5 pamatvērtības, kuras tiek turētas cieņā latviešu ģimenēs

FOTO: depositphotos.com

Kā liecina veiktā aptauja*, savstarpējs atbalsts (62%), rūpes vienam par otru, tostarp finansiālas (61%), uzticēšanās (60%), savstarpēja cieņa (54%) un atbildība (50%) ir piecas pamatvērtības, kas tiek turētas cieņā un koptas Latvijas ģimenēs. 

Tomēr liela daļa aptaujāto (44%) uzskata, ka kopumā ģimenes vērtību nozīme mazinās, jo mūsdienu tehnoloģijas “nozog” kvalitatīvi pavadītu laiku ar ģimeni un rada nevajadzīgus stereotipus, savukārt 18% uzskata, ka savā būtībā kļūstam arvien individuālāki. Tikai piektdaļa (20%) aptaujāto ir pārliecināti, ka ģimenes vērtības pēdējo gadu gaitā nav mainījušās, bet 17% uzskata, ka pieaug, jo ģimenei kā kopumam tiek pievērsta lielāka uzmanība un tiek domāts par dažādiem atbalsta risinājumiem.

Aptauja atklāj, ka tādas vērtības kā kopīgi pavadīts laiks (45%), draudzīgas attiecības (32%), kopīgi nākotnes mērķi (25%) un noteikti ģimenes rituāli (14%) nebūt nav primārās izvēles, domājot par ģimenes vērtībām. Rūpes, atbalsts un atbildība ir trīs vaļi, uz kuriem, pēc iedzīvotāju domām, balstās ģimene Latvijā.

Lai gan savstarpējas rūpes, tostarp finansiālas, par ģimenes locekļiem kā svarīgu ģimenes pamatvērtību min 61% aptaujāto, tikai ceturtdaļa (26%) ir apsprieduši, kā rīkotos, ja ar kādu no ģimenes apgādniekiem atgadītos nelaime. Kopumā 74% aptaujāto iedzīvotāju nav ģimenes lokā pārrunājuši tādus negatīvus scenārijus kā galvenā apgādnieka darbspēju zudums vai nāve, kas nozīmē – tās aizvien ir tabu tēmas pie ģimenes sarunu galda.

Tikai bērna piedzimšana (8%) un lielāku kredītsaistību uzņemšanās (8%) līdz šim ir motivējušas ģimenes šādai sarunai.

“Papildus ģimenes uzkrājumiem un piederošajiem aktīviem, dzīvības apdrošināšana ir viens no veidiem, lai parūpētos par saviem mīļajiem cilvēkiem un nodrošinātu sirdsmieru, īpaši, ja esi galvenais ģimenes apgādnieks, kura pārziņā ir mājokļa kredīta vai citi lieli, regulāri maksājumi. Diemžēl neatgriezeniskas slimības ir biežākais tuvinieku zaudēšanas iemesls - attiecīgi pērn Swedbank vidējā izmaksātā summa par dzīvības apdrošināšanas gadījumiem sasniedza 10 000 eiro, savukārt lielākā summa, kas izmaksāta par invaliditāti pēc ilgstošas slimības, sasniedza 85 000 eiro.

Lai arī katru gadu pieaug to iedzīvotāju skaits, kuri izvēlas apdrošināt dzīvību, tomēr liela daļa ģimeņu joprojām pat neuzsāk sarunu par “plānu B”, ja ar kādu no ģimenes notiktu neparedzamais.

Taču apdrošināties nenozīmē gatavošanos nomirt. Gluži pretēji – arvien vairāk dzīvības apdrošināšana tiek uzskatīta par vienu no ģimenes budžeta ilgtspējas elementiem. Saprotams, ka visbiežāk doma par apdrošināšanu kļūst aktuāla piedzimstot bērniem vai uzņemoties lielākas saistības, tomēr nebūtu pareizi aprobežoties tikai ar šīm dzīves situācijām. Domāju, ka kopumā sabiedrībā ir jāstiprina izpratne par dzīvības apdrošināšanu un to, kāpēc ģimenēs būtu jārunā arī par “nebaltām dienām”,” atzīmē Dzintars Kalniņš, Swedbank Riska apdrošināšanas atbalsta daļas vadītājs.

Lai arī aizvien liela daļa aptaujāto iedzīvotāju nelaimē paļautos uz tuvinieku un draugu atbalstu (39%), šogad, salīdzinājumā ar situāciju pirms septiņiem gadiem, ievērojami augusi arī iedzīvotāju gatavība pašu spēkiem grūtajā laikā nodrošināt ģimenes finanšu stabilitāti. Tā šogad teju trešdaļa (27%) norāda, ka nelaimē paļautos uz saviem šā brīža uzkrājumiem (pretstatā 5% 2011.gadā), savukārt 16% finansiālu atbalstu sniegtu dzīvības apdrošināšana (pretstatā 6% 2011.gadā).

*Swedbank apdrošināšanas veiktā aptauja.

Uz augšu