Baltijas ceļš Ērika atmiņās

FOTO: Arhīva foto

1989. gada 23. augustā pulksten 19:00 aptuveni divi miljoni Baltijas valstu iedzīvotāju sadevās rokās, veidojot cilvēku ķēdi no Tallinas caur Rīgu līdz Viļņai. Atzīmējot Baltijas ceļa 30. gadadienu, "Postimees Grupp" portāli Latvijā "Tvnet" un "Apollo", Lietuvā "15min" un Igaunijā "Postimees" aicina iesaistīties vēsturē pirmajā virtuālajā Baltijas ceļā un izdzīvot Lietuvas, Latvijas un Igaunijas vēsturi, kā arī dalīties atmiņās par pieredzēto. Šodien publicējam Ērika stāstu.

Par Baltijas ceļu uzzināju no radio Amerikas Balss un Brīvā Eiropa, kurus regulāri klausījos un kas man bija svarīgs informācijas avots. Toreiz man tikko palika 25 gadi.

   Man nebija divu domu, vai piedalīties šajā pasākumā, jo jau biju  piedalījies visos vairāk vai mazāk publiskos pasākumos, sākot ar 1987. gada 14. jūnija protesta akciju pie Brīvības pieminekļa, un  visi tie veicināja krievu okupācijas un komunisma sabrukumu. Es biju absolūti pārliecināts, ka agri vai vēlu taisnība uzvarēs. 

   Es neieredzēju komunismu, mīlēju savu pagaidām krievu okupācijā esošo dzimteni un Baltijas ceļā tā arī jutos, kā iemīlējies. Nekad man nebija ne mazākās baiļu vai nedrošības sajūtas. Tā bija kā tāda neaprakstāma eiforija.

    Pēc pasākuma man nāca milzīga pacilātības un gandarījuma sajūta, vēl vēlāk nāca ziņas no ASV, no tur ciemos devušās manas topošās dzīvesbiedres. Viņa stāstīja, ka tobrīd esot atradusies kādā palielā bārā ASV un tad tieši kā svarīgākais notikums parādīts Baltijas ceļš. Visi bāra apmeklētāji tad piecēlušies kājās un skaļi uzgavilējuši šim notikumam. Es zināju, ka mēs neesam pamesti vieni, ar mums ir visa pasaule, visa civilizētā pasaule. 

   Pats es todien strādāju Rīgas centrā, bet, tā kā centrā bija daudz cilvēku, tad pēc dzirdētajiem aicinājumiem aizpildīt ceļu vienmērīgāk ar darba kolēģi devos cauri Rīgai Juglas virzienā un Brīvības gatvē pie Juglas ezera jau pamanīju brīvu posmu kurā arī iestājāmies.

   Mūsdienu jaunā paaudze varētu mācīties no Baltijas ceļa to, ka ir tādas izjūtas, kas ir spēcīgākas par visu, par visām tavām  sekmēm mācībās, darba rezultātiem vai personīgām veiksmēm.  Izjūtas, ko var dot kopīgs un cēls mērķis, kad tevi pārņem tāda sajūta, kad vairs nerēķinies ne ar kādām sekām.

Uz augšu
Back