Kas ir kartelis un kāpēc par to visi runā?
Godīga konkurence ir tirgus ekonomikas dzinējspēks. Konkurējot savā starpā, uzņēmumi ir motivēti radīt pēc iespējas labāku preci vai pakalpojumu. Savukārt tādas iestādes kā KP uzrauga, lai šī sāncensība tiešām būtu godīga un likumam atbilstoša. Latvijā šo jomu regulē īpašs Konkurences likums. Tajā ir termins “karteļu vienošanās”, kas saskaņā ar šā likuma 1. panta otro prim daļu ir “konkurentu vienošanās, kuras mērķis ir kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci”.
Vienkāršiem vārdiem, tā ir noteiktas jomas uzņēmumu iepriekšēja vienošanās par iepirkuma vai preču un pakalpojumu pārdošanas cenām. Arī tirgus un klientu sadale. Šāda vienošanās ar likumu ir aizliegta.
Latvijas tiesībsargājošām iestādēm ir aizdomas, ka valsts lielākie būvniecības uzņēmumi ir noslēguši šādu vienošanos.
Kā portālu TVNET informēja KP priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama, izmeklēšana esot vēl ļoti agrīnā stadijā. Viņa atzīmēja, ka būvniecības nozarei vienmēr ir bijusi pievērsta pastiprināta uzmanība.
“Būvniecības nozare ne tikai Latvijā, bet arī visur [pasaulē] vienmēr ir bijusi uzskatīta par lielāko risku zonu, jo tur nepārtraukti tiek rīkoti publiskie iepirkumi. Tur ir šis garantētais pieprasījums, un tad attiecīgi [ir jautājums], kā tiek veidots piedāvājums,” stāstīja KP priekšsēdētāja.
Krāpšanās ar iepirkumiem, kukuļošana un citi grēki
Kā liecina KP rīcībā esošā informācija, tā dēvētā būvniecības karteļu lieta saistīta ar negodīgi veiktiem publiskiem iepirkumiem.
“Otrdien kopā ar KNAB Konkurences padome veica šīs procesuālās darbības, inspekcijas ļoti daudzos lielos, vadošos būvniecības nozares uzņēmumos.
Sākotnējā informācija, ko mēs saņēmām no KNAB, uz kā pamata mēs arī dabūjām tiesas atļauju doties inspekcijās, norādīja, ka, iespējams, ir iegūti ļoti ļoti daudzi lieli, nozīmīgi objekti publiskajos iepirkumos negodīgā veidā.
Nevis godīgi konkurējot, bet tirgus dalībniekiem vienojoties savstarpēji. Un, tā kā klāt ir arī korupcijas komponente, daudzos gadījumos tas bija arī sarunāts. Un tur varētu būt iesaistīti gan pasūtītāji, gan politiķi, gan atbildīgās amatpersonas,” zināja stāstīt Ābrama.
Savukārt KNAB rīcībā ir informācija par iespējamu liela apmēra kukuļu nodošanu un pieņemšanu, tāpat ir aizdomas par cenu saskaņošanu iepirkumos, ko izdarījuši paši iepirkuma pretendenti. Vēl jo vairāk – iestādei ir aizdomas, ka piekukuļotas tika konkrētas amatpersonas. Iespējamais mērķis – nodrošināt uzņēmēju interešu realizēšanu ar iepirkumiem nesaistītos jautājumos.
Noziedzīgie nodarījumi veikti laikā no 2015.gada sākuma līdz 2018.gada vidum. Iespējamās kukuļu summas ir no 25 000 eiro līdz vairākiem simtiem tūkstošu eiro, ziņoja KNAB.
Aizturētie un pēc tam atbrīvotie
Notikumi attīstījās strauji, un neilgi pēc KNAB kratīšanām un citām procesuālām darbībām Iekšējās drošības birojs (IDB) aizturēja bijušo Valsts robežsardzes (VRS) priekšnieku Normundu Garbaru, VRS Galvenās pārvaldes Bruņojuma, apgādes un tehnisko resursu pārvaldes priekšnieka vietnieku, kā arī vēl divus būvfirmas “Igate” darbiniekus, tostarp valdes priekšsēdētāju un līdzīpašnieku Māri Peilānu. Konkrēti Garbaram inkriminē krāpšanu un dienesta pilnvaru pārsniegšanu. Patlaban viņš ir atbrīvots, tāpat kā divi firmas “Igate” darbinieki.