“Būvnieku skandāls”: aizdomas par karteli un kukuļošanu
Svarīgākais līdz šim

FOTO: Felīcija Vērzemniece/Pixabay.com

Nedēļas sākumā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) veica kratīšanas 10 lielākajās Latvijas būvfirmās. Dienestam ir aizdomas par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar kukuļņemšanu un kukuļdošanu. Savu izmeklēšanu veic arī Konkurences padome par iespējamu konkurences likuma pārkāpumu: aizliegtu karteļa vienošanos. Portāls TVNET piedāvā atskatu uz svarīgāko.

Kas ir kartelis un kāpēc par to visi runā?

Godīga konkurence ir tirgus ekonomikas dzinējspēks. Konkurējot savā starpā, uzņēmumi ir motivēti radīt pēc iespējas labāku preci vai pakalpojumu. Savukārt tādas iestādes kā KP uzrauga, lai šī sāncensība tiešām būtu godīga un likumam atbilstoša. Latvijā šo jomu regulē īpašs Konkurences likums. Tajā ir termins “karteļu vienošanās”, kas saskaņā ar šā likuma 1. panta otro prim daļu ir “konkurentu vienošanās, kuras mērķis ir kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci”.

Vienkāršiem vārdiem, tā ir noteiktas jomas uzņēmumu iepriekšēja vienošanās par iepirkuma vai preču un pakalpojumu pārdošanas cenām. Arī tirgus un klientu sadale. Šāda vienošanās ar likumu ir aizliegta.

Latvijas tiesībsargājošām iestādēm ir aizdomas, ka valsts lielākie būvniecības uzņēmumi ir noslēguši šādu vienošanos.

Kā portālu TVNET informēja KP priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama, izmeklēšana esot vēl ļoti agrīnā stadijā. Viņa atzīmēja, ka būvniecības nozarei vienmēr ir bijusi pievērsta pastiprināta uzmanība.

“Būvniecības nozare ne tikai Latvijā, bet arī visur [pasaulē] vienmēr ir bijusi uzskatīta par lielāko risku zonu, jo tur nepārtraukti tiek rīkoti publiskie iepirkumi. Tur ir šis garantētais pieprasījums, un tad attiecīgi [ir jautājums], kā tiek veidots piedāvājums,” stāstīja KP priekšsēdētāja.

Krāpšanās ar iepirkumiem, kukuļošana un citi grēki

Kā liecina KP rīcībā esošā informācija, tā dēvētā būvniecības karteļu lieta saistīta ar negodīgi veiktiem publiskiem iepirkumiem.

“Otrdien kopā ar KNAB Konkurences padome veica šīs procesuālās darbības, inspekcijas ļoti daudzos lielos, vadošos būvniecības nozares uzņēmumos.

Sākotnējā informācija, ko mēs saņēmām no KNAB, uz kā pamata mēs arī dabūjām tiesas atļauju doties inspekcijās, norādīja, ka, iespējams, ir iegūti ļoti ļoti daudzi lieli, nozīmīgi objekti publiskajos iepirkumos negodīgā veidā.

Nevis godīgi konkurējot, bet tirgus dalībniekiem vienojoties savstarpēji. Un, tā kā klāt ir arī korupcijas komponente, daudzos gadījumos tas bija arī sarunāts. Un tur varētu būt iesaistīti gan pasūtītāji, gan politiķi, gan atbildīgās amatpersonas,” zināja stāstīt Ābrama.

Savukārt KNAB rīcībā ir informācija par iespējamu liela apmēra kukuļu nodošanu un pieņemšanu, tāpat ir aizdomas par cenu saskaņošanu iepirkumos, ko izdarījuši paši iepirkuma pretendenti. Vēl jo vairāk – iestādei ir aizdomas, ka piekukuļotas tika konkrētas amatpersonas. Iespējamais mērķis – nodrošināt uzņēmēju interešu realizēšanu ar iepirkumiem nesaistītos jautājumos.

Noziedzīgie nodarījumi veikti laikā no 2015.gada sākuma līdz 2018.gada vidum. Iespējamās kukuļu summas ir no 25 000 eiro līdz vairākiem simtiem tūkstošu eiro, ziņoja KNAB.

Aizturētie un pēc tam atbrīvotie

Notikumi attīstījās strauji, un neilgi pēc KNAB kratīšanām un citām procesuālām darbībām Iekšējās drošības birojs (IDB) aizturēja bijušo Valsts robežsardzes (VRS) priekšnieku Normundu Garbaru, VRS Galvenās pārvaldes Bruņojuma, apgādes un tehnisko resursu pārvaldes priekšnieka vietnieku, kā arī vēl divus būvfirmas “Igate” darbiniekus, tostarp valdes priekšsēdētāju un līdzīpašnieku Māri Peilānu. Konkrēti Garbaram inkriminē krāpšanu un dienesta pilnvaru pārsniegšanu. Patlaban viņš ir atbrīvots, tāpat kā divi firmas “Igate” darbinieki.

Tiesībsargājošām iestādēm ir aizdomas par noziegumiem būvniecības procesos, kas veikti robežsardzes un uzņēmuma noslēgto iepirkuma līgumu ietvaros par Latvijas un Krievijas robežas joslas infrastruktūras izbūvi un Latvijas un Baltkrievijas robežu ierīkošanu.

Kas vēl ir iesaistīts?

Apjomīgajā lietā KNAB iztaujāja vairāku būvfirmu vadītājus un īpašniekus.

Saskaņā ar LETA un Latvijas Televīzijas novēroto otrdien KNAB bija ieradušies arī būvkompānijas "Arčers" un ceļu būves kompānijas "Binders" līdzīpašnieks Armands Garkāns, bijušais SIA "Skonto Būve" valdes priekšsēdētājs Guntis Rāvis, "LNK Group" valdes priekšsēdētājs Artjoms Milovs.

Tāpat KNAB ieradās vairākos kriminālprocesos iesaistītā uzņēmēja Māra Martinsona advokāts, kurš gan nevēlējās atklāt, vai ieradies KNAB, lai pārstāvētu Martinsonu. KNAB iztaujāja arī bijušo "Skonto būves" līdzīpašnieku Ivaru Milleru.

"LNT ziņas" vēstīja, ka bijušajam SIA "Skonto būve" valdes priekšsēdētājam Rāvim šajā lietā piemērots statuss - persona, pret kuru sākts kriminālprocess. To apliecināja arī viņa advokāts Dmitrijs Skačkovs.

KNAB otrdien apmeklēja arī Valmieras domi, tiekoties arī ar pilsētas domes priekšsēdētāju Jāni Baiku ("Valmierai un Vidzemei").

Tāpat zināms, ka otrdien KNAB iztaujāja arī bijušo Saeimas deputātu Ingmāru Līdaku, kurš savulaik Saeimā pārstāvēja Zaļo un zemnieku savienību. Līdaka apgalvoja, ka iztaujāts kā bijušais Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja vietnieks.

Līdaka nekomentēja, vai biroja darbinieku vizīte pie viņa ir saistīta ar KNAB paziņojumu par neatliekamām kriminālprocesuālām darbībām vairākās Latvijas būvfirmās un pie valsts amatpersonām.

Tāpat KNAB otrdien iztaujāja bijušo Valsts prezidentu un aizsardzības ministru Raimondu Vējoni. Viņa sekretāre Kristīne Reisa-Dāboliņa aģentūrai LETA apliecināja, ka Vējonim KNAB izmeklētā kriminālprocesā piemērots liecinieka statuss. Viņa apstiprināja, ka 3.septembrī Vējonis apmeklēja KNAB, kur sniedza atbildes uz biroja darbiniekus interesējošiem jautājumiem. Plašāku informāciju par tikšanos viņa nevarēja sniegt, jo Vējonis parakstījis apliecinājumu neizpaust pārrunāto.

Ko saka nozare?

Kā intervijā TVNET atzīmēja Latvijas Būvnieku asociācijas vadītājs Normunds Grīnbergs, ja tiesībsargājošo iestāžu rīcībā būtu konkrēti fakti par iespējamiem likumpārkāpumiem, tās būtu rīkojušās aktīvāk. Tomēr viņš atzīst, ka aizliegtas vienošanās pazīmes būvnieku vidū bija un ir.

“Pazīmes šādām sarunāšanām noteikti ir bijušas un ir. Tie, kas ir nozarē iekšā, jūt, ka notiek tā, ka ir kaut kādas likumsakarības un pazīmes vai jocīgas nejaušības, kur nevar būt tā, ka nekas nav sarunāts,” stāstīja Grīnbergs.

Savukārt Latvijas Būvuzņēmēju partnerība – organizācija, kas apvieno lielākos būvniecības uzņēmumus Latvijā – tiesībsargājošo iestāžu darbības komentēja skopi. Biedrībā norādīja, ka Būvuzņēmēju partnerības galvenie uzdevumi ir panākt būvniecības sektoram labvēlīgu politiku, kas veicinātu ilgtspējīgu nozares attīstību un konkurētspēju ārvalstu tirgos, ieviest labas prakses standartus, kas veicinātu kvalitāti un drošību būvniecībā, tāpat parādīt nozari kā perspektīvu vidi karjeras attīstīšanai un rosināt pārmaiņas izglītības sistēmā, lai jaunie speciālisti tiktu sagatavoti atbilstoši darba tirgus vajadzībām. 

Tāpat biedrība veic dažādus pasākumus, kas nodrošina godīgu konkurenci un mazina ēnu ekonomiku, piebilda partnerībā un uzsvēra, ka KNAB veiktās darbības nav saistītas ar Latvijas Būvuzņēmēju partnerību.

Fona informācija

Pēc vairāku drošības iestāžu darbībām, publiskajā telpā par iespējamu būvfirmu karteli, krāpšanos un citām noziedzīgam darbībām izteicās arī vairāki publiski aktīvi un ietekmīgi cilvēki.

Saeimas deputāts Arvils Ašeradens (JV) paziņoja, ka laikā, kad viņš bija ekonomikas ministrs, KP nemitīgi ziņoja par riskiem būvniecības nozarē.

"Tiekoties ar KP, nemitīgi norādīts, ka sektorā ir milzīgi riski par šādām vienošanām un ka viņi pie tā strādā. Protams, ka viņi to dara savas kompetences ietvaros, un nekas vairāk man nebija zināms," sacīja politiķis.

Vairāku būvniecības uzņēmumu iespējamā vienošanās par tirgus sadali, par kuras izmeklēšanu šonedēļ publiski paziņoja KNAB un KP, drošības dienestu redzeslokā bija jau 2017.gada nogalē, kad tiesībsargājošās iestādes par to arī informējušas toreizējo premjeru Māri Kučinski (ZZS).

"Es par to neinformēju sabiedrību, bet kā premjeram tas katrā ziņā bija jāzina," sacīja Kučinskis. Pēc viņa rīcībā esošās informācijas, tirgus sadale bijusi ne tikai publiskajos, bet arī privātajos iepirkumos.

Viņš pastāstīja, ka toreiz rīkojās, aicinot Konkurences padomi "savest kopā iesaistītās puses, lai risinātu šo problēmu". Tas noticis 2017. gada beigās un 2018. gada sākumā.

Kučinskis arī atzina, ka, vēl pildot premjera pienākumus, viņš zinājis arī par drošības iestāžu rīcībā esošo valsts amatpersonu sarakstu, kas veicinājušas nelikumības, tomēr tā saturu viņš nezinot.

Savukārt politiķis Jurios Jurašs (JKP) pieļauj, ka izmeklēšanas gaitā būvfirmu karteļa lietā iesaistīto uzņēmumu loks varētu paplašināties. Viņš pauda, ka, redzot pēdējo dienu aktivitātes, viņam neesot bijis nekāda pārsteiguma momenta, jo visa informācija par notiekošo būvniecības nozarē tikusi fiksēta vēl tad, kad pats strādājis KNAB, proti, pirms vairākiem gadiem.

"Gaidīju, ka aktīvās darbības būtu risinājušās daudz ātrāk, nevis tik ilgi pēc tā, kad tas tika piefiksēts," sacīja Jurašs.

"Es saprotu dažus apsvērumus, kāpēc aktīvās darbības īstenotas tieši tagad, jo ir ļoti daudzi citi blakusefekti - lai sasniegtu mērķus paralēlos virzienos, bija nepieciešams atlikt aktīvās darbības uz kādu laiku. Par to, ka kartelis pastāvēja un bija aizliegtā vienošanās būvnieku starpā, atbildīgās institūcijas zināja jau 2015.-2016. gadā," pastāstīja Jurašs, gan uzsverot, ka, viņaprāt, aktīvu darbību atlikšanu nedrīkstot vērtēt kā lietas novilcināšanu.

Uz augšu