Tiesa vēl neskata Sprūda krimināllietā pieteikto noraidījumu prokuroram

FOTO: Paula Čurkste/LETA

​Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šodien vēl neskatīja bijušā maksātnespējas administratora Māra Sprūda aizstāvja Jāņa Rozenberga pieteikto noraidījumu prokuroram Uldim Cinkmanim, jo prokurors nebija ieradies uz tiesas sēdi, kā arī nebija sniedzis komentāru par pieteikto noraidījumu.

Lietas otrā prokurore Zane Pavāre tiesai pauda, ka jautājums nav skatāms, jo prokurors nav ieradies. Viņa arī atzīmēja, ka tas, ka Cinkmanis neatrodas tiesas zālē, padara šī jautājuma skatīšanu par lieku.

Savukārt apsūdzēto personu aizstāvji tiesai uzsvēra, ka prokurors kriminālprocesā var veikt darbības, arī neesot tiesas zālē. Tāpēc advokāti tiesai uzstāja, ka jautājums ir jāskata, bet to var darīt tikai tad, kad prokurors vai nu ir ieradies uz tiesas sēdi, vai arī ir sniedzis rakstveida paskaidrojumu.

Tiesas sēdes laikā atklājās, ka Cinkmanim vienlaicīgi ar Sprūda krimināllietu bija nozīmēta cita tiesas sēde, kuru viņš apmeklēja.

Pēc neliela pārtraukuma lietas tiesnesis Imants Dzenis paziņoja, ka tiesa vērsīsies pie virsprokurora, lūdzot sniegt viedokli, vai Cinkmanis turpinās dalību lietas iztiesāšanas procesā. Attiecīgi, ja viņš turpinās piedalīties kriminālprocesā, tad tiesa arī lūgs virsprokuroru informēt Cinkmani par viņam pieteikto noraidījumu un nodrošināt prokurora ierašanos uz tiesas sēdi.

Nākamā tiesas sēde šajā lietā tagad paredzēta 20. septembrī plkst.9. 

Advokāts Rozenbergs iepriekš skaidroja, ka noraidījumu pieteicis, jo aizstāvība uzskata, ka prokuroram ir personisks konflikts ar Sprūdu. Bijušais administrators iepriekš vērsies ar iesniegumu prokuratūrā par Cinkmaņa iespējamām nelikumīgām darbībām ar personu datiem un tā rezultātā ir sākta disciplinārlieta pret Cinkmani. Tāpat saistībā ar minēto vērtēšanā prokuratūrā ir Sprūda iesniegums par kriminālprocesa sākšanu pret prokuroru Cinkmani.

Advokāts argumentēja, ka Cinkmanis izsniedzis visiem lietas dalībniekiem tādus lietas materiālus, kuros atrodas personu, tajā skaitā liecinieku, dati, kontakti, medicīnas dokumenti un cita veida sensitīva informācija. Šādā veidā esot pārkāptas Kriminālprocesa likuma prasības par personu datu aizsardzību.

Šo krimināllietu prokuratūra tiesai nodeva pērn novembra beigās, bet pirmā tiesas sēde notika šī gada 25. janvārī, bet vēl aizvien nav sākts lietu skatīt pēc būtības.

Jau vēstīts, ka Sprūds šajā lietā apsūdzēts par piesavināšanos, pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un izspiešanu organizētā grupā.

Prokuratūra līdz šim par apsūdzības būtību komentārus nav sniegusi, taču aģentūrai LETA zināms, ka saskaņā ar apsūdzību Sprūdam uzņēmumu "Dzimtā sēta" un "Peltes īpašumi" maksātnespējas procesos tiek inkriminēta aptuveni 2,6 miljonu eiro piesavināšanās. Savukārt "Trasta komercbankas" likvidācijas procesā viņš apsūdzēts par aptuveni 1,2 miljonu eiro izspiešanu.

Tāpat šajā krimināllietā par nolaidību apsūdzēts bijušais maksātnespējas administrators Ilmārs Krūms. Savukārt finansists Jorens Raitums, kurš iesaistīts arī citās krimināllietās, apsūdzēts par izspiešanu organizētā grupā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.

Būvuzņēmējs Mārtiņš Krūms apsūdzēts par izspiešanu organizētā grupā, bet uzņēmējs Guntars Slišāns - par izspiešanu organizētā grupā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. Savukārt Īrijas pilsonis un uzņēmējs Kellijs apsūdzēts par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.

Tāpat lietā apsūdzēts kādreizējais Tieslietu ministrijas (TM) parlamentārais sekretārs un maksātnespējas administrators Aigars Lūsis un bijusī Rīgas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnese Diāna Mašina, kura savulaik jau tika notiesāta par nelikumīga lēmuma taisīšanu.

Apsūdzēts arī Oskars Ercens, kurš savulaik bijis Sprūda darbinieks un "Peltes īpašumu" maksātnespējas procesa laikā ir rīkojies viņa vārdā kā pilnvarnieks. Tiesas priekšā stājies arī uzņēmējs Vjačeslavs Holmins un Sprūda dzīvesbiedre, bijusī maksātnespējas administratore Ilze Gulbe.

Iepriekš tiesībsargājošās iestādes sāka kriminālprocesus par iespējamiem pārkāpumiem uzņēmumu "Dzimtā sēta" un "Peltes īpašumi" maksātnespējas procesos un iespējamām nelikumībām "Trasta komercbankas" likvidācijas procesā. Kriminālprocesi tagad apvienoti vienā lietā.

2018. gada janvāra vidū Latvijas Televīzijas raidījums "De facto" vēstīja, ka Sprūds un Krūms draudējuši konfiscēt "Trasta komercbankas" kreditoru naudu.

Izmeklēšana uzskatot, ka Sprūds, Krūms un vēl četri cilvēki no bankas kreditoriem, kas gaidījuši savu kārtu saņemt bankā iestrēgušo naudu, izspieduši pamatīgas summas. Likumsargu ieskatā, dažiem bankas kreditoriem tika paziņots - lai atgūtu noguldījumus, ir jādalās. Esot izmantoti arī draudi. Kreditoriem esot norādīts, ja Krūmam, Sprūdam un pārējiem nesamaksās, tad kreditoriem pienākošos naudu atzīmēs kā noziedzīgi iegūtu, un viņi to vienkārši neredzēs, vēstīja raidījums.

2017.gada jūnijā Valsts policija veica 16 kratīšanas, kuru laikā izņemti svarīgi dokumenti un naudas līdzekļi vairāku tūkstošu eiro apmērā. Tika arestēti vairāki nekustamie īpašumi, luksus klases automašīnas un vairāki simti tūkstoši eiro skaidrā naudā.

Sprūdu Valsts policija aizturēja 2017. gada jūnijā. Sprūdu atbrīvoja 2018.gada februārī pēc tam, kad tiesa viņam noteica pusmiljona eiro lielu drošības naudu. Šis ir viens no lielākajiem drošības naudas apmēriem Latvijas tiesu sistēmas vēsturē, un to oficiāli samaksāja viņa brālis, uzņēmējs Kristaps Sprūds.

Uz augšu