Baltijas valstu premjeri: "Baltijas ceļš" var kalpot par piemēru nevardarbīgam protestam mūsdienās

Baltijas valstu karogi pie Ministru kabineta par godu Baltijas ceļa 30. gadskārtai.

FOTO: Paula Čurkste/LETA

"Baltijas ceļš" var kalpot par piemēru nevardarbīgam protestam mūsdienās, piektdien pēc tikšanās Rīgā preses konferencē paziņoja Baltijas valstu Ministru prezidenti.

Latvijas premjers Krišjānis Kariņš (JV) uzsvēra, ka šodien ir svētku diena, jo aprit 30 gadi kopš Baltijas valstu iedzīvotāji sadevās rokās, lai runātu par zaudēto neatkarību. Viņš uzsvēra, ka Baltijas valstis, kādas tās bija pirms 30 gadiem un kādas tā ir patlaban, ir kā diena pret nakti, jo tolaik Baltijas valsis bija okupētas bez suverēnas varas, turpretī tagad valstis ir brīvas ar savu suverēnu varu.

"Šajos gados Baltijas valstis pierādīja, ka tās spēj turēties kopā ne tikai grūtos brīžos, bet arī labos laikos, kopā risinot jautājumus, kas nāk par labu visām valstīm. Draudzība stiprina sabiedrības labklājību un attīstību," uzsvēra Kariņš.

Savukārt Igaunijas Ministru prezidents Jiri Ratass uzsvēra, ka šodien trīs Baltijas valstu premjeru tikšanās joprojām apliecina, cik svarīga ir Baltijas valstu sadarbība, piemēram, energodrošības, transporta infrastruktūras, Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžeta u.c. jautājumos.

Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis piebilda, ka viņš lepojas ar Baltijas valstu sasniegto 30 gados, un pauda pārliecību, ka kopīgi saskaņojot viedokļus un rīcību, iespējams aizstāvēt visu trīs valstu intereses.

"Ceļā uz neatkarības atgūšanu mēs varam kļūt par piemēru citām valstīm. Pirms 30 gadiem mums bija grūti cerēt, ka atgūsim neatkarību, ka kļūsim par pilntiesīgām ES un NATO dalībvalstīm, ka mūsu ekonomika varētu sasniegt Rietumvalstu līmeni," sacīja Skvernelis.

Vaicāti par Honkongas iedzīvotāju iniciatīvu rīkot ko līdzīgu "Baltijas ceļam", Kariņš atzina, ka, vērojot notiekošos Honkongā, zināmas līdzības ar "Baltijas ceļu" var saskatīt. Vienlaikus Latvijas premjers uzsvēra, ka jebkuriem centieniem paust savu gribu jānotiek bez vardarbības.

"Jebkurā politiskā procesā ir svarīgi noturēt mieru un nepieļaut bruņotu iejaukšanos. Patlaban visa pasaule uzmanīgi seko līdzi notikumiem Honkongā," teica Kariņš.

Lietuvas Ministru prezidents pievienojās šim viedoklim, atzīstot, ka demokrātiskas valsts nākotni var veidot tikai demokrātiskā veidā, tāpēc demonstrācijām ir jānorit miermīlīgi un cienot vārda brīvību. "Ja tauta vēlas nodot ziņu valdībai, tad protests ir veids, kā to darīt," sacīja Skvernelis.

Savukārt Ratass piebilda, ka "Baltijas ceļa" ietvaros Latvijas, Lietuva un Igaunija pieprasīja brīvību, tāpēc miermīlīga tautas viedokļa paušana ir atbalstāma.

Uz augšu