Klāt jau atkal piektdiena un raidījuma «Pasaule kabatā» jaunā sērija. Šoreiz mūsu studijā viesojās atvaļinātais diplomāts un bijušais Latvijas vēstnieks NATO un Spānijā Jānis Eichmanis. Raidījumā kopā ar Jāni apspriedām trīs tēmas - 1) ANO Ģenerālās asamblejas vispārīgās debates, 2) Grētas Tūnbergas fenomenu un 3) tūrisma kompānijas «Thomas Cook» sabrukumu.

Pasaule kabatā 13. sērija

Studijā: Bijušais Latvijas vēstnieks NATO un Spānijā Jānis Eichmanis. Raidījuma tēmas: 1) «Thomas Cook» bankrots, 2) ANO Ģenerālās asamblejas vispārējās debates, 3) Grētas Tūnbergas fenomens

01:48: «Thomas Cook» bankrots

13:41: ANO Ģenerālās asamblejas vispārējās debates Ņujorkā

30:18: Grētas Tūnbergas fenomens

Spilgtākās raidījumā paustās domas

Grētas Tūnbergas fenomens

Eichmanis norāda, ka Tūnberga ir kļuvusi slavena sava morālā un nevainīgā tēla deļ. Tas tāpēc, ka viņa neko nav darījusi, lai veicinātu globālo sasilšanu. «Viņa neaizstāv korporatīvās intereses un kompānijas, kuras peļņas nolūkos ir izvēlējušās piesārņot gaisu,» saka Eichmanis. Bijušajam diplomātam liekoties, ka skatoties uz tik jaunas meitenes darbībām, vecākiem cilvēkiem tiek aktivizētas aizkustinājuma sajūtas. «Ja jūs kādreiz esat redzējuši «America’s Got Talent», tad tur jaunas meitenes uzstāšanās ar operas dziedājumu vecākiem cilvēkiem izraisa asaras,» saka Eichmanis.

Turklāt Tūnberga arī izmantojot ļoti sirsnīgu valodu.

«Viņa ir tik tieša un taisnīga,» norāda bijušais vēstnieks. Rezultātā, cilvēkiem gribas ticēt visam, ko viņa saka.

Eichmanis arī nepiekrīt tam, ka Tūnberga tomēr varētu arī nebūt atrauta no kādām politiķu un/vai uzņēmēju interesēm. «Vēlme palīdzēt klimatam nāk no viņas pašas. Cilvēki grib viņu drīzāk atbalstīt un Monako princis, kurš nosponsorējis viņas jahtu ir viens no šiem piemēriem,» apgalvo Eichmanis. Bijušais diplomāts arī pieļauj, ka viņas palīgu skaits ar laiku varētu pieaugt.

Atbildot uz jautājumu par Tūnbergas spējām panākt pasaulē reālas izmaiņas, Eichmanis saka, ka viņas stratēģija ir saistīta ar vainas izjūtas veicināšanu. «Viņa vēlas, lai vecāki cilvēki, kuri ir atbildīgi par globālo sasilšanu justos vainīgi,» norāda bijušais vēstnieks. Viņš arī piekrīt tam, ka Tūnberga vēlas, lai sabiedrībā pieaugtu izpratne par klimata jautājumiem un sabiedrība sāktu izdarīt lielāku spiedienu uz politiķiem.

«Tūnbergas interesēs ir uzrunāt cilvēkus jebkurā vecumā un mēģināt tos pārliecināt, ka tiem gan individuāli, gan arī kolektīvi ir nepieciešams kaut ko darīt lietas labā.

Piemēram, viņa ar savu ceļošanu ar jahtu rāda, ka mums vajadzētu lidot mazāk. Es domāju, ka viņa varētu arī priecāties, ka šonedēļ ir bankrotējis «Thomas Cook»,» apgalvo Eichmanis.

Visbeidzot, atvaļinātais diplomāts arī norāda, ka cilvēce globālo sasilšanu vēl var mēģināt apturēt aptuveni 10 gadus. Pēc tam nebūs vairs iespējams neko lietas labā darīt pat tad, ja mēs to vēlētos. «Jau šogad mēs redzējām ugunsgrēkus Amazonē. Jūs droši vien varat iedomāties, kā pasaule varētu izskatīties tad, ja temperatūra celtos vēl vairāk,» pauž Eichmanis.

«Thomas Cook» bankrots

Eichmanis norāda, ka gadījumā, ja mūsu tūristi tiktu iesprostoti lidostās, Latvijas Ārlietu ministrijai to atgādāšanai mājās nebūti tik daudz resursu, kā Lielbritānijas Ārlietu ministrijai. «Mums nav militāro lidmašīnu, kuras mēs varētu izmantot pārvadāšanai. Mūsu valstij būtu nepieciešams iznomāt lidmašīnas no privātām kompānijām. Līdz ar to, tas prasītu arī papildus izmaksas no mūsu budžeta. Par brīvu jau neviens mums neko neiznomās. Vienīgais mierinājums ir tāds, ka mūsu valstī nedzīvo tik daudz cilvēku. Līdz ar to, potenciālie krīzes apjomi arī būtu mazāki. Tas varētu samazināt arī izmaksas,» saka Eichmanis. Bijušais diplomāts arī norāda, ka ceļojumu biroji Latvijā nav saslēgti tik lielā ķēdē, kā bija saslēgts «Thomas Cook». Minētais apstāklis arī var palīdzēt izvairīties no tik lieliem krīzes apjomiem.

Šādu lielu korporāciju trūkums savā ziņā ir saistīts ar mūsu valsts attīstību pēc neatkarības atgūšanas. 90. gados cilvēki izjuta spēju uzsākt savu biznesu, taču neviens īsti negribējia dalīties. Katrs gribēja nodibināt tieši savu uzņēmumu.

Komentējot «Thomas Cook» sabrukuma cēloņus, Eichmanis saka, ka lielākā problēma esot bijis tās novecojušais biznesa modelis.

«Mūsdienās cilvēki paši var internetā nopirkt lidmašīnas biļetes, kā arī izmantot tādas interneta vietnes, kā TripAdvisor, lai noīrētu sev viesnīcu.

Ir pat iespējams attālināti rezervēt restorāna biļetes,» saka Eichmanis. Viņš uzskata, ka mūsdienās ceļojumu biroji vairāk interesē tieši vecās paaudzes cilvēkus. «Teiksim man varētu nebūtu pacietība visu sameklēt internetā,» noteic bijušais diplomāts.

ANO Ģenerālās asamblejas vispārējās debates

Eichmanis apgalvo, ka ir nepieciešams atcerēties, ka ANO ir vienīgā organizācija pasaulē, kura apvieno visas pasaules valstis. Ja šādas organizācijas nebūtu, tad būtu nepieciešams to izveidot atkārtoti. Ir ļoti svarīgi, ka valstu vadītāji un dažādas zemāka ranga amatpersonas var reizi gadā satikties un izrunāt visus pasaules dienaskārtības jautājumus. Tas ļauj savstarpēji daudz labāk saprasties.

Komentējot jautājumu par Latvijas prezidentu salīdzinoši sliktajām valodas zināšanām un līdz šim salīdzinoši neveiklo Latvijas pārstāvēšanu ANO ietvaros, Eichmanis saka, ka valodu zināšanas nenoliedzami esot pluss.

«Es gribētu teikt, ka valodas problēmu gadījumā labāk vajadzētu runāt dzimtajā valodā. Tur tomēr ir pieejami tulki.

Iespaids tiek atstāts labāks, ja tekoši tiek runāts dzimtajā valodā, nevis apgrūtināti runā svešvalodā,» norāda Eichmanis. Tomēr, viņaprāt Levita kungs šogad esot Latviju pārstāvējis salīdzinoši cienījami. Latvijā vispār esot novērojama situācija, ka prezidenti tiek vairāk ievēlēti iekšpolitiskiem, nevis ārpolitiskiem nolūkiem. Šāda situācija, visticamāk, ka saglabāsies arī nākotnē.

 

Raidījuma sižetu izklāsts

ANO Ģenerālās asamblejas vispārējās debates

Šajā nedēļā, no 24.-30. septembrim ANO galvenajā mītnē Ņujorkā norisinās Ģenerālās asamblejas vispārējās debates. Tajās katru gadu ierodas pasaules līderi, lai diskutētu par starptautiskajām attiecībām aktuālajiem jautājumiem.

Šogad par debašu tēmām ir izraudzīti kopīgie mēģinājumi izskaust pasaules nabadzību, kvalitatīvas izglītības nodrošināšana pasaulē, kā arī cīņa pret klimata pārmaiņām.

Pagaidām tieši pēdējā prioritāte ir piesaistījusi plašāko mediju uzmanību. Dienu pirms savas runas teica pasaules valstu vadītāji, norisinājās īpašs ANO samits par rīcību klimata pārmaiņu jomā. Tajā ar runu uzstājās arī 16 gadus vecā zviedru klimata aktīviste Grēta Tūnberga.

Tomēr debašu nedēļas ietvaros tiek apspriesti arī citi starptautiskajai drošībai un labklājībai aktuāli jautājumi. Piemēram, nenorimst spekulācijas par iespējamu ASV prezidenta Donalda Trampa un Irānas prezidenta Hasana Rohani tikšanos. Ja šāda tikšanās notiktu, tas varētu palīdzēt samazināt arvien pieaugošo saspīlējumu Persijas līča reģionā.

Tāpat ir paredzēta Lielbritānijas premjerministra Borisa Džonsona tikšanās ar Eiropadomes prezidentu Donaldu Tusku. Tajā tiks apspriesti «Brexit» jautājumi un Lielbritānijas gaidāmā izstāšanās no Eiropas Savienības 31. oktobrī. Džonsons tiksies arī ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli un Francijas prezidentu Emanuelu Makronu.

Paralēli līderu diplomātijai, Ģenerālās asamblejas vispārējo debašu ietvaros norisinās arī vairāki papildus pasākumi. Piemēram, diskusijas par situāciju Lībijā un Sīrijā, kā arī tā saucamā vārtsargu konference, kuru organizē Bila un Melindas Geitsu fonds. Tajā slavenības, aktīvisti un politiķi runās par globālās nevienlīdzības jautājumiem.

Ko varam secināt par šī gada ANO Ģenerālās asamblejas vispārējām debatēm?

«Thomas Cook» bankrots

Pirmdien, 23. septembrī bankrotēja viens no lielākajiem un vecākajiem tūrisma operatoriem pasaulē - «Thomas Cook». Līdz ar šo notikumu tika atceltas arī visas ar «Thomas Cook» starpniecību veiktās rezervācijas.

Tas izraisīja krīzi pasaules lidostās, jo tūkstošiem tūristu, kuri tobrīd atradās ceļojumos tika pamesti teju vai likteņa varā. Pasaules valdībām ir nepieciešams domāt, kā uz mājām nogādāt aptuveni 600 000 cilvēku.

Lielbritānijā vien valda viedoklis, ka tā varētu būt lielākā cilvēku evakuācija kopš Denkērkas operācijas Otrā Pasaules kara laikā. 150 000 cilvēku nogādāšanai mājās Lielbritānijas valdība ir jau noīrējusi vairākus desmitus lidmašīnu. Savukārt, Vācijas valdība ir paziņojusi, ka par tās pilsoņu nogādāšanu mājās rūpēsies apdrošināšanas kompānijas.

Jau pagaidām ir pienākušas ziņas no Maljorkas un citām lidostām. Raidorganizācija Sky jau ir ziņojusi, ka Maljorkā pagaidām izskatās, kā bēgļu krīzes vidū. Daudziem cilvēkiem ir izsniegtas ar roku rakstītas biļetes uz kurām nav norādīts ne vietas numurs, ne izlidošanas laiks. Dažiem nav paveicies pat tik daudz.

Organizējot lidojumus, priekšroka tiek dota bērniem un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Pārējiem ir gluži vienkārši jāgaida rindā. Lielbritānijas valdība kopumā evakuācijai ir paredzējusi atvēlēt 14 dienas. Tikmēr «Thomas Cook» piederošā Vācijas lidsabiedrība «Condor» ir paziņojusi, ka turpinās lidojumus, neskatoties uz mātesuzņēmuma bankrotu.

Šāda situācija rada jautājumus – cik mēs esam pasargāti šādu lielu uzņēmumu bankrota gadījumā? Vai valdībām ir gana lielas spējas, lai sniegtu cilvēkiem palīdzību ārzemēs?

Grētas Tūnbergas fenomens

Šajā nedēļā ANO Ģenerālās asamblejas vispārīgo debašu ietvaros ir atkal aktivizējies jautājums par klimata pārmaiņām un nepieciešamību cīnīties pret globālo sasilšanu. Pēdējā laikā par šīs cīņas seju ir kļuvusi 16 gadus vecā zviedru aktīviste Grēta Tūnberga.

Savu atpazīstamību Tūnberga ieguva ar savu protestu pret klimata krīzes ignorēšanu, kurš norisinājās 2018. gada vasarā. Jauniete divu nedēļu garumā katru dienu sēdēja uz Zviedrijas parlamenta kāpnēm un dalīja bukletus ar saukli - «Es šeit esmu tāpēc, ka jums, pieaugušajiem, nospļauties par manu nākotni».

Tūnbergai tika pārmesta neiešana uz skolu, taču viņa tikai norādīja, ka viņai līdzi ir grāmatas un fakti tāpat vairs neko nenozīmējot. Politiķi neieklausoties zinātniekos, tāpēc jēgas mācīties viņai nav.

Tūnbergas protestus ievēroja starptautiskie mediji, kas palīdzēja viņas idejām izplatītities ārpus Zviedrijas robežām. Tūnbergas piemēram protestēt pret politiķu pasivitāti klimata priekšā ir sekojuši jaunieši Lielbritānijā, Austrālijā, Francijā, Vācijā, Polijā, Īrijā un citās valstīs. Protestējuši ir arī jaunieši Latvijā.

Tūnberga ir uzstājusies TED konferencē, Pasaules ekonomikas forumā Davosā un ANO klimata samitā. Uzmanību Tūnberga ir izpelnījusies arī ar saviem ceļošanas paradumiem. Piemēram, viņa lidmašīnas vietā ir izvēlējusies ceļot ar jahtu. Pagaidām Tūnberga atrodas Ņujorkā un ir jau paspējusi sniegt divas emocionālas runas.

Pirmā no tām norisinājās ANO samitā par rīcību klimata pārmaiņu jomā, bet otrā – Jauniešu klimata samitā. Dienu pirms uzstāšanās Jauniešu klimata samitā Tūnberga arī vadīja Ņujorkas klimata pārmaiņu protestu.

Rodas jautājums – kāds ir Tūnbergas panākumu noslēpums?