadējo pretošanos Indijas varai, bet šoreiz redzētās dusmas un aizvainojums ir nepieredzēts," atmosfēru raksturo BBC žurnāliste Pandeja.

Vidusskolniece Muskāna Latīfa situāciju raksturo ar vārdiem "klusums pirms vētras". "Varbūt okeāns tagad ir kluss, bet krastam tuvojas cunami," viņa saka.

Uz augšu