Bordāns: Ieslodzīto resocializācija nevar būt veiksmīga bez ieguldījumiem piemērotā infrastruktūrā

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns FOTO: Valsts kanceleja

Veiksmīga ieslodzīto resocializācija ir iespējama tikai tam piemērotā ieslodzījuma vietu infrastruktūrā, komentējot Valsts kontroles revīzijā secināto,  uzsvēra tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP).

"Valsts kontroles ziņojums atklāj to, par ko mēs esam centušies runāt visus šos mēnešus. Latvijā ir nepiedodami augsts atkārtoto noziegumu skaits, un jebkādi centieni mazināt noziedzību ir cīņa ar vējdzirnavām, ja vien netiek ieguldīts progresīvā un efektīvā resocializācijā, preventīvajā darbā ar ieslodzītajiem un atbrīvotajiem sabiedrībā," uzsvēra ministrs.

Viņš norādīja, ka veiksmīga resocializācija ir iespējama tikai tam piemērotā ieslodzījuma vietu infrastruktūrā. "Nevar gribēt, ka no cietuma iznāk patiešām mainījies cilvēks, kas spēj neizdarīt jaunus noziegumus, ja visus šos gadus ir pavadījis vienā kamerā vēl ar padsmit ieslodzītajiem. Lai kādi būtu bijuši cietuma personāla centieni darbā ar notiesātajiem, nepiemērotā infrastruktūrā tas diemžēl nevar būt pietiekami efektīvs," pauda politiķis.

Viņaprāt, Latvija strauji virzās uz to, ka Eiropas Padomes Spīdzināšanas novēršanas komisija "patiešām var vienā brīdī likt mums slēgt kādu no viskritiskākajā stāvoklī esošajiem cietumiem".

Kā vēstīts, jauna cietuma celtniecībai papildu līdzekļi 45 miljonu eiro apmērā ieplānoti tikai 2022.gada budžetā. Nākamā gada valsts budžetā nauda tam nav atvēlēta, neskatoties uz to, ka šogad noslēdzās konkurss par jauna cietuma celtniecību un augustā bija jāsāk būvdarbi, iepriekš norādījis ministrs.

"Ņemot vērā, ka jauna cietuma būvniecība atlikta, mums būs jādomā par esošo un novecojošo cietumu remontiem nepieciešamo papildu līdzekļu piesaistīšanu. Ja reiz neuzskata par iespējamu investēt un būvēt cietumu, tad redzam iespēju atjaunot slēgto Brasas cietumu," norādīja Bordāns.

Brasas cietumu likvidēja šogad 1.aprīlī. Ieslodzījumu vietu pārvaldes pārstāve Aija Fedorova šogad martā skaidroja, ka novecojošo Brasas cietuma ēku uzturēšana Ieslodzījuma vietu pārvaldei ar katru gadu kļuva arvien apgrūtinošāka un finansiāli nelietderīgāka. Viņa arī norādīja, ka to pārbūve vai rekonstrukcija, ievērojot Latvijai saistošās starptautiskās soda izpildes prasības, nav iespējama, ņemot vērā ēku slikto tehnisko stāvokli un šādai pārbūvei nepieciešamos ieguldījumus.

Tikmēr Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniece Ilona Spure atgādināja, ka Latvija ir uzņēmusies pildīt noteiktas starptautiskās saistības, savukārt Eiropas Komiteja spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas rīcības vai soda novēršanai (CPT) 2018.gadā ziņojumā Latvijas valdībai pārmeta kavēšanos ar jauna cietuma būvniecību un vērsa uzmanību uz nepieciešamību šo jautājumu risināt.

Kā ziņots, Valsts kontrole revīzijā par valstī īstenoto notiesāto personu resocializācijas pasākumu efektivitāti secinājusi, ka krimināli sodītu personu resocializācijas attīstības politika daļēji palikusi uz papīra, tāpēc ieslodzījuma vietas turpina darboties nepiemērotos apstākļos, ieslodzītie maz iesaistās atbalsta pasākumos un pēc iznākšanas no cietuma viņiem trūkst atbalsta no valsts, pašvaldībām un sabiedrības kopumā.

Pirms desmit gadiem Latvijā ieviestā jaunā progresīvā pieeja kriminālsodītu personu atgriešanai sabiedrībā pagaidām sistēma strādā tukšgaitā, jo, lai arī ieslodzījuma vietās tiek ieliktas ievērojamas pūles darbā ar notiesātajām personām, gaidīto rezultātu tam nav, norāda VK. Tā secinājusi, ka lielākā daļa personu, kas notiesātas ar brīvības atņemšanas sodu, ieslodzījuma vietā nonāk atkārtoti, bet ceturtā daļa - ceturto un pat vairāk reižu.

Uz augšu
Back