Tieši pirms trīsdesmit gadiem (1989. gada 23. augustā) plkst 19:00  Igaunijas, Latvijas un Lietuvas iedzīvotāji sadevās rokās, veidojot cilvēku ķēdi no Tallinas caur Rīgu līdz Viļņai. "Baltijas ceļš" jeb nevardarbīgās pretošanās simbols sevī glabā gandrīz divu miljonu cilvēku atmiņas un sajūtas par šīm piecpadsmit minūtēm, par kurām varam lasīt TVNET rubrikā "Baltijas ceļš". Tomēr ir vēl kas interesants un nozīmīgs, kas savu nostāju atklāj bez vārdiem. Jā, tā ir tā laika mode un apģērbs. Ieskatīsimies "Baltijas ceļa" skapī!

Daiņa Īvāna slavenais džemperis bez auseklīšiem: izskatījos kā robežstabs

Kad runājam par tautas atmodas līdera Daiņa Īvāna slaveno džemperi, prātā nāk adījums ar auseklīšu rindu ap krūtīm, kuru sākotnēji muzejā nemaz neredzam. Kur gan palicis slavenais Īvāna auseklīšu džemperis? Vai ticis kodēm par barību? "Mieru, tikai mieru, ar džemperi viss ir kārtībā - tas tagad tikai atrodas restaurācijā," smejas muzeja darbiniece. "Džemperis drīz būs savā vietā, un to atkal varēs aplūkot tuvumā." Šobrīd auseklīšu džemperis ir ne vien atputekļots, bet arī ticis sasaldēts - tas, lai iznīdētu kukaiņu risku. Par spīti tam, ka Dainis šo džemperi cītīgi valkājis, apģērbs ir labā stāvoklī un trofeja dzīvos vēl ilgi. 

FOTO: Tautas frontes muzeja arhīvs

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

A post shared by Liena Sakne (@lienasakne) on

Tomēr, kā izrādās, tas nav vienīgais slavenais džemperis, kas saistās ar atmodas laiku. Ir vēl kāds apģērbs, kas bija mugurā Dainim, kad viņš stalti stāvēja "Baltijas ceļā". "Dainis pats stāvēja uz Latvijas-Igaunijas robežas. Viņš vienmēr atmiņās stāsta, ka savā baltajā džemperī ar ģerboni izskatījies kā robežstabs, kam viena kāja Latvijā un otra Igaunijā. Viņu gan priecēja arī fakts, ka pie vienas rokas bijusi latviete, bet otras - igauņu meitene," smaidot stāsta Latvijas Nacionālā vēstures muzeja darbiniece Anna. 

FOTO: Jānis Škapars/TVNET

Baltais džemperis, kurš ir tikai vienu reizi vilkts - "Baltijas ceļa" akcijā, ir ražots Kanādā un  Latvijas Tautas frontes atbalstītāju sūtīts. 1989. gadā Latvijā tādus neražoja, un tas bija absolūts modes kliedziens. 

"Nyet Nyet Soviet" T-krekla meitenes Sarmas stāsts

Interesantu tikšanos LNVM Tautas frontes muzeja darbinieki piedzīvoja pagājušā gada vasarā, kad 5. jūlijā ieradās gaišmataina sieviete, kuru sākumā neviens neatpazina. "Tā bija Sarma Dindzāne - Van Sant, kas 1989. gada 14. jūnija piemiņas pasākumu un 1989. gada 23. augusta "Baltijas ceļu" apmeklēja zīmīgajā "Nyet Nyet Soviet" T-kreklā," stāsta muzeja darbiniece Anna, norādot uz jaunas sievietes  foto, kas rotā muzeja ekspozīcijas 2. stāva "Baltijas ceļa" zāles sienu.

T-krekla mugurpusē ir uzdrukāti gadi, kuros Padomju Savienība ieveda savu karaspēku citās zemēs, sākot no 1940. gada, Baltijas valstīm, līdz pat 1979. gadam, Afganistānai, ar jautājumu "Where it will end?" (Tulkots: kad tas beigsies?)

Sarma Dindzāne - Van Sant Latvijas Tautas frontes laikā darbojās avīzes "Atmoda" angļu izdevumā. 

FOTO: Tautas frontes muzejs, Jānis Škapars/TVNET

Mans apģērbs - mana attieksme un spītības gars!

Viena no populārākajām "Baltijas ceļa" fotogrāfijām ir Alda Jermarka foto, kurā redzama jauna meitene, kas tērpusies baltā kokvilnas blūzē ar saktiņu un balinātos džinsu svārkos. Meitenes piederība un ticība Latvijai tiek pausta ar tautiskā stila blūzi un apsieto prievīti ap galvu, bet vēlme saņemt ko vairāk par padomju varu un iekārtu - ar uzvilktajiem popsīgajiem džinsu svārkiem, kādi tolaik bija redzami estrādes dziedātājām. 

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

A post shared by Latvijas Televīzija (@latvijastelevizija) on

Arhīvos redzamas arī bildes, kur ceļa dalībnieki ir izvēlējušies tērpties tolaik stilīgi un atšķirīgi, lai uzsvērtu, ka dzīvo kā personība ar savu izvēli. Cilvēki, kas jebkādi atšķiras izvēlētā apģērba ziņā, foto kadros pozē augsti paceltu galvu. 

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

A post shared by Latvijas Televīzija (@latvijastelevizija) on

Tautastērpi, dāmas puķainās kleitās un sacirtotiem matiem

Vērojot bildes, var secināt, ka cilvēki ir gatavojušies šim pasākumam, arī tērpjoties svinīgi. Daļa ir lepni uzposušies tautastērpos, bet daļa apvilkuši glaunāko, kas karājas skapī, - no uzvalkiem līdz puķainām kleitām vai moderniem kostīmiem. Vairumam dāmu ari veidota frizūra, kas tām, kurām nebija likti ilgviļņi, noteikti nozīmēja gulēšanu uz ruļļiem. 

FOTO: Jānis Škapars/TVNET

FOTO: Arhīva foto

Nozīmītes - no "Baltijas ceļa" maršruta līdz Rokijam vai Rozenštrauham

Nozīmītes ar "Baltijas ceļa" logo - uzzīmēto ceļa maršrutu ir saglabājušās tādas pašas kā pirms 30 gadiem. Šīs nozīmītes dalīja visiem dalībniekiem uz vietas. Jebkurš varēja šādi atbalstīt šo akciju arī pēc "Baltijas ceļa" notikuma. 

FOTO: Jānis Škapars/TVNET

Muzeja krājumos varam aplūkot arī citas tā laika piespraudītes, kuras nēsāja cilvēki. No nozīmītēm pretī tev skatās maestro Raimonds Pauls, akordeonists Eduards Rozenštrauhs vai sporta pasaules čempions H. Balderis. Arī Ieva Akurātere vai rokopera "Lāčplēsis" tolaik bija stila un attieksmes ikonas. Kādam rokās nonākušas piespraudītes arī ar ārzemju slavenībām -  Silvestru Staloni, The Beatles u.c. Tu tolaik nevarēji daudz, tāpēc pat nieka nozīmīte bija ko vērta. 

FOTO: Jānis Škapars/TVNET

Foto tobrīd nebija svarīgi - svarīgi bija tur būt!

"Patiesībā jau to fotomirkļu nav tik daudz. Ir oficiāli bildētās bildes, bet tādas, kas būtu no personīgā arhīva, nav daudz. Tolaik jau nebija daudziem fotoaparātu, un arī, ja bija, tos steidzoties aizmirsa mājās," stāsta muzeja eksperte Anna. "Tas nebija tobrīd svarīgākais..."

Tas patiesībā arī nozīmē tā laika cilvēku domāšanu un prioritātes. Ja tas notiktu šodien, sociālie tīkli uzsprāgtu no augšuplādētām fotogrāfijām, selfijiem un iečekotiem vietas apzīmējumiem. "Es! Es! Es, es arī te biju! Lūk, pierādījums," kliegtu cilvēku posti. Tolaik cilvēki pat aizmirsa mājās fotoaparātus, jo tas nebija tas svarīgākais. Nebija svarīgi iemūžināt, lai kādam ko pierādītu un palepotos, ka es arī te biju. Svarīgāk bija paspēt būt konkrētajā vietā un laikā, lai satvertu sev līdzās stāvošu tautiešu siltās plaukstas.