Tagad demokrātu partijas pārstāvji un ASV mediji pārmet Makonelam, kurš Senātā pārstāv tieši Kentuki štatu, ka viņš sava tēla uzlabošanas dēļ pieļāvis situāciju, ka stratēģiskā ASV uzņēmējdarbības nozarē ienāk Krievijas uzņēmums, kas saistīts ar Kremli.

Tajā pašā laikā mediji noskaidrojuši, ka ar “Rusal” saistītas struktūras finansējušas Makonela priekšvēlēšanu kampaņu.

Kentuki metalurģijas rūpnīcas projekts tika prezentēts 2018.gadā. Projekta autori apgalvoja, ka šis projekts glābšot Kentuki štata pilsētu Ešlendu no ilgstošās “ekonomiskās depresijas”.

Ešlendā ir aptuveni 20 000 iedzīvotāju. Pilsēta jau gadiem ilgi piedzīvo “ekonomisko depresiju” un bezdarbu – daudzi vietējie uzņēmumi ir pārtraukuši darbu un atlaiduši visus darbiniekus. Tajā pašā laikā Ešlenda pārdzīvo arī opioīdu atkarības krīzi, kas daudzviet ASV vērojama jau kopš šā gadsimta sākuma.

2018.gada jūnijā Ešlendā ieradās uzņēmuma “Braidy Industries” vadītājs Kregs Bušārs. Viņš teica runu, solot bēdīgo situāciju pilsētā mainīt.

Uzņēmējs norādīja, ka pilsētā paredzēts būvēt alumīnija rūpnīcu un tā būšot lielākā šāda veida rūpnīca, kas valstī uzbūvēta pēdējo 40 gadu laikā.

Saskaņā ar ar uzņēmēju plāniem, rūpnīcas projekts kopumā izmaksāšot 1,7 miljardus ASV dolāru.

Rūpnīcā paredzēts ražot alumīniju dažādām nozarēm, piemēram, automašīnu un lidmašīnu vai gāzēto dzērienu skārdeņu ražotājiem.

Kā uzsvēra Bušārs, rūpnīca radīs 600 jaunas darba vietas, bet rūpnīcas parādīšanās visā Kentuki štatā radīs vēl 18 000 jaunu darba vietu.

Projekta autori solīja arī uzbūvēt veselības centru rūpnīcā strādājošajiem, kā arī jaunu bērnudārzu.

Laikā, kad uzņēmējs uzrunāja Ešlendas iedzīvotājus, alumīnija rūpnīcas projekts jau bija saņēmis vietējo varas iestāžu apstiprinājumu.

Kentuki ģenerālā asambleja – štata likumdošanas orgāns – pat apstiprināja tiešas štata investīcijas šajā projektā 15 miljonu dolāru apmērā, vēstīja ASV medijs “The Washington Post”.

Štata gubernators - republikānis – Mets Bevins to nodēvēja par vienu no štata visu laiku veiksmīgākajām investīcijām.

Tikmēr izdevums “Time” ziņoja, ka rūpnīcas projektā investējuši arī aptuveni 750 vietējo uzņēmēju.

Sankcijām pakļauta uzņēmuma uznāciens

Rūpnīcas celtniecībai bija nepieciešams vēl tikai viens liels investors. Kā izrādījās, vienīgais kandidāts ir Krievijas alumīnija gigants “Rusal”, kas ASV bija pakļauts sankcijām.

Projekta autori skaidrojuši, ka lielo investoru viņi meklējuši vairākus mēnešus, bet citas alternatīvas viņam neesot izdevies atrast.

ASV uzņēmējam Bušāram jau iepriekš bijusi pieredze darbā ar Krievijas oligarhiem. 2008.gadā Bušāra brālis Džims pārdeva savus metalurģijas aktīvus ASV uzņēmuma, ko kontrolē Krievijas oligarhs Aleksejs Mordašovs. Šī darījuma summa veidoja 775 miljonus dolāru.

Kā raksta “Time”, pēc šī darījuma Bušārs esot nopietni aizdomājies par Krievijas oligarhu ietekmi stratēģiskajās ASV rūpniecības nozarēs. 2009.gadā tika izdota grāmata “Amerikas izpārdošana”, kuras autoru kolektīvā ietilpa arī Bušārs.

“Ja [Krievijas prezidentam Vladimiram] Putinam ir vēlme likt šķēršļus ASV ekonomikai, tagad viņa rīcībā ir tādi līdzekļi. Mēs uzskatām, ka uzticēties krievu oligarhiem ir riskanti,” grāmatā rakstīja Bušārs.

Tomēr desmit gadus vēlāk viņš savu viedokli bija pilnībā mainījis. 2019.gada sākumā viņš devās uz Šveici, lai tiktos ar “Rusal” pārstāvjiem. Pirms tam viņš veica plašas konsultācijas ar juristiem.

Problēma ar “Rusal” iesaistīšanu Kentuki rūpnīcas projektā slēpās apstāklī, ka ASV Finanšu ministrija 2018.gada aprīlī noteicas sankcijas gan pret “Rusal”, gan pret pašu Deripasku, šādu soli skaidroto ar to, ka Deripaska ir viens no oligarhiem, kas guvis labumu no sakariem ar Putina režīmu un kuram bijusi nozīmīga loma vairākās šī režīma destruktīvās aktivitātēs.

“Mēs nedrīkstam būt tik izvēlīgi. Lai kas arī mums palīdzētu atjaunot šo izpostīto vietu [Ešlendu], mēs viņu sagaidīsim ar atplestām rokām,” radikālo viedokļa maiņu medijam “The Washington Post” skaidroja Bušārs.

Šveices tikšanās laikā Bušārs un “Rusal” pārstāvji vienojās tikties vēlreiz pēc tam, kad tiks atceltas sankcijas.

Neilgi pēc tam – 2019.gada janvāra beigās – sankcijas Deripaskam un ar viņu saistītajiem uzņēmumiem patiešām tika atceltas. Sankciju atcelšanu lobēja Mičs Makonels – senators no Kentuki.

Sankciju atcelšana, protams, izraisīja demokrātu sašutumu, vairākiem demokrātu senatoriem pieprasot ASV finanšu ministra paskaidrojumus.