Levits uzrunā Grenctālē atgādina, ka demokrātija un valsts ir pastāvīgi jāaizstāv

Latvijas prezidents Egils Levits uzrunā klātesošos Baltijas ceļa 30. gadskārtai veltītajā svinīgajā pasākumā uz Latvijas-Lietuvas robežas Grenctālē.

FOTO: Edijs Pālens/LETA

Demokrātija un valsts ir pastāvīgi jāaizstāv un par to ir pastāvīgi jārūpējas - nepietiek, ka to vienreiz ir izdarījusi paaudze pirms 30 gadiem, mums katru dienu ir jārūpējas par mūsu valsti, par mūsu valsts nākotni, piektdien uzrunā uz Latvijas-Lietuvas robežas Grenctālē, atzīmējot Baltijas ceļa 30. gadadienu, sacīja Valsts prezidents Egils Levits.

"Turoties kopā, Igaunija, Latvija un Lietuva to varēs izdarīt daudz labāk. Mēs esam kopā un mēs būsim kopā, tāpat kā mēs toreiz bijām kopā. Baltijas ceļš, kas veicināja un bija sākumpunkts mūsu valstu neatkarības atjaunošanai, parādīja, ka mēs paši nosakām savas valsts robežas. Mēs neprasījām brīvību, mēs to paņēmām," sacīja Levits.

Valsts prezidents norādīja, ka 30 gados Baltijas valstis ir ne tikai panākušas neatkarības atjaunošanu, bet arī kļuvušas par Eiropas Savienības un NATO dalībvalstīm. "Tagad mēs esam klāt tur, kur tiek lemta mūsu kopējā nākotne, mūsu kopējā tālākā attīstība. Mums tur ir līdzrunāšana, un mēs kopā ar lietuviešiem, igauņiem un pārējām Eiropas valstīm veidojam mūsu kopējo Eiropas nākotni," uzsvēra Levits.

Viņš piebilda, ka 30 gados mainījušies arī Baltijas valstu transporta savienojumi. Aviokompānija "airBaltic" savieno Baltijas galvaspilsētas ar daudzām citām galvaspilsētām Eiropā, bet uz zemes Baltiju vieno kopējs nākotnes projekts "RailBaltica", kas savienos gan ar Rietumeiropas tīkliem, gan, cerams, kādreiz arī ar Somiju.

"30 gados ir izaugusi jauna paaudze, kas pazīst tikai brīvību. Šī paaudze ir mantojusi Baltijas ceļa dalībnieku drosmi un mērķtiecību, lai kopā veiktu mums nepieciešamās pārmaiņas, lai mūsu valstis kļūtu arvien labākas, arvien spēcīgākas un lai tās kļūtu arvien nozīmīgākas Eiropas kopējā kontekstā. Mēs esam līdzatbildīgi par Eiropas veidošanu, un to mēs ar lielu atbildību kopā ar Lietuvas un Igaunijas kolēģiem arī darām, lai Eiropas kopējā politikā būtu salasāms mūsu - lietuviešu, igauņu un latviešu - rokraksts," uzsvēra Levits.

Uz augšu