“Stāt! Aizliegtā teritorijā pielietos šaujamieroci”. Tur, aiz biezām sienām un dzeloņdrātīm sodu izcieš Latvijas ieslodzītie. Restes pie logiem un baltais gulbis uz jumta. Tieši šeit, Daugavpilī, atrodas lielākā uz mūžu notiesāto daļa.

Raksts tapis projekta "Neredzamais cietumā" ietvaros.

Vairāku gadu garumā Daugavpilī bija divi cietumi – pa vienam katrā Daugavas krastā, taču 2008. gadā tos apvienoja. Tādējādi Daugavpils cietums, ko tautā dēvē par “Balto gulbi”, un Grīvas cietums kļuva par vienu struktūrvienību – Daugavgrīvas cietumu. Tas tika izdarīts, lai ietaupītu līdzekļus. Cietumā var ietilpt 1291 ieslodzītais, bet šodien viņu ir daudz mazāk.

FOTO: Toms Lūsis/TVNET

FOTO: Mārtiņš Otto/TVNET

FOTO: Mārtiņš Otto/TVNET

FOTO: Mārtiņš Otto/TVNET

FOTO: Mārtiņš Otto/TVNET

FOTO: Mārtiņš Otto/TVNET

Aprakstot ieslodzījuma vietas gaisotni tam, kurš otrpus žogam nekad nav bijis, uzreiz nāk prātā asociācija ar pilsētu pilsētā: cietumā rit sava dzīve ar savu ikdienas tempu. Pamošanās pulksten 6:30. Dzelzs durvis, kas katru reizi jāatver ar milzīgu atslēgu saišķi. Skaita pārbaude. Strādājošie ieslodzītie dodas uz darbu. Kāds apmeklē sanitāro daļu. Brokastis, pusdienas, vakariņas.

Viss notiek saskaņā ar režīmu un pēc saraksta. Tas ir noslīpēts mehānisms.

FOTO: Toms Lūsis/TVNET

FOTO: Mārtiņš Otto/TVNET

FOTO: Mārtiņš Otto/TVNET

FOTO: Mārtiņš Otto/TVNET

FOTO: Mārtiņš Otto/TVNET

“Baltais gulbis” atrodas 18. novembra ielā. Neoficiālo nosaukumu ieslodzījuma vieta ieguva, pateicoties savam vējrādim, kurš vainagojas ar baltu gulbi. Šobrīd te atrodas 53 ieslodzīto, kam ir piespriesta brīvības atņemšana uz mūžu. Kopumā Latvijā ir 73 cilvēki, kas izcieš šādu sodu.

FOTO: Toms Lūsis/TVNET

FOTO: Mārtiņš Otto/TVNET

FOTO: Mārtiņš Otto/TVNET

FOTO: Mārtiņš Otto/TVNET

“2004. gada 18. novembrī uz Daugavpili atveda pirmos četrus cilvēkus, kam piespriests mūža ieslodzījums. Atceros it kā tas būtu vakar: viņus atveda speciālā etapā. 18. novembra iela, kur atrodas “Baltais gulbis”, bija bloķēta no visām pusēm. Tur patrulēja policisti ar suņiem. No mašīnas izveda pa vienam notiesātajam. Viņiem visiem bija rokudzelži, važas ap kājām un melnas maskas uz sejas. Pēc tam viņu skaits pieauga, un mēs pieņēmām visus tos spēles noteikumus, kas bija aprakstīti likumā. Viņi tika ļoti stingri apsargāti, uzraudzība tika veikta diennakts režīmā. Prasības bija visstingrākās. Piemēram, dienas laikā gultai bija jābūt sakārtotai noteiktā veidā. Tas nozīmē, ka uz tās nedrīkstēja sēdēt. Bet tādi ieslodzītie kamerā atrodas 23 stundas diennaktī! Tas nozīmē, ka ieslodzītais varēja apsēsties tikai uz taburetes, kas bija pieskrūvēta pie galda. Iziešana ārpus kameras – uz pastaigu, sanitāro daļu, lai saņemtu sūtījumu vai apmeklētu kādu pasākumu, – tikai rokudzelžos.

Dienesta suņi gaitenī bija piesieti pie speciāla āķa. No rīta līdz vakaram gaiteņos nemitīgi bija dzirdama suņu riešana. Pagāja laikam divi vai trīs gadi, un mēs sākām aptvert, kas vispār ir mūža ieslodzījums, kā ir jāstrādā ar šādiem ieslodzītajiem, un sākām analizēt, vai vispār ir labums no tik stingrām prasībām. Laiks gāja uz priekšu, dzīve mainījās. Pienāca laiks, kad pirmie uz mūžu notiesātie bija jāpārceļ uz vidējo posmu. Kaut ko mums priekšā pateica pati dzīve, mēs paši piedāvājām mainīt likumdošanu.

Sākumā atteicāmies no dienesta suņiem, pēc tam atteicāmies no nepārtrauktas rokudzelžu izmantošanas.”


FOTO: Toms Lūsis/TVNET

FOTO: Mārtiņš Otto/TVNET

FOTO: Mārtiņš Otto/TVNET

Ieslodzītajiem, kas izcieš sodu zemākajā pakāpē, šī ir vienīgā iespēja ieraudzīt debesis. Vismaz uz septiņiem gadiem.

FOTO: Mārtiņš Otto/TVNET

Pirmais, kam pievērš uzmanību, nonākot cietuma teritorijā, ir griezīga metāliska skaņa. Pagrieztu atslēgu klakšķi atslēgas caurumā, metāla durvis un žogi, režģi pie kameru logiem un pastaigu laukuma griestiem.

FOTO: Mārtiņš Otto/TVNET

FOTO: Mārtiņš Otto/TVNET

FOTO: Mārtiņš Otto/TVNET

FOTO: Mārtiņš Otto/TVNET

Ieslodzītie, kas atrodas zemākā pakāpē, 23 stundas diennaktī pavada savā kamerā. Uz vienu stundu dienā viņus izved pastaigāties speciālā telpā. Ja septiņu gadu laikā ieslodzītajam nav disciplinārpārkāpumu un viņa uzvedība vērtējama kā priekšzīmīga, viņam ir tiesības lūgt pārcelšanu uz vidējo pakāpi.

FOTO: Toms Lūsis/TVNET

FOTO: Mārtiņš Otto/TVNET

FOTO: Mārtiņš Otto/TVNET

Ieslodzītie, kas atrodas vidējā pakāpē, no rīta līdz vakaram drīkst iet ārā uz sava bloka gaiteni, pārvietoties speciālā laukumā, ienākt cits pie cita kamerās, nodarboties ar sportu, izmantot atpūtas telpu ar televizoru.

FOTO: Mārtiņš Otto/TVNET

FOTO: Mārtiņš Otto/TVNET

FOTO: Mārtiņš Otto/TVNET

Ieslodzītie kamerās drīkst turēt televizoru, spēļu konsoli, tējkannu. Protams, viss minētais ir pieejams ieslodzītajiem tikai tādā gadījumā, ja viņiem ir iespēja šo tehniku iegādāties.

FOTO: Mārtiņš Otto/TVNET

FOTO: Mārtiņš Otto/TVNET

FOTO: Mārtiņš Otto/TVNET

FOTO: Mārtiņš Otto/TVNET

FOTO: Mārtiņš Otto/TVNET

Par elektrību arī jāmaksā. Maksa par elektrību, ja izmanto tējkannu, televizoru vai spēļu konsoli ir atkarīga no elektrības faktiskā patēriņa. 

FOTO: Toms Lūsis/TVNET

FOTO: Mārtiņš Otto/TVNET

FOTO: Mārtiņš Otto/TVNET

FOTO: Mārtiņš Otto/TVNET

FOTO: Mārtiņš Otto/TVNET

Pavadot cietumā vēl desmit gadus, ieslodzītais var tikt pārcelts uz augstāko pakāpi, kas dod vēl vairāk privilēģiju. Bet galvenais – tas dod cerību uz pirmstermiņa atbrīvošanu.

Uz visu mūžu notiesātie Latvijā pēc 20 ieslodzījuma gadiem Valsts prezidentam var lūgt apžēlošanu, bet pēc 25 gadiem – pretendēt uz nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu.

Pagaidām neviens uz mūžu notiesātais nav nonācis brīvībā. Tomēr viss liecina par to, ka nākotnē tas notiks. 

FOTO: Toms Lūsis/TVNET

FOTO: Mārtiņš Otto/TVNET

FOTO: Mārtiņš Otto/TVNET

FOTO: Mārtiņš Otto/TVNET

FOTO: Mārtiņš Otto/TVNET

FOTO: Mārtiņš Otto/TVNET

Cietums jau sen nav tā vieta, kur noziedznieku iemet, ieslēdz un aizmirst. Šodien cietums ir vieta, kur notiek ieslodzīto resocializācija un rehabilitācija. Tas tiek darīts visas sabiedrības drošības labad. Lai mēs būtu pārliecināti, ka vienreiz noziegumu izdarījušais cilvēks, nonākot brīvībā, to neatkārtos.

FOTO: Jānis Škapars/TVNET

FOTO: Jānis Škapars/TVNET

FOTO: Jānis Škapars/TVNET

Šeit, Daugavpils cietuma sienās, atrodas simtiem ieslodzīto. Katram ir savs liktenis un sava vēsture, kā viņš ir nonācis ieslodzījuma vietā. Viņu vidū sodu izcieš arī Aldis Zvirbulis, Mārtiņš Arelis, Juris Ēvele, Vitālijs Kosteckis, Artūrs Bogdanovičs, Uldis Lujāns un vēl viens ieslodzītais, kurš vēlējās palikt anonīms.

Katram ir savs stāsts: dzīve, bērnība, sāpes un noziegums.

Pirmā intervija ar uz mūžu notiesāto - jau rīt.

FOTO: Mārtiņš Otto/TVNET

FOTO: Mārtiņš Otto/TVNET

FOTO: Mārtiņš Otto/TVNET

FOTO: Mārtiņš Otto/TVNET

FOTO: Mārtiņš Otto/TVNET