Dzīvokļa jautājums Latvijā aizvien ir aktuāla un daudziem arī sāpīga tēma. Īpaši tiem, kas dzīvokļus īrē, jo augstā pieprasījuma un salīdzinoši mazā piedāvājuma dēļ cilvēki spiesti maksāt lielas naudas summas par cenai neatbilstošiem dzīvokļiem. Raidījumā “Komforta zona” izrunājām šīs problēmas cēloņus un iespējamos risinājumus. Tā kā šobrīd Saeimā skata Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādāto jauno īres likumu, uz sarunu aicinājām Ekonomikas ministru Ralfu Nemiro (KPV LV) un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) tautsaimniecības jautājumu ekspertu Aino Salmiņu.

Pilns raidījuma ieraksts:

Situācija īres tirgū

Rudens tradicionāli nav tas labākais laiks, lai meklētu īres dzīvokli Rīgā. Galvaspilsētā ierodas tūkstošiem studentu, kas izķer dzīvokļus faktiski līdz pēdējam. Par 300 eiro mēnesī piedāvā īrēt dzīvokli ar dušas kabīni virtuvē, turpat netālu atrodas arī gulta. Tieši tā izskatās “dzīvoklis-studija” Latvijas izīrētāju izpratnē.

Problēmas īres tirgū jau ir ilgstoši. Kā sarunas laikā atzīmēja ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro, pirmkārt, Latvijā vēl aizvien nav pieņemts moderns, mūsdienu realitātei atbilstošs īres likums.

Otrkārt, dzīvojamais fonds kopš 1991. gada tiek atjaunots ar lielām grūtībām. Savukārt investori nav ieinteresēti jaunu īres namu būvniecībā nesakārtotās likumdošanas dēļ. Turklāt vēl viena problēma, pēc Nemiro vārdiem, ir īstermiņa īre, kas nekādā veidā neveicina mājokļu pieejamību.

“Ļoti liela daļa no dzīvokļiem tiek izīrēta īstermiņā. Ko tas faktiski nozīmē? Faktiski, ja jauna ģimene būtu gatava pārcelties uz Rīgu, tad dzīvoklis nav pieejams tikai tādēļ, ka izīrētājam ir interese labāk izīrēt uz 2-3 dienām, nopelnīt faktiski to pašu naudu, kas būtu nedēļas ietvarā, vai, ja skatās mēneša griezumā, tad katru mēnesi 20 dienas vai 15 būtu tieši tas pats, kas mēnesī, [izīrējot ilgtermiņā],” pauda ekonomikas ministrs.

EM ir nākusi klajā ar virkni priekšlikumu, lai šo situāciju uzlabotu. Piemēram, tika izstrādāts un Saeimā iesniegts jau minētais jaunais īres likums ar daudz pievilcīgākiem nosacījumiem investoriem.

Vēl viens risinājums – jaunu īres namu būvniecība. EM piedāvāja ar atvieglotiem nosacījumiem piešķirt finansējumu pašvaldību kapitālsabiedrībām, aizņemoties Valsts kasē. Piedāvājumu šobrīd skata Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisija.

Vilcināšanās ar jaunā likuma pieņemšanu

Taču parlaments nesteidz apstiprināt likuma grozījumus. Un tam ir vairāki iemesli. Kā sarunas laikā skaidroja LPS tautsaimniecības jautājumu eksperts Aino Salmiņš, Latvijā trūkst vienotas un skaidras koncepcijas, kā īres tirgum būtu jāattīstās.

“Redzat, ja ragavas ir pirms zirga, tad grūti tam zirgam paprasīt, uz kuru pusi iet,” ironizēja Salmiņš.

“Līdz šim mūsu sabiedrība uzskatīja, ka visas problēmas atrisinās īres tirgus. Un sociālo sadaļu atrisinās pašvaldības ar palīdzības likumu. Šinī gadījumā mēs redzam, ka īres tirgus neattīstās. Un mēs faktiski n-tos gadus kopš brīvības [atgūšanas] esam rūpējušies par vienu jautājumu: kā sadalīt? Mēs esam paņēmuši šā jautājuma sociālo daļu,” īres tirgus problēmu cēloņus skaidroja eksperts.

Pēc Salmiņa domām, mājokļa politikai jābūt attīstošai. Un tāpēc tirgus ir visos iespējamos veidos jāprovocē.

Vēl viens skaidrojums tam, kāpēc tautas kalpi nesteidz mainīt pieeju īres jautājumiem, ir līdzsvara meklēšana. Esošais īres likums vairāk aizsargā īrnieku intereses, bet  jaunais, pēc Salmiņa teiktā, vairāk sargā investoru intereses. Tieši šobrīd Saeimā tiek meklēts veids, kā šīs intereses līdzsvarot.

Vēl eksperts atzīmēja, ka pēdējā laikā valsts pārvaldē ir augusi paļāvība uz starptautisko institūciju rekomendācijām, piemēram, OECD. Viņaprāt, gaidot šīs rekomendācijas, tiek zaudēts laiks.

“Tur ir tā lieta, ka mēs to OECD pielūdzam kā visaugstāko. Tā ir jauna veida reliģija, lai ierēdņi savu nevarēšanu varētu kaut kādā veidā pamatot,” piebilda Salmiņš.

Par valsts atbalstu

Tā kā īres cenas nosaka pieprasījuma un piedāvājuma dinamika, valstij ir ierobežotas iespējas šo situāciju ietekmēt. Kā norādīja ekonomikas ministrs, ar jaunu īres namu būvniecību valsts nenodarbosies.

“Valsts nebūs spējīga tagad uzbūvēt mājokļus visiem, kam ir nepieciešams. Tie faktiski būtu 3 valsts budžeti vienlaicīgi,” sacīja Nemiro.

Tā vietā, pēc ministra domām, ir jārada pievilcīgi apstākļi investoriem, kas nāktu un būvētu īres namus, jo saprastu, ka tas viņiem ir izdevīgi.

Šobrīd investori izdevību nesaskata, norādīja LPS eksperts Aino Salmiņš:

“Vecā īres metodika paredz, ka tev tas dzīvoklis ar to esošo īri atmaksāsies 50-75 gadu laikā. Tad jūs pamēģiniet atrast investoru, ja viņš galīgi nav prātā sajucis, uz tādiem noteikumiem iet.”

Vēl viens, bet atsevišķs jautājums ir denacionalizēto namu īrnieki. Kā jau pēc diskusijas atzina gan Salmiņš, gan Nemiro, šis ir atsevišķi risināms jautājums. Nemiro stāstīja: lai nodrošinātu denacionalizēto namu īrniekiem pabalstus par dzīvokļa atbrīvošanu, nepieciešami aptuveni 7,5 miljoni eiro no valsts budžeta. Pagaidām šī nauda nav atrasta.

Sarunas dalībnieki bija vienisprātis, ka īres tirgus problēmai jābūt kompleksam risinājumam, kas lielā mērā būs atkarīgs arī no tautsaimniecības attīstības. Nemiro piebilda, ka šis process nebūs ātrs, bet ir noteikts pareizais virziens.