Levits: Baltiešu griba bija negrozāma

Valsts prezidents Egils Levits

FOTO: Valsts prezidenta kanceleja

"Baltijas ceļš" sāka drupināt dzelzs priekškaru, ceturtdien starptautiskajā konferencē "Baltijas ceļš. Turpinājums" sacīja Valsts prezidents Egils Levits.

""Baltijas ceļš" bija politiska inovācija, kas iepriekš nebija mēģināta. Tās rezultātā mēs šodien atrodamies šeit, konferencē, brīvā un neatkarīgā Latvijā," uzrunājot klātesošos, sacīja valsts pirmā amatpersona.

Prezidents norādīja, ka baltiešiem bija skaidrs mērķis atjaunot vēsturisko taisnīgumu un iegūt neatkarību. Griba bija negrozāma.

"Pēc "Baltijas ceļa" pasaule iepazina baltiešus no jauna. Akcija sāka drupināt dzelzs priekškaru. "Baltijas ceļš" bija mūsu atgriešanās ceļš Eiropā," sacīja prezidents.

Tāpat prezidents sacīja, ka "Baltijas ceļš" iezīmēja padomju totalitārā režīma sabrukuma sākumu. Lai gan bija mēģinājumi kustību likvidēt, padomju totalitārais režīms nebija tik spēcīgs. "Baltijas ceļš" nesa līdzi Eiropas uzvaras gājienu, ko simboliski iezīmēja Berlīnes mūra krišana.

"Starptautiskajās tiesībās balstīta Eiropa bija mūsu pārliecība toreiz, tā ir mūsu pārliecība arī šodien un tik ilgi, kamēr pastāvēs brīvā Latvija un Eiropa. Toreiz mēs izcīnījām neatkarību, bet demokrātija ir jāaizstāv pastāvīgi, arī šodien, stājoties pretim jauniem izaicinājumiem," pastāstīja prezidents.

Savukārt ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) pastāstīja, ka konference pulcējusi kopā ne tikai tāpēc, lai kavētos atmiņās, bet arī tāpēc, lai runātu par to, ko darīt tālāk, lai "Baltijas ceļā" izvirzītie ideāli dzīvotu ne tikai Baltijas valstīs, bet arī visā Eiropā.

"Mums var šķist, ka tas bija laiks pilns romantikas, ka neatkarība un brīvība vienkārši iekrita rokās. Toreiz atmosfēra bija daudz draudīgāka," sacīja ministrs.

Atgūstot neatkarību, neviens nedomāja, ka notiks zināms vēstures atkārtojums, sacīja Rinkēvičs, norādot, ka Eiropu atkal dala ietekmes sfērās, okupē un anektē valstu teritorijas.

Ministrs pastāstīja, ka būtu jāveido Baltijas valstu drošības politika, lai atgādinātu par Molotova - Ribentropa pakta nelikumību, ko Krievija vēlas attaisnot.

Konferences atklāšanā piedalījās arī kultūras ministrs Nauris Puntulis (VL-TB/LNNK), kurš norādīja, ka 23.augusts Latvijas vēsturē ir robežlīnija.

"1939.gada 23.augustā divas lielvaras izlēma Baltijas valstu likteni. Turpmākie 50 gadi Baltijas tautām kļuva par represiju, ciešanu un pazemojumu laiku ar ierobežotām iespējām pašiem veidot savu vēsturi. 1989.gada 23.augustā divi miljoni Baltijas valstu iedzīvotāju vienojās līdz šim pasaules vēsturē nepieredzētā akcijā - "Baltijas ceļš", kas caurvija un savienoja Latviju, Lietuvu, Igauniju," pastāstīja Puntulis.

Tāpat ministrs sacīja, ka daudziem cilvēkiem "Baltijas ceļš" bija arī ļoti personiska robežlīnija. Cilvēki sāka saprast personiskās izvēles un līdzdalības nozīmīgumu.

"Tajā politiski un emocionāli tik intensīvajā laikā daudzi cilvēki spēka gados pirmo reizi noticēja, ka viņu balss, viņu līdzdalība var kaut ko ietekmēt, noticēja, ka ir iespējama neatkarīga, demokrātiska Latvijas valsts ar saviem mērķiem un ideāliem," pavēstīja Puntulis.

Ministrs pauda pārliecību, ka gan "Baltijas ceļa" jubilejas atzīmēšana, gan konference atgādinās eiropiešiem par idejas, solidaritātes un līdzdalības spēku.

Kā ziņots, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā Rīgā notiek starptautiska konference "Baltijas ceļš. Turpinājums".

Konference, kas notiek "Baltijas ceļa" jubilejas svinību priekšvakarā, iecerēta kā platforma, kur Baltijas valstu eksperti kopā ar pārstāvjiem no Čehijas, Polijas, Zviedrijas un Vācijas analizēs pagājušā gadsimta demokrātiskās revolūcijas Centrālajā un Austrumeiropā un "Baltijas ceļa" vietu un lomu tajās, kā arī demokrātijas izaicinājumus 21.gadsimtā.

Uz augšu