FOTO: Mārtiņš Otto/TVNET

Projekta “Neredzamais cietumā” ietvaros TVNET stāsta gan par cietuma dzīvi, gan arī par tā iemītniekiem. Sods nav atriebība, bet pēdējā iespēja noziedzniekam atgriezties sabiedrībā. Tādēļ projekta mērķis ir meklēt atbildes uz jautājumiem, kā novērst par smagiem noziegumiem notiesāto personu kriminālās rīcības recidīvus. Sarunās ar pašu notiesāto, ar psihologu un kriminologu līdzdalību projekts kritiski atklāj notiesāto psiholoģiju, motivāciju un noziedzīgā nodarījuma iemeslus. Šodienas rakstā paskaidrojam, par ko Latvijā ir iespējams saņemt brīvības atņemšanu uz mūžu.

Dzīve bez brīvības ir nāve /Vjetnamiešu sakāmvārds/.

Krimināllikumā paredzēts, ka mūža ieslodzījumu var piespriest par šādiem likumpārkāpumiem - noziegumi pret cilvēci, mieru, kara noziegumi genocīds (Krimināllikuma (KL) 71.-74.pants), spiegošana vainu pastiprinošos apstākļos (KL 85.panta otrā daļa), Terorisms (KL 88.pants), Noziedzīgas organizācijas vadīšana vai piedalīšanās organizācijas veiktajos sevišķi smagos noziegumos; (KL 88.1pants), Slepkavība vainu pastiprinošos un sevišķi pastiprinošos apstākļos (KL 117.-118.pants), Izvarošana vainu sevišķi pastiprinošos apstākļos (KL 159.-160.panti)

Latvijā šobrīd ir 62 cilvēki, kuriem stājies spēkā spriedums - mūža ieslodzījums. Bet mūža ieslodzījums nenozīmē, ka šiem cilvēkiem nav iespēju iznākt brīvībā. Latvijā, tāpat kā lielākajā daļā pasaules, uz mūžu ieslodzītajiem ir iespēja tikt atbrīvotiem pirms termiņa, taču tas nav tik vienkārši. Lai cilvēks tiktu atbrīvots pirms termiņa, viņam ir jāatrodas augstākajā no trim sodu izpildes režīmiem. Jāatzīmē, ka pirmstermiņa atbrīvošanu var lūgt tikai tādi uz mūžu notiesātie, kas aiz restēm pavadījuši vismaz 25 gadus. 

Brīdī, kad uz mūžu notiesātais iesniedz pieteikumu par pirmstermiņa atbrīvošanu, sākas lavīnas efekts un savstarpēji saslēdzas vairākas iestādes, izveidojot starpinistitucionālās sadarbības padomi, kurā, cita starpā ietilpst Ieslodzījumu vietu pārvalde, Valsts probācijas dienests, Valsts policija un citi dienesti. Šajā padomē tiek veikta potenciālo risku izvērtēšanu, proti, vai pastāv atkārtota nozieguma risks, vai ieslodzītais ir izrādījis iniciatīvu, piemēram, iesaistoties resocializācijas un rehabilitācijas pasākumos. Tāpat tiek vērtētas uz mūžu notiesātās personas sociālās prasmes un citi aspekti, kas saistīti ar šī cilvēka iespējamo atkaliekļaušanos sabiedrībā. 

Te arī der pieminēt, ka ieslodzītie nepavada savas dienas vienatnē, blenžot kameras griestos. Ikdiena cietumā norit pēc stingra grafika, kas visiem cietumā esošajiem ieslodzītajiem ir jāievēro. Tiem tiek piedāvātas dažādas aktivitātes, sākot no papīrplastikas, beidzot ar psihologa pakalpojumiem. Tāpat ieslodzītajiem tiek veikta regulāra risku un vajadzību izvērtēšana, kā arī viņiem tiek piedāvāta iespēja iesaistītiets sociālās korekcijas programmās. Ar ieslodzītajiem cietumos strādā kopā 17 dažādu profesiju pārstāvji. Arī paši ieslodzītie var strādāt un viņiem ir visas iespējas sekot līdzi pasaulē notiekošajam gan televizora ekrānā, gan laikrakstu lapās. 

Jāatzīst gan, ka pirmstermiņa atbrīvošana nav vienīgā gaisma tuneļa galā - pēc 20 ieslodzījumā pavadītiem gadiem uz mūžu notiesātajiem ir tiesības vērsties pie Latvijas prezidenta, lūdzot apžēlošanu. Līdz šīm gan Apžēlošanas komisija visus uz mūžu ieslodzīto personu lūgumus ir noraidījusi. 

Juridiskajā pasaulē gan termins "mūža ieslodzījums" ir zināms oksimorons, proti, kā viens no galvenajiem soda mērķiem ir minēta sodītās personas resocializācija, panākot, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīga nodarījuma izdarīšanas. Attiecīgi var uzskatīt, ka mūža ieslodzījums ir pretrunā ar soda mērķiem. Taču Latvijā, tāpat kā visās citās ES dalībvalstīs ir atcelts nāvessods un mūža ieslodzījums ir tuvākais, kas tam pielīdzināms.