Jurists norāda, kādā veidā apdrošināšanas sabiedrība izvairās no atlīdzību izmaksāšanas

Auto pēc avārijas

FOTO: Pixabay

Pazīstamais satiksmes jurists Edgars Džeriņš savā jaunākajā rakstā,  kas publicēts interneta vietnē ijurists.lv, apskata vairākus gadījumus, kad apdrošināšanas sabiedrība izvairās no apdrošināšanas atlīdzības maksāšanas un to veic tikai tad, kad to par pienākumu uzliek tiesa.

Žurnāla “Kapitāls” 2014.gada janvāra numurā tika publicēts E.Džeriņa raksts “Arī apdrošinātāji krāpj apdrošinātos”[1] saistībā ar apdrošināšanas sabiedrību BTA Insurance Company SE (šobrīd “BTA Baltic Insurance Company”, turpmāk tekstā – BTA). Rakstā tika apskatītas vairākas apdrošināšanas atlīdzības izmaksāšanas atteikuma lietas, kuras izgājušas visas tiesu instances. Atgādināsim vienu piemēru, kā tas notika agrāk.

RTU Autotransporta institūta profesors V.Gonca (šim kungam internetā uzrādītā e-pasta adrese beidzās ar @bta.lv) vienmēr deva atzinumus, ka braukšanas ātrums pirms ceļu satiksmes negadījuma (turpmāk – CSNg) pārsniegts par 35 km/h (saskaņā ar apdrošināšanas noteikumiem varēja atteikt atlīdzības izmaksāšanu, ja ātrums pārsniegts par 30 km/h). Piemēram, kādā lietā 1. instances tiesa visnotaļ pamatoti secināja: “Tiesa secina, ka lietas apstākļu secība, kad AAS “BTA” pieņēma lēmumu par atteikšanos izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību, pamatojoties uz noteikumu 4F 3.3.3. punktu, liecina par atbildētāja [AAS “BTA”] ļaunprātīgu izvairīšanos no apdrošināšanas atlīdzības izmaksas.”[2] Apgabaltiesa noraidīja BTA apelāciju, bet spriedums stājās spēkā pēc tam, kad Augstākā tiesa[3] 07.11.2012. atteicās ierosināt kasācijas tiesvedību sakarā ar BTA kasācijas sūdzību.

Šajā lietā BTA atteikums tika pamatots ar kāda SIA atzinumu, ka a/m Opel CSNg brīdī brauca ar ātrumu aptuveni 70 km/h pie atļautajiem 30 km/h. Tad BTA tika iesniegti pierādījumi par to, ka CSNg vietā drīkstēja braukt ar 50 km/h. Taču BTA atkārtoti atteica izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību. Šoreiz atteikuma pamatā bija pieminētā V.Goncas atzinums, ka pirms CSNg a/m Opel ātrums bija ne mazāks kā 85 km/h.

Pēc vairākām šādām lietām, kur spriedumos cita starpā norādīts, ka V.Goncam nav eksperta sertifikāta, BTA pārtrauca izmantot viņa pakalpojumus. V.Gonca, kurš nekad nav bijis eksperts, arī turpmāk nevarēs kļūt par ekspertu, jo neatbilst likuma prasībām (Tiesu ekspertu likuma 6.panta trešajā daļā ir norādīti 7 iemesli, kas liedz būt par tiesu eksperta kandidātu[4]). Tad BTA sāka izmantot LR Tieslietu ministrijas Valsts tiesu ekspertīžu biroja (turpmāk – VTEB) eksperta O.Irbīša pakalpojumus. Bet, kā vēlāk atklājās, arī O.Irbītim nebija tiesību strādāt par tiesu ekspertu, kā dēļ ar Tiesu ekspertu padomes 2019.gada 20.maija lēmumu O.Irbīša sertifikāta darbība tika izbeigta. Iemesli eksperta sertifikāta darbības izbeigšanai ir norādīti Tiesu ekspertu likuma 24.panta ceturtajā daļā.[5]

O.Irbītis turpināja V.Goncas iesākto praksi palielināt transportlīdzekļu braukšanas ātrumu BTA interesēs. Apskatīsim pāris piemērus no tiesu prakses.

1. 2012.gada 09.jūlijā O.Irbītis deva atzinumu, ka a/m pirms CSNg brauca ar 99 km/h lielu ātrumu. Uzreiz bija acīmredzams, ka uz šo CSNg tika piezīmētas klāt pēdas no cita CSNg, kuras, vadoties no elementāras fizikas un loģikas likumiem, nebija attiecināmas uz strīdus lietu. Kad lieta bija tiesā, tiesa nozīmēja CSNg izpētes ekspertīzi, kur divi O.Irbīša kolēģi, VTEB eksperti, atzina, ka ātrums bija 47-52 km/h. Ar Madonas rajona tiesas 2017.gada 15.novembra spriedumu civillietā Nr.C30660616 tiesa piedzina no BTA apdrošināšanas atlīdzību. Spriedums stājās spēkā, jo neviens to nepārsūdzēja.

2. 2015.gada 03.jūnijā O.Irbītis deva atzinumu, ka a/m pirms CSNg brauca ar 85-95 km/h lielu ātrumu. Šajā lietā nu jau ir citi apdrošināšanas noteikumi, no kuriem ir izņemts noteikums par atteikumu izmaksāt atlīdzību, ja ātrums tiek pārsniegts vairāk par 30 km/h. Šis noteikums tagad tiek iekļauts zem termina “vadītāja rīcība ļaunā nolūkā vai vainas pakāpe, kas zaudējumu atlīdzības un citu civiltiesisko seku ziņā pielīdzināma ļaunam nolūkam”. Tiesa, pamatojoties uz BTA lūgumu, nozīmēja CSNg izpētes ekspertīzi, kur divi O.Irbīša kolēģi, VTEB eksperti, atzina, ka ātrums bija 52-64 km/h. Pēc šāda atzinuma BTA pirmo reizi mūsu praksē piedāvāja izmaksāt 80% no apdrošināšanas atlīdzības. Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2019.gada 27.marta lēmumu civillietā Nr.C30415517 tiesa apstiprināja izlīgumu.

Tagad, ņemot vērā BTA ierasto praksi, jāvēro, kurš pārņems stafeti no O.Irbīša sniegt BTA labvēlīgus atzinumus, lai varētu atteikt apdrošināšanas atlīdzības izmaksu.

LL.M Edgars Džeriņš, bac.iur. Mārtiņš Egle

[1] “Arī apdrošinātāji krāpj apdrošinātos”

[2] Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 15.02.2010. spriedums lietā Nr.C30377009, 3.lpp. pēdējā rindkopa

[3] LR Augstākās tiesas Senāta 07.11.2012. lēmums lietā Nr.C30377009

[4] Tiesu ekspertu likums, 6. pants.

[5] Tiesu ekspertu likums, 24. pants.

Uz augšu