Konsultējis veselības centra «Vivendi» psihiatrs Jānis Bušs.

Panikas saistība ar veģetatīvo distoniju

Gan veģetatīvā distonija, gan panikas lēkmes ir ar stresu saistīti psihiski traucējumi. Veģetatīvo distoniju ļoti bieži pavada panikas lēkmju vai trauksmes simptomātika, kurai paralēli novērojami arī ar pārmērīgu stresu saistīti dažādi ķermeņa jeb fiziskie simptomi. Tipiskākie – paātrināta sirdsdarbība un elpošana, sirdsklauves, tirpšanas sajūta rokās un kājās, galvas reibšana, žagošanās, sāpes dažādās ķermeņa vietās, ķermeņa trīce. Tie ir fiziskie simptomi, kas tiek kontrolēti ar veģetatīvo nervu sistēmu un ko prāts nespēj ietekmēt.

Raksturīgi, ka šādas izpausmes ir novērojamas stresa situācijās. Piemēram, ja cilvēks uzstājas publikas priekšā, ir pilnīgi normāli, ja viņš sajūt nelielu «lampu drudzi», elpošanas un sirdsdarbības paātrināšanos un pastiprinātu svīšanu.

Svarīgi atpazīt pirmās pazīmes

Ja kādi no šiem simptomiem it kā bez objektīva iemesla parādās regulāri, vispirms vajadzētu doties pie sava ģimenes ārsta, kurš uzklausa sūdzības, to ilgumu un specifiku, veic nepieciešamās analīzes un izslēdz citus cēloņus minētajai simptomātikai.

Ja objektīvu iemeslu nepatīkamajiem fiziskajiem simptomiem nav, visticamāk, tās ir negatīvā stresa izraisītas pazīmes un ir ieteicama ārsta psihoterapeita vai psihiatra konsultācija.

Būtiski saprast, ka kādas pārdzīvotas nepatīkamas situācijas un pamatpārliecības var neapzināti saglabāties zemapziņā. Ja tās neatklāj un neizprot, vēlāk tās atkārtojas arvien biežāk, attiecīgi šajos brīžos izpaužas arī fiziskie simptomi.

Kāda ir panikas lēkme?

Panikas laikā cilvēku māc nemiers, trauksme vai bailes. Panika ir pēkšņa un ļoti izteikta trauksmes izpausme. Piemēram, var būt sajūta, ka tūlīt apstāsies sirds, kāds nodarīs pāri vai var pat nomirt. Lēkmes var būt 5 līdz 40 minūšu garas.

Panikas lēkmju gadījumā novēro arī ķermeniskas izpausmes, kas ir identiskas veģetatīvās distonijas simptomiem.

Lai palīdzētu, jāizprot cēlonis

Lai novērstu paniku, ir jāidentificē stresa iemesls un jācenšas atcerēties un izanalizēt pirmo reizi, kad notikusi lēkme. Ja to neizdara, panika var atkārtoties regulāri arī turpmāk it kā bez kāda īpaša iemesla. Izanalizējot pirmreizējo situāciju, var apzināties, kā rīkoties līdzīgās situācijās nākotnē. Piemēram, cilvēkam pirmā panikas lēkme ir novērota kādā ceļu satiksmes negadījumā. Ja viņš to zemapziņā ļoti emocionāli spēcīgi pārdzīvo, bet neapzinās, neizrunā un «neizsāp», tad ar laiku panikas lēkmes var atkārtoties un sākties it kā pavisam nesaistītās situācijās. Cilvēks ar laiku var sākt veidot izvairīšanās uzvedību, piemēram, izvairīties braukt ar automašīnu vai sabiedrisko transportu, jo ir bailes, nedrošība, trauksme no kaut kā. Cilvēkam var būt izveidojusies sajūta, ka atrodas nedrošā pasaulē un kāds viņu apdraud. Tāpat ļoti bieži cilvēki ar paniku saskaras pēc tuvinieku zaudējuma, kurš ir slimojis ar kādu onkoloģisku vai sirds un asinsvadu slimību. Cilvēkā mājo milzīga nedrošība, bet viņš baidās atklāt sev vai izstāstīt kādam savas sajūtas.

Svarīgs ir tuvinieku atbalsts

Cilvēkam, kuram regulāri atkārtojas panikas lēkmes, pirmkārt, ir ļoti svarīgs tuvinieku, draugu un līdzcilvēku atbalsts, lai no viņa nenovēršas. Otrkārt, būtiski ir apzināties, ka panikas lēkmes kā psihisks traucējums ir veiksmīgi ārstējamas. Treškārt – ir nepieciešams iedrošināt cilvēku doties pēc palīdzības pie ārsta. Teikt: «Ejam kopā!» vai «Risinām šo problēmu kopā!» Iedrošinājumu sniedz arī tuvinieku objektīvas rūpes, piemēram, sakot: «Man ir bažas par tavu veselību, esmu norūpējies par tavu drošību! Bez speciālista esmu bezspēcīgs tev palīdzēt!»

Ja neizdodas ar pirmo mēģinājumu panikas māktajam cilvēkam palīdzēt nonākt pie ārsta, pēc laiciņa vēlams mēģināt vēlreiz.

Trīs veidu palīdzība

Panikas gadījumā viens no galvenajiem ārstēšanas panākumiem ir psiholoģiska problēmas apzināšanās un tās risināšana – «izsāpēšana» un izrunāšana. Svarīga ir arī psiholoģiska sagatavošanās nākamajai stresa situācijai, kad atkal var būt panika. Ja cilvēks ir sagatavojies, tad rodas iekšēja drošības sajūta. Trauksme un panika bieži vien rodas tamdēļ, ka cilvēks jūtas nedrošs, neaizsargāts, apdraudēts. Piemēram, nevar kontrolēt konkrētā notikuma gaitu vai to ietekmēt. Taču sagatavojoties viņš ir drošāks, ka var prognozēt vai nodrošināt nākotni. Savā prātā izveidot scenāriju.

Veģetatīvās distonijas un panikas lēkmju gadījumā izmanto arī medikamentozo ārstēšanu. Lai medikamenti nebūtu jālieto mūžīgi, medikamentozā terapija vienmēr būtu jākombinē ar psiholoģisko atbalstu, psihoterapiju. Jāanalizē iepriekšējās un šā brīža situācijas, emocijas un domas, kad notiek trauksme, jāanalizē ķermeniskās sajūtas un uzvedība panikas lēkmju gadījumā.

Psiholoģiskā stāvokļa stabilitātē liela nozīme ir arī fiziskajām aktivitātēm. Tāpēc ikdienā ir vēlamas regulāras un mērenas sporta nodarbības. Tās var būt garākas pastaigas, riteņbraukšana vai skriešana, kas ir pieejamas aktivitātes visos gadalaikos visās Latvijas vietās.