Raidījuma «Pasaule kabatā» astotajā sērijā TVNET studijā viesojās interneta portāla www.apollo.lv ziņu redaktors un ārpolitikas entuziasts Mārtiņš Stabinģis. Diskusijā tika apspriesti jautājumi par šaujamieroču kontroli ASV, Jemenas pilsoņu kara attīstību un Kašmiras reģiona autonomijas ierobežošanu.

Spilgtākās raidījumā paustās domas

Šaujamieroču kontrole ASV

Raidījuma laikā Stabinģim tika uzdots jautājums par to, cik ļoti vidējam Amerikas Savienoto Valstu pilsonim būtu svarīgi nēsāt ieroci. Stabinģis norādīja, ka ieroči ir amerikāņu kultūras sastāvdaļa. «70% pilngadīgo amerikāņu kādreiz mūžā ir šāvuši medībās, šautuvēs vai citās vietās. Viņu uztvere par ieročiem ir pilnīgi citāda nekā pie mums,» norādīja Stabinģis.

Intervētājs lūdza pakomentēt galvenos iemeslus šādām kultūras atšķirībām. «Es varu tikai minēt, taču pieļauju, ka tas varētu būt saistībā ar valsts vēsturisko attīstību. Tad, kad ASV sāka izplesties tālāk uz rietumiem, tad tai bija konflikti ar britiem un pēc tam ar indiāņiem, Meksiku un visu pārējo. Tās iedzīvotājiem bija vajadzība pēc spējām sevi aizstāvēt. Turklāt, ja mēs skatāmies uz kādām nomaļākām vietām, tad tur ir lielāka iespēja, ka tev var kāds uzbrukt.

Ja tu dzīvo kādas prērijas vidū un nāks sliktie, kuri gribēs paņemt tavus labumus, tad tev vajadzēs sevi aizstāvēt.

Ja, piemēram, salīdzinām ar Latviju, tad mēs šeit esam dzīvojuši visu laiku – tūkstošiem gadu. Mums nav bijusi izplešanās un potenciālais drauds, ka mums uzbruks indiāņi,» saka Stabinģis.

Intervētājs gan norādīja, ka esam piedzīvojuši daudzus karus un nevar teikt, ka neesam izjutuši draudus. Stabinģis atbildēja, ka karus piedzīvojuši esam, bet karos karo karavīri, nevis civiliedzīvotāji. «Viņiem ierocis ir drošības garants. Mums kam tādam civiliedzīvotāju vajadzībām ir kāda apsardzes sistēma vai kas tamlīdzīgs,» saka eksperts.

Iespējamā politiskā šķelšanās Jemenā

Mārtiņš Stabinģis pauda viedokli, ka Rietumvalstīm vajadzētu beigt iesaistīties Jemenas konfliktā kā valstij, kura piegādā ieročus Saūda Arābijai. «Kāpēc mēs neko nedarām, lai pret to vērstos? Kā minēts video, Jemenā pašlaik ir lielākā humānā krīze pasaulē un 17 miljoni cilvēku cieš badu. Turklāt kopš konflikta sākuma ir miruši aptuveni 100 000 civiliedzīvotāju. Kā mēs kā Rietumu pasaule to varam pieļaut? Kā mēs varam turpināt diplomātiskās attiecības, tirdzniecību un visu pārējo ar tām valstīm, kuras pastrādā kara noziegumus?» jautā Stabinģis.

Intervētājs gan norādīja, ka Rietumvalstu pozīciju zināmā mērā var arī saprast, jo Saūda Arābijai ir milzīga ietekme Tuvo Austrumu reģionā un no tās pozīcijas kā vienai no lielākajām pasaules naftas eksportētājvalstīm ir arī atkarīgas pasaules naftas cenas un līdz ar to – nepieciešamais naudas daudzums uzpildei benzīntankos.

Stabinģis atbildēja, ka šāda domāšana ir derīga īstermiņā, jo alianses dabas resursu – naftas, gāzes un citu dēļ būtu jāizskauž no politikas. «Ja mēs paskatāmies uz pasauli, tad klimata pārmaiņas tai šobrīd ir lielākais drauds. Savukārt, fosilie kurināmie ir tam viens no lielākajiem iemesliem.

Ja ASV būtu gatava pāriet uz zaļāku politiku un zaļāku sabiedrību, tad šo naftas valstu ietekme samazinātos.

Tāpat samazinātos vajadzība tām izpatikt. Pāris gadu desmitu laikā tas noteikti varētu notikt,» norāda Stabinģis.

Kašmiras autonomijas ierobežošana

Stabinģis pauda viedokli, ka Indijas pašreizējā politika, kuras ietvaros tās teritorijā esošajā Kašmirā tiek ievesti karavīri, nogrieztas komunikācijas līnijas un veikta blokāde, ir domāta nevis terorisma draudu novēršanai, bet gan tādēļ, lai šo musulmaņu apdzīvoto teritoriju padarītu hinduistiem labvēlīgāku. «Aizlieguma atcelšana nerezidentiem pirkt īpašumus Kašmirā varētu būt saistīta ar vēlēšanos ievest pareizos cilvēkus un pašreizējo kopienu atšķaidīt. Tas ir tipiskais veids, kā šādās situācijās tiek pārņemta kontrole,» saka Stabinģis.

Viņš arī piekrīt, ka tas savā ziņā atgādina to, ko savulaik veica PSRS diktators Josifs Staļins.

 

Raidījuma sižetu izklāsts

Šaujamieroču kontrole ASV

Svētdien, 11. augustā, ASV demokrātu partijas prezidenta amata kandidāti pieprasīja Kongresam spert izlēmīgus soļus, lai mazinātu vardarbīgus uzbrukumus ar ieročiem.

Demokrātu asā retorika ir aktivizējusies pēc pēdējo nedēļu salīdzinoši biežajām apšaudēm, kuru ietvaros gāja bojā 36 cilvēki. Pēc tām ASV atkal ir aktivizējušās diskusijas par nepieciešamību veikt ieroču kontroles reformu.

ASV prezidents Donalds Tramps jau ir ticies ar valsts lielākā un ietekmīgākā ieroču lobija - Nacionālās šaujamieroču asociācijas vadītāju Veinu Lapjēru. Lapjērs jau ir paziņojis, ka politiķu ierosinājumi – piemēram, pastiprināt potenciālo ieroču pircēju pagātnes pārbaudes - nav atbalstāmi, jo tā varot apdraudēt konstitūcijā noteiktās tiesības ieročus nēsāt.

Jāatgādina, ka Nacionālā šaujamieroču asociācija tradicionāli ir bijusi viena no dāsnākajām Republikāņu partijas finansiālajām atbalstītājām un republikāņi vienmēr ir iebilduši pret prasībām pastiprināt ieroču pārbaudes.

Tomēr Tramps pēc šīm sarunām paziņoja, ka, viņaprāt, esot iespējams panākt ieroču lobija nostājas maiņu. Viņaprāt, pat paši stingrākie ieroču nēsāšanas aizstāvji apzinās, ka nebūtu vēlama ieroču nonākšana garīgu slimu, sliktu, bīstamu un traku cilvēku rokās.

Tramps gan ir atteicies atsaukt Senāta pārstāvjus no vasaras brīvdienām, lai steidzami debatētu par ieroču kontroles likumdošanu. Viņaprāt, līdz vasaras beigām būtu nepieciešams sagatavot pienācīgu potenciālo izmaiņu paketi, lai to izskatītu vēlāk.

Tomēr jau tagad tiek prognozēts, ka republikāņi, visticamāk, noraidīs demokrātu ierosinājumus pilnībā aizliegt automātiskos uzbrukuma ieročus, kuri tiek izmantoti masu apšaudēs.

Vai ASV iedzīvotāji beigu beigās atteiksies no savām konstitucionālajām tiesībām nēsāt šaujamieročus? Ja ne, tad kam vajadzētu realizēties, lai tas beigu beigās notiktu?

Iespējamā politiskā šķelšanās Jemenā

Pagājušajā nedēļā ir notikusi būtiska attīstība vienā no asiņainākajiem Tuvo Austrumu konfliktiem – Jemenā. Valsts pagaidu galvaspilsētā Adēnā, kura tiek uzskatīta par Saūda Arābijas vadītās valstu koalīcijas atbalstītās valdības galveno varas punktu, sākās sadursmes, kurās tika nogalināti vairāki desmiti cilvēku.

Sadursmju rezultātā Apvienoto Arābu Emirātu atbalstītie dienvidu separātistu kaujinieki ieņēma pašreizējam prezidentam Abdarbuham Mansuram Hadi lojālo spēku kazarmas un arī pašlaik tukšo prezidenta pili. Pagaidām tiek uzskatīts, ka Adēnu praktiski kontrolē separātisti.

Šāds notikumu pavērsiens ir izraisījis iespējamas diskusijas par šķelšanos starp Saūda Arābiju un Apvienotajiem Arābu Emirātiem Jemenas pilsoņu karā. Lai gan abi spēlētāji līdz šim ir spējuši koordinēt savus spēkus, lai cīnītos pret Irānas atbalstītajiem huti nemierniekiem Jemenas ziemeļos, šī nav pirmā reize, kad tie saduras. Pēdējo reizi tas notika vēl pagājušā gada janvārī.

Jāatgādina, ka karš Jemenā notiek jau no 2014. gada, kad huti nemiernieki sagrāba kontroli pār valsts galvaspilsētu Sānu un piespieda Mansūru Hadi bēgt uz Saūda Arābiju. Pēc tam sekoja Saūda Arābijas vadīta militāra intervence, kura par spīti milzīgajiem upuriem tā arī huti sakaut nav spējusi.

Situācija Jemenā pagaidām patiešām ir neapskaužama. Tiek uzskatīts, ka tajā pagaidām ir pasaulē lielākā humānā krīze, jo vismaz 80% valsts iedzīvotāju ir nepieciešama palīdzība. Tāpat 230 no 333 Jemenas reģioniem draud bads un valsts iekšienē ir pārvietoti vairāk nekā 3,3 miljoni cilvēku.

Kā Jemenas konfliktu varētu ietekmēt pašreizējā notikumu attīstība valsts dienvidos? Cik ļoti par situāciju Jemenā ir atbildīga starptautiskā sabiedrība?

Kašmiras autonomijas ierobežošana

Pagājušās nedēļas sākumā Indijas valdība steidzamības kārtā apstiprināja dekrētu, ar kuru tika atcelts Kašmiras reģiona īpašais statuss un pastiprināta valdības kontrole pār reģionu.

Jāatgādina, ka uz Indijas un Pakistānas robežas esošais Kašmiras reģions ir bijis sadalīts starp abām valstīm jau kopš 1947. gada, kad tās abas ieguva neatkarību no Lielbritānijas. Indijas konstitūcijas 370. pants līdz šim ir sniedzis Džammu un Kašmiras provincei tiesības uz savu konstitūciju, karogu un neatkarību visos jautājumos, izņemot ārlietas, aizsardzību un sakarus.

Tomēr Indijas pašreizējais līderis Nerendra Modi un viņa Hinduistu nacionālistu partija jau iepriekš bija solījuši šo punktu atcelt. Tagad šis vēlētājiem sniegtais solījums nu reiz ir izpildīts.

Jāatgādina, ka pēdējo nedēļu laikā Kašmirā ir arī tikuši novietoti desmitiem tūkstoši karavīru.

Vienlaikus Indijas varas iestādes ir arī sākušas aizturēt vietējos politiķus, viņu palīgus un separātistu līderus. Tiek domāts, ka tas tiek darīts ar mērķi novērst plašus Kašmiras iedzīvotāju protestus. Modi pats gan ir izteicies, ka Kašmiras autonomijas likvidēšana ir vajadzīga, lai atbrīvotu reģionu no kaimiņvalsts Pakistānas iedrošinātā separātisma un terorisma.

Pati Pakistāna jau ir paudusi nosodījumu par Indijas lēmumu un apturējusi vilcienu satiksmi ar šo valsti. Pakistānā arī notiek protesti.

Kā Indijas lēmums ietekmēs Kašmiras konflikta attīstību? Vai varētu sākties jauna vardarbība?