Tāpat zināms, ka otrdien KNAB iztaujāja arī bijušo Saeimas deputātu Ingmāru Līdaku, kurš savulaik Saeimā pārstāvēja Zaļo un zemnieku savienību. Līdaka apgalvoja, ka iztaujāts kā bijušais Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja vietnieks.
Līdaka nekomentēja, vai biroja darbinieku vizīte pie viņa ir saistīta ar KNAB paziņojumu par neatliekamām kriminālprocesuālām darbībām vairākās Latvijas būvfirmās un pie valsts amatpersonām.
Tāpat KNAB otrdien iztaujāja bijušo Valsts prezidentu un aizsardzības ministru Raimondu Vējoni. Viņa sekretāre Kristīne Reisa-Dāboliņa aģentūrai LETA apliecināja, ka Vējonim KNAB izmeklētā kriminālprocesā piemērots liecinieka statuss. Viņa apstiprināja, ka 3.septembrī Vējonis apmeklēja KNAB, kur sniedza atbildes uz biroja darbiniekus interesējošiem jautājumiem. Plašāku informāciju par tikšanos viņa nevarēja sniegt, jo Vējonis parakstījis apliecinājumu neizpaust pārrunāto.
Kā intervijā TVNET atzīmēja Latvijas Būvnieku asociācijas vadītājs Normunds Grīnbergs, ja tiesībsargājošo iestāžu rīcībā būtu konkrēti fakti par iespējamiem likumpārkāpumiem, tās būtu rīkojušās aktīvāk. Tomēr viņš atzīst, ka aizliegtas vienošanās pazīmes būvnieku vidū bija un ir.
“Pazīmes šādām sarunāšanām noteikti ir bijušas un ir. Tie, kas ir nozarē iekšā, jūt, ka notiek tā, ka ir kaut kādas likumsakarības un pazīmes vai jocīgas nejaušības, kur nevar būt tā, ka nekas nav sarunāts,” stāstīja Grīnbergs.
Savukārt Latvijas Būvuzņēmēju partnerība – organizācija, kas apvieno lielākos būvniecības uzņēmumus Latvijā – tiesībsargājošo iestāžu darbības komentēja skopi. Biedrībā norādīja, ka Būvuzņēmēju partnerības galvenie uzdevumi ir panākt būvniecības sektoram labvēlīgu politiku, kas veicinātu ilgtspējīgu nozares attīstību un konkurētspēju ārvalstu tirgos, ieviest labas prakses standartus, kas veicinātu kvalitāti un drošību būvniecībā, tāpat parādīt nozari kā perspektīvu vidi karjeras attīstīšanai un rosināt pārmaiņas izglītības sistēmā, lai jaunie speciālisti tiktu sagatavoti atbilstoši darba tirgus vajadzībām.
Tāpat biedrība veic dažādus pasākumus, kas nodrošina godīgu konkurenci un mazina ēnu ekonomiku, piebilda partnerībā un uzsvēra, ka KNAB veiktās darbības nav saistītas ar Latvijas Būvuzņēmēju partnerību.
Pēc vairāku drošības iestāžu darbībām, publiskajā telpā par iespējamu būvfirmu karteli, krāpšanos un citām noziedzīgam darbībām izteicās arī vairāki publiski aktīvi un ietekmīgi cilvēki.
Saeimas deputāts Arvils Ašeradens (JV) paziņoja, ka laikā, kad viņš bija ekonomikas ministrs, KP nemitīgi ziņoja par riskiem būvniecības nozarē.
"Tiekoties ar KP, nemitīgi norādīts, ka sektorā ir milzīgi riski par šādām vienošanām un ka viņi pie tā strādā. Protams, ka viņi to dara savas kompetences ietvaros, un nekas vairāk man nebija zināms," sacīja politiķis.
Vairāku būvniecības uzņēmumu iespējamā vienošanās par tirgus sadali, par kuras izmeklēšanu šonedēļ publiski paziņoja KNAB un KP, drošības dienestu redzeslokā bija jau 2017.gada nogalē, kad tiesībsargājošās iestādes par to arī informējušas toreizējo premjeru Māri Kučinski (ZZS).
/nginx/o/2019/01/18/11722785t1h9480.jpg){kind=small}
