Jūnijā notikušie nemieri Tbilisi bija iemesls manam nesenajam ceļojumam uz Gruziju. Toreiz jūnijā Gruziju satricināja valdības rīcība, pieļaujot agresorvalsts Krievijas valsts domes deputāta uzrunu klātesošajiem no spīkera krēsla parlamentā.
Krievijas diplomāts sen jau atstājis valsti, nemieri norimuši un Gruzijas parlamenta spīkers atkāpies no amata, bet pie okupēto teritoriju - Abhāzijas un Dienvidosetijas robežām notiek nerimtīga brīvprātīgo cīņa pret Krievijas armijas un separātistu veiktajām cilvēku nolaupīšanām un robežas pārbīdīšanu dziļāk Gruzijas teritorijā. Gruzijas ceļojuma laikā biju liecinieks šai aktīvistu cīņai pret "lienošo okupāciju". Savām acīm redzēju okupēto teritoriju pierobežas un iepazinu vīru, kurš šo aktivitāšu dēļ ir iemantojis milzīgu popularitāti starp iedzīvotājiem, bet valdības un ierēdniecības naidu - tās viņa darbošanās fonā izskatās aizdomīgi prokremliskas un bezzobainas cīņā ar šajā pierobežā notiekošo.
Savukārt Gruzijas dienvidrietumu Adžārijas reģionā pabiju pašā Turcijas pierobežā un redzēju Gruzijas musulmaņu dzīvi augstu kalnos. Nokļuvu grūti pieejamajā Khikhani cietoksnī, nobaudīju bagātīgo adžāriešu virtuvi, apskatīju Batumi. Tāpat Gruzijā iepazinu divas latvietes - Līgu un Laumu, kuras dzīvo, strādā un ir sākušas savu biznesu Gruzijā.
Par šo visu un vēl vairāk manu stāstu sērijās no 6. septembra.