Skandalēt nav jēgas: "ātro" dispečers zvanītājus izprašņā, lai vislabāk varētu palīdzēt

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbinieki un operatīvais transportlīdzeklis.

FOTO: Edijs Pālens/LETA

Pagājušajā nedēļā sociālajā tīklā "Facebook" kāda sieviete publicēja emocionālu ierakstu par to, ka Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests viņas izsaukumu pieņēmis tikai pēc tam, kad viņa "sāka skandalēt". Viņa rakstīja, ka NMPD dispečers esot interesējies, kurš "samaksās par viltus izsaukumu". "Facebook" ieraksts izraisīja lielu rezonansi. NMPD pārstāvis portālam TVNET norādīja, ka tāda jautājuma no dispečera puses neesot bijis, taču situācija ilustrē aktuālu problēmu, ar kuru dienests sastopas regulāri.

Nolēmām pārbaudīt, vai patiešām ir pamats runāt par "iedzīvotāju genocīdu", ko savā "Facebook" ierakstā piesauca sieviete un pēc tam pārtvēra vairāki mediji, otras puses viedokli tā arī nepajautājot. TVNET cenšas aizlāpīt "caurumus" šajā stāstā.

Ar ko tas sākās?

6.augustā sieviete sociālajā tīklā "Facebook" publicēja šādu ierakstu:

"Šodien pārliecinājos, ka mūsu valstī notiek neredzams genocīds pret vietējiem iedzīvotājiem vai arī ka Dievs pametis šo planētu. Eju, redzu, kā nokrīt vīrietis, piecelties vairs nevar. Piegāju un paprasīju, kas noticis, vai izsaukt ātro palīdzību, uz ko opītis atbildēja ar NĒ, bet tā nepārliecinoši... Zvanu ātrajiem:

- Vīrietis nokritis, viņam ir slikti.

- Vai esat pārliecināta, ka mums jābrauc?

- Es neesmu mediķis, bet viņš nevar piecelties.

- Bet viņš grib, lai mēs braucam?

- Saka, ka negribot, bet es redzu, ka viņam ir slikti.

- Bet kurš uzņemsies atbildību par viltus izsaukumu???!! Viņš negrib, lai mēs braucam.

- Esmu gatava samaksāt par viltus izsaukumu, ja esmu kļūdījusies.

Un tikai pēc tam, kad ieslēdzu "skandālisti" un sāku kliegt, viņa pieņēma izsaukumu. Opītim reanimāciju sāka veikt turpat uz ielas, varbūt sirds... Kā tas beidzās, nezinu, jo nācās iet prom - biju ar bērnu un negribēju viņu baidīt. Cilvēki, nebaidieties par kaut ko uzņemties atbildību, jo dažreiz tas kādam var izmaksāt ļoti dārgi... Piemēram, dzīvību.

Bet mūsu valdība kārtējo reizi ar savu birokrātiju un "normām" ir likusi vilties."

Ar šo ierakstu dalījās vairāk nekā 3500 cilvēku, tika atstāti vairāk nekā 600 komentāru. Vairāki mediji pārpublicēja "Facebook" ierakstu ar virsrakstiem par "Latvijas iedzīvotāju genocīdu", "neredzamo genocīdu", "Dievs pametis šo planētu", kā arī citiem spilgtiem autores citātiem, tomēr nedeva iespēju šo situāciju komentēt "apsūdzētajai pusei".

TVNET lūdza ieraksta autorei sniegt sīkāku informāciju par izsaukuma laiku un vietu, uz ko saņēmām atbildi: "6.augstā plkst. 9:02, Murjāņu un Kvēles ielu krustojumā." Šos datus nodevām NMPD un lūdzām komentēt situāciju.

NMPD komentārs

NMPD pārstāvis portālam TVNET norādīja, ka "NMPD ir iepazinies ar sarunas ierakstu, kurš atbilst laikam, vietai un apstākļiem, ko sociālajos tīklos aprakstījusi sieviete.

Tomēr sarunas scenārijs pavisam noteikti nav tāds, kā to apraksta ieraksta autore, -

dispečere, izvaicājot zvanītāju, nevienā brīdī nesaka, ka šis ir viltus izsaukums un ka būs jāmaksā par to.

Tieši pretēji, dispečere izsaucējai vairākkārt norādīja, ka mediķi ir ceļā, un lūdza brigādi sagaidīt notikuma vietā. Turklāt šis lūgums pēc palīdzības jau sarunas laikā tika atzīts par augstākās prioritātes izsaukumu, un pirmā mediķu brigāde notikuma vietā ieradās astoņu minūšu laikā kopš zvana saņemšanas brīža."

Atgādinām, ka personas datu aizsardzības noteikumi neļauj dienestam publicēt sarunas audioierakstu. Diemžēl dienests šādā veidā nevar sevi aizstāvēt.

Situācija sniedz svarīgu mācību

NMPD norāda, ka situācija tika rūpīgi izanalizēta, un šis gadījums apliecina tendenci, ar kuru "ātrajiem" diemžēl jāsaskaras regulāri.

"Cilvēki neizprot to, kāpēc dispečers uzdod tik daudz jautājumu, un šo izvaicāšanu uztver kā nevajadzīgu, muļķīgu un nereti sadusmojas par to.

Dažkārt dispečera uzdotie jautājumi tiek arī pārprasti, un pēcāk par dienesta rīcību top "leģendas", kurās situācijas izklāsts balstīts drīzāk emocijās, nevis faktiskajā notikumu attīstības gaitā.

Līdzīgi arī šajā situācijā – noklausoties sarunas ierakstu, tas neatbilst sašutuma iemesliem, par kuriem veikts ieraksts sociālajos tīklos."

Dienests uzsver, ka ikvienam ārkārtas tālruņa 113 dispečera jautājumam ir nozīme. 

Uzdodot pat šķietami muļķīgus jautājumus, dispečers nevis mēģina tikt no izsaukuma vaļā, bet gan vēlas saprast, kas ir noticis un kāda palīdzība cilvēkam ir nepieciešama, norāda NMPD.

No atbildēm ir atkarīgi dienesta tālākie lēmumi: cik un kāda veida brigādes sūtīt, uz ko brigādei gatavoties, vai situācija var pasliktināties, kamēr brigāde ir ceļā, u.tml.

Kāds iznākums bija šim izsaukumam?

Mediķi notikuma vietā ieradās kā uz augstākās prioritātes izsaukumu - nekavējoties ne mirkli.

Vīrietim tūlīt tika sniegta pirmā palīdzība, tostarp tika veikti arī atdzīvināšanas pasākumi. Tie ilga piecas minūtes un bija veiksmīgi, vīrieša stāvoklis tika stabilizēts un viņš stabilā stāvoklī, pie samaņas, tika nogādāts slimnīcā.

Notikuma vietā strādāja divas mediķu brigādes, tostarp arī ārsta speciālista brigāde.

Pateicība sievietei, kura izsauca mediķus

NMPD savā vēstulē pauda pateicību sievietei, kura piezvanīja uz ārkārtas tālruni, un sacīja, ka viņa esot rīkojusies pareizi. Dienests nosauca trīs iemeslus, kāpēc šādi rīkoties bija svarīgi:

1. Sieviete nebija vienaldzīga. Viņa nepagāja garām, pamanīja, ka nepazīstamam vīrietim uz ielas nepieciešama palīdzība.

2. Svarīgi, ka viņa ne tikai pamanīja, bet arī rīkojās: devās cietušajam klāt un vaicāja, vai nepieciešama palīdzība.

3. Par spīti tam, ka vīrietis no piedāvātās palīdzības atteicās, sieviete, redzot notikuma apstākļus un nebūdama mediķe, piezvanīja uz ārkārtas tālruni 113, lai pastāstītu notikušo.

NMPD vienmēr ir uzvēris, ka situācijās, kuras šķiet neatliekamas, nevajag baidīties - uz ārkārtas tālruni noteikti ir jāzvana.

Dispečeri katru zvanu izvērtē pēc stingriem kritērijiem, un, uzdodot virkni jautājumu, dienests mēģina cilvēkam palīdzēt.

Diemžēl NMPD darbinieki bieži sastopas ar situācijām, kurās aculiecinieki pat nepacenšas noskaidrot, kas noticis.

Tā vietā viņi sazvana operatīvos dienestus un saka, ka nepieciešams nosūtīt brigādi, jo "kaut kas ir noticis", taču nesaka, kas tieši - bezsamaņa, spēcīga asiņošana vai vienkārši pēcpusdienas snauda?

Tāpat šādos gadījumos nereti ļaudis tā vietā, lai sagaidītu mediķus, notikuma vietu pamet. Līdz ar to uz ielas guļošais tiek atstāts likteņa varā un situācijā, kad cilvēka dzīvību izšķir sekundes un mediķu brigāde ir ceļā, blakus nav neviena, kas sniedz palīdzību.

Uz augšu