Latvijā ir aptuveni pustūkstotis upju un ezeru salu, tomēr Ungurpils dzirnavezers var lepoties ar visai unikālu parādību - tajā atrodas salas, kas peld! TVNET rubrikas "Atklāj Latviju" ietvaros devās uz Vidzemi, Alojas novadu, lai pārliecinātos savām acīm, vai šis process ir novērojams joprojām. 

Nedaudz par pašu ezeru. Ungurpils dzirnavezers radies pirms vairākiem gadsimtiem. Tiesa, tas nav dabisks ezers, bet gan ūdenskrātuve, kad ar zemes valni tika aizšķērsots Joglas upes tecējums un uzceltas dzirnavas. 

Ezers ir unikāls peldošo salu dēļ. Ir divu veidu peldošās salas – tādas, ko stiprs vējš atrauj no krasta un aizpūš pa ezeru. Un otras - kas paceļas no gultnes. Ungurpils dzirnavezera salu rašanās ir izskaidrojama ar kūdras masīvu pacelšanos no appludinātās upes gultnes. Dzirnavezers ar peldošajām salām ir attēlots jau kādā 1798. gadā izdotā kartē.

Zināms, ka pirms aptuveni 50 gadiem šādu salu bijis divpadsmit, un lielākā no tām 0,5 hektārus liela. Kopējā salu platība ir trīs hektāri, tomēr lielākā daļa no tām ir pieaugušas pie krastiem.

Divas, vēja dzītas, pārvietojas joprojām.

Piemērotākais laiks šīs unikālās parādības vērošanai ir pavasaris, palu laiks, vai vasaras izskaņa, kad vējš sāk pieņemties spēkā. 

Arī mēs devāmies 130 km garajā ceļā no Rīgas uz Ungurpili kādā drēgnā un vējainā vasaras dienā, cerot, ka izdosies redzēt kaut vienu peldošu salu. 

Patīkama satraukuma pilni un gatavi sēdēt un vērot, ja nepieciešams, uzkāpjam skatu tornī, taču piedzīvojam vilšanos - nevienas peldošas salas! "Pacietību, pacietību," teica iekšējā balss, tomēr kā nepeld, tā nepeld. Nu ko, jākāpj lejā un jādodas gar ezeru uz dzirnavu pusi - tur, kā zina teikt vietējie, noteikti varēs redzēt salu. 

FOTO: TVNET

FOTO: TVNET

Tā nu cauri mežam pa koka laipiņu devāmies gar ezeru. Pa ceļam sastapām ne vienu vien makšķernieku, kuri apgalvo, ka ezerā mītot karūsas, līņi, pat līdakas. 

Teritorija patiešām ir kārtīga, pa ceļam ikviens var uzzināt vairāk pa 5,6 ha plašo parku.

Man kā rīdziniecei brīvdienās neko vairāk nevajag - svaigu gaisu un ūdenstilpi!

Pie dzirnavezera apskatāmas 14. gs. pirmajā pusē celtās Perkiles viduslaiku pils drupas. Pēcāk pili kā īpašumu ieguva Ungernu dzimta, no kuras uzvārda arī cēlies pilsētas latviskais nosaukums - Ungurpils. 

FOTO: TVNET

Pēc aptuveni 20 minūšu ilgas pastaigas nonākam vietā, kur beidzas taka, un, ja šķita, ka brauciena galvenais iemesls - peldošo salu vērošana - tā arī neīstenojās, te pēkšņi visā savā krāšņumā, ezera vidū atradās viņa -

zālēm apaugusi un ne pārāk cildena, bet sala, kas peld!

Pēc vietējo nostāstiem, sala īpaši iemīļojusi tieši šo ezera pusi, savukārt, kad vējš iegriežas no jūras puses, salas burā uz ezera otru galu.

FOTO: TVNET

Jāsaka, ka pat tie, kuri šo unikālo dabas parādību tā arī neierauga, par braucienu vīlušies nebūs. Ungurpilī ir iespējama lieliska un mierpilna atpūta. 2004. gadā Ungurpils parks un ezera krasts tika labiekārtots, ierīkojot peldvietu ar peldlaipu, pārģērbšanās kabīnītes, tualeti, soliņus, ugunskura vietu un pat sporta spēļu laukumu.

Lai vai kā, katru reizi, esot šeit, no jauna var atklāt šo Latvijas pusi – jo skats nekad divas reizes nebūs vienāds. 

FOTO: TVNET

FOTO: TVNET

FOTO: TVNET