Opozīcija kritizē Satiksmes departamentu par kūtru iesaisti skrejriteņu kontroles regulējuma izstrādē (2)

Rīgas domes atbildīgajā komitejā departamenta pārstāve Ilze Ostaša pastāstīja, ka patlaban skrejriteņu lietošanas reglamentējuma izstrāde notiek valstiskā līmenī un darba grupās piedalās arī departamenta pārstāvji. "9.septembrī sanāksmē jau runājām par konkrētu šī transportlīdzekļa definīciju, par iespējamajiem aizliegumiem un citām lietām," sacīja pārstāve. 

Atbildot uz deputāta Edgara Lejnieka (LA) jautājumu par to, kas departamentā ieskatā būtu jāatstāj pašvaldības ziņā, Ostaša norādīja, ka valstiski būtu jānoregulē, pa kuru brauktuves daļu ar skrejriteņiem drīkst pārvietoties, bet pašvaldībai būtu jālemj par to novietošanas jautājumu.

Vienlaikus viņa atklāja, ka pēdējā Satiksmes ministrijas rīkotajā domnīcā dome savu viedokli nav paudusi, jo tas nav atšķīries no ekspertu piedāvātā.

Tāpat, atbildot uz domnieku jautājumiem, Ostaša atklāja, ka departamentam nav konkrēta plāna, kā varētu regulēt skrejriteņu lietošanu, kā arī nav sāktas nekādas sarunas ar uzņēmējiem, kas šo pakalpojumu nodrošina.

"Mēs nevaram izstrādāt nekādus saistošos noteikumus, ja nezinām, kāds būs valsts regulējums. Varbūt to, ko mēs gribam regulēt, viņi jau iekļaus savos dokumentos," pauda ierēdne.

Opozīcijas deputātus gan šāda nostāja neapmierināja un viņi raidīja departamenta virzienā virkni pārmetumu.

Piemēram, deputāts Lejnieks sacīja, ka dome nevar ieņemt pozīciju, ka valsts visu izdarīs viņu vietā. "Būsim godīgi: skūteri ir Rīgas problēma, un man ir žēl klausīties, ka atbildīgais departaments aiziet uz domnīcu šo problēmu risināt un nepasaka neko. Ir jāsāk skatīties, ko dara citas valstis, jārunā ar uzņēmējiem un aktīvi jālobē tās intereses, kuras mēs gribam izcīnīt šajā regulējumā," teica Lejnieks, norādot, ka galvenais mērķis ir uzlabot iedzīvotāju drošību, kura patlaban ir apdraudēta.

Arī deputāts Ansis Ansbergs (LA) sacīja, ka Rīgai ir aktīvi jāstrādā, jo šim regulējumam vislielākā ietekme būs tieši uz galvaspilsētu. "Mums ir jābūt tiem, kuri iet un saka, kas būtu jādara, mums ir jādod ieteikumi, ko atstāt domes ziņā un ko - nē," teica deputāts. 

Tikmēr deputāts Mihails Kameņeckis (S) rosināja departamentam sadarboties arī ar Transporta un sakaru institūta, kā arī Rīgas Tehniskās universitātes mācībspēkiem, lai domātu dažādus risinājumus. 

Kā ziņots, Latvijā līdz 31.jūlijam reģistrēti 15 satiksmes negadījumi, kuros iesaistīti elektriskie skrejriteņi, aģentūra LETA noskaidroja Valsts policijā.

Negadījumos cietušas septiņas personas.

Satiksmes ministrijas (SM) Ceļu satiksmes drošības padomes domnīcas eksperti vienojušies normatīvajā regulējumā par elektrisko skrejriteņu lietošanu noteikt, ka ar tiem atļauts pārvietoties no 14 gadu vecuma. 

Braucamajam obligāti jābūt aprīkotam ar lukturiem, ar to tiks aizliegts vest pasažierus vai kravu. 

Normatīvajā regulējumā iecerēts noteikt deleģējumu pašvaldībām paredzēt vietas, kurās ar elektrisko skrejriteni pārvietoties nedrīkst vai tieši otrādi - drīkst.