Saeima konceptuāli atbalsta vairākus priekšlikumus, tostarp samazināt bezdarbnieka pabalstu (2)

Grozījumi, kas ietverti 2020.gada budžeta likumprojektu pakā, izstrādāti, lai novirzītu nodokļu slogu no darbaspēka uz patēriņu un kapitālu, sabalansētu nodokļa likmes ar azartspēļu finansiālās darbības apgrozījuma pieaugumu, kā arī palielinātu ieņēmumus valsts budžetā, lai nodrošinātu valsts izdevumu pozīciju segšanu.

Sākot ar 2020.gadu, paredzēts paaugstināt azartspēļu nodokļa likmi ruletei par katru ruletes, kā arī kāršu un kauliņu spēlēm par kalendāro gadu no 23 400 eiro uz 28 080 eiro par katru spēļu galdu.

Tāpat paredzēts paaugstināt azartspēļu nodokļa likmi azartspēļu automātiem - par katra azartspēļu automāta katru spēles vietu likme augtu no 4164 eiro uz 5172 eiro par kalendāro gadu.

Papildus plānots mainīt azartspēļu nodokļa ieņēmumu sadalījumu pa valsts un pašvaldību budžetiem, paredzot azartspēļu nodokļa ieņēmumus (izņemot azartspēļu nodokļa ieņēmumus par interaktīvajām azartspēlēm) 90% apmērā ieskaitīt valsts pamatbudžetā, bet 10% apmērā - tās pašvaldības budžetā, kuras teritorijā tiek organizēta azartspēle.

Bezdarbnieka pabalsta apmērs un ilgums

Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumā", paredzot bezdarbnieka pabalsta izmaksas ilgumu samazināt no deviņiem līdz astoņiem kalendārajiem mēnešiem.

Likumprojekts paredz samazināt bezdarbnieka pabalsta izmaksas ilgumu no deviņiem uz astoņiem kalendārajiem mēnešiem un izmaiņas bezdarbnieka pabalsta apmērā, samazinot izmaksājamo bezdarbnieka pabalsta proporciju par trešo mēnesi no pilna apmēra uz 75%, par piekto un sesto mēnesi no 75% uz 50% un par septīto un astoto mēnesi no 50% uz 45% no piešķirtā bezdarbnieka pabalsta.

Kā skaidroja Labklājības ministrijā (LM), izmaiņas paredzētas, lai motivētu ātrāku un efektīvāku atgriešanos darba tirgū un pilnvērtīgu iekļaušanos sociālās apdrošināšanas sistēmā.

Pārskatot bezdarbnieku pabalstu politiku, tika rasti finanšu līdzekļi, lai paaugstinātu minimālo vecuma pensiju aprēķina bāzi līdz 80 eiro un personām ar invaliditāti no bērnības līdz 122,69 eiro, savukārt valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu personām ar invaliditāti līdz 80 eiro un valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu personām ar invaliditāti no bērnības līdz 122,69 eiro.

LM uzsvēra - ierobežota finansējuma apstākļos izmaiņas bezdarbnieka pabalsta izmaksā ir iespēja daļēji finansēt politikas plānošanas dokumentā "Plāns minimālo ienākumu līmeņa pilnveidošanai 2020.-2021.gadam" noteiktos pasākumus.

Ministrijas ieskatā, bezdarbnieku atgriešanās darba tirgū veicināšana, tādējādi risinot darbaspēka pieejamības problēmu, vienlaikus radot iespēju finanšu līdzekļu novirzīšanai minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai, ir uzskatāms par pietiekami nozīmīgu sabiedrības labumu, kura sasniegšanai pieļaujams samērīgi ierobežot privātpersonu tiesiskās intereses. Līdz ar to LM to uzskata par samērīgu ierobežojumu.

Šis likumprojekts iekļauts nākamā gada valsts budžeta paketē. Paredzēts, ka otrajā jeb galīgajā lasījumā ar 2020.gada budžetu saistītos likumprojektus parlaments skatīs 13.novembrī un 14.novembrī.

Minimālā vecuma pensija

Saeima šodien pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā "Par valsts pensijām", paredzot ar 2020.gadu minimālo vecuma pensijas apmēru noteikt, ņemot vērā minimālo aprēķina bāzi 80 eiro.

Vienlaikus grozījumi paredz, ka personām ar invaliditāti no bērnības minimālā aprēķina bāze būs 122,69 eiro.

Patlaban vecuma pensijas minimālo apmēru nosaka saskaņā ar noteikumiem par vecuma pensijas minimālo apmēru, par pamatu ņemot valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru 64,03 eiro, bet personām ar invaliditāti no bērnības - 106,72 eiro. Tāpat vecuma pensijas minimālais atkarīgs no personas uzkrātā apdrošināšanas stāža.

Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs vispārējā gadījumā nav mainīts kopš 2006.gada, bet personām ar invaliditāti no bērnības - kopš 2009.gada.

Ar 2020.gadu ir plānots minimālo vecuma pensijas apmēru noteikt, ņemot vērā minimālo aprēķina bāzi 80 eiro, bet personām ar invaliditāti no bērnības minimālā aprēķina bāze būs 122,69 eiro. Līdzīgi kā pašlaik vecuma pensijas minimālā apmēra noteikšanā tiks ņemts vērā personas uzkrātais apdrošināšanas stāžs.

Tā kā turpmāk minimālo vecuma pensijas apjomu ir plānots noteikt, ņemot vērā minimālo aprēķina bāzi, nevis valsts sociālā apdrošinājuma pabalstu, likumā nepieciešams deleģējums Ministru kabinetam noteikt jaunu minimālo vecuma pensijas noteikšanas kārtību.

Šis likumprojekts iekļauts nākamā gada valsts budžeta paketē. Paredzēts, ka otrajā jeb galīgajā lasījumā ar 2020.gada budžetu saistītos likumprojektus parlaments skatīs 13.novembrī un 14.novembrī.

Darījumu partneru nodokļu riski

Saeima šodien pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām", paredzot tiesības Valsts ieņēmumu dienestam (VID) informēt uzņēmējus par darījuma partnera nodokļu riskiem.

Likumprojekts izstrādāts, lai palīdzētu nodokļu maksātājiem izvairīties no negodprātīgiem darījumu partneriem un mazinātu risku tikt iesaistītiem krāpnieciskajos darījumos.

Likumprojekts paredz nostiprināt VID tiesības sniegt informāciju nodokļu maksātājam par tā darījumu partneri, kurš saskaņā ar VID rīcībā esošu informāciju ir vērtējams kā riskants darījumu partneris. Tā rezultātā nodokļu maksātājs varēs pilnvērtīgāk novērtēt darījuma partnera uzticamību un noteikt darījuma risku, kā arī atbildīgi pieņemtu lēmumu par darījuma veikšanu vai atteikšanos no tā.

Tāpat ar likumprojektu paredzēts pilnveidot juridiskās personas nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanas regulējumu, to attiecinot arī uz juridisko personu faktiskajiem vadītājiem. Tas nozīmē, ka atbildība par juridiskās personas nokavētajiem maksājumiem turpmāk būs piemērojama ne tikai komercreģistrā ierakstītajiem juridiskās personas formālajiem valdes locekļiem, bet arī personām, kas faktiski īsteno valdes funkcijas.

Šis likumprojekts iekļauts nākamā gada valsts budžeta paketē. Paredzēts, ka otrajā jeb galīgajā lasījumā ar 2020.gada budžetu saistītos likumprojektus parlaments skatīs 13.novembrī un 14.novembrī.

Partiju finansējums

Saeima šodien pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā, kas paredz no nākamā gada būtiski palielināt valsts finansējumu politiskajām partijām, šiem mērķiem papildus piešķirot četrus miljonus eiro.

Likumprojekts paredz piešķirt valsts budžeta finansējumu politiskajām partijām, par kurām iepriekšējās Saeimas vēlēšanās nobalsojuši vairāk nekā 2% vēlētāju. Par katru iegūto balsi Saeimas vēlēšanās paredzēts maksāt 4,5 eiro, savukārt viena balss Eiropas Parlamenta un pašvaldības domes vēlēšanās maksātu 0,5 eiro.

Papildus tam politiskajai partijai, par kuru iepriekšējās Saeimas vēlēšanās nobalsojuši vairāk nekā pieci procenti vēlētāju, ikgadēji plānots piešķirt valsts budžeta finansējumu 100 000 eiro apmērā.

Vienlaikus paredzēti arī ierobežojumi - kopējais vienai politiskajai partijai piešķirtais valsts budžeta finansējums gada laikā nevarēs pārsniegt 800 000 eiro. Grozījumi arī liegs politiskajām partijām veidot parādsaistības.

Jau tagad ir prognozējams, ka galīgajā lasījumā deputāti atbalstīs ievērojami citādāku likumprojektu. Likumprojekta izstrādes gaitā tajā paredzēts iestrādāt arī koalīcijas jaunāko vienošanos par maksimālās summas ierobežojumiem jeb griestiem, ko partija varēs saņemt gan no valsts, gan privātajiem ziedotājiem - 2020.gadā šī summa kopumā varētu veidot 838 500 eiro, bet tā palielinātos, pieaugot minimālajai algai.

Vienošanās ir "griestus" noteikt 1950 minimālo mēnešalgu apmērā gadā ar mērķi samazināt privāto ziedotāju ietekmi. Līdz ar to maksimālā summa 2020.gadam varētu veidot 838 500 eiro, savukārt no 2021.gada, ja minimālā alga tiks paaugstināta līdz 500 eiro, maksimālā summa jau varētu sasniegt 975 000 eiro.

Tāpat panākta vienošanās par ierobežojumiem maksimālajai summai, ko partijām varēs ziedot viena privātpersona. Plānots, ka Saeimā iekļuvušām partijām viena privātpersona varēs ziedot līdz piecām minimālajām algām - 2150 eiro 2020.gadā un provizoriski 2500 eiro no 2021.gada.

Savukārt partijām, kas būs saņēmušas 2% līdz 5% vēlētāju balsu - 12 minimālās algas jeb attiecīgi 5160 eiro 2020.gadā un provizoriski 6000 eiro no 2021.gada. Pārējām partijām, kas nebūs sasniegušas 2% atbalstu, maksimālā ziedojuma summa no privātā ziedotāja būtu 20 minimālās algas jeb 8600 eiro nākamgad un provizoriski 10 000 eiro no 2021.gada.

Kā ziņots, sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" par iniciatīvu, kas paredz neatbalstīt likumprojektu par būtisku valsts finansējuma palielinājumu politiskajām partijām, savākti vairāk nekā 10 000 paraksti.

Kritiku par likuma grozījumiem pauduši opozīcijas politiķi. Deputāte Jūlija Stepaņenko iepriekš uzsvērusi, ka šis ir ciniskākais dokuments budžeta paketē. Viņa Saeimas debatēs norādīja, ka šī likumprojekta virzīšana ir liela izšķiršanās par to, kā izskatīsies koalīcija. "Kā jūs saviem vēlētājiem paskaidrosiet, ka jums vienkārši vajag vairāk naudas kūkām un baloniņiem priekšvēlēšanu kampaņās?" vaicāja deputāte.

Deputāte Dana Reizniece-Ozola (ZZS) sacīja, ka katram budžetam parasti tiek atrasts kāds apzīmējums, ko tas raksturo. Viņa piedāvāja, ka budžeta apzīmējums varētu būt "Dāvana vājākajam", uzsverot, ka Saeima, Valsts prezidents, Ministru kabinets un partijas saņems lielus finanšu līdzekļus. Ironizējot par likumprojektu, politiķe uzsvēra, ka likumprojekts liek domāt, ka izmēram ir nozīme, jo liels ir skaists: "Mazās pašvaldības mums nevajag, par ko liecina administratīvi teritoriālā reforma, mazās skolas nevajag un mazās partijas arī ne," uzsvēra Reizniece-Ozola.

Minētais likumprojekts, iepriekš Saeimā sākot skatīt budžeta likumprojektu paketi, debatēs tika piesaukts ne vienu vien reizi, uzsverot, ka ar to deputāti izrāda cinisku attieksmi pret bērniem, invalīdiem, bāreņiem, audžuģimenēm un citiem, kuru finansēšanas kārtības tāpat ietvertas budžeta likumprojektu paketē.

Minimālo izglītojamo skaits skolā

Saeima šodien pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Izglītības likumā, kas tostarp paredz deleģējumu Ministru kabinetam noteikt minimālo audzēkņu skaitu skolās un arī to filiālēs.

Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāre Anita Muižniece (JKP) trešdien Saeimas sēdē, debatējot par nākamā gada budžetu, gan norādīja, ka ministrija līdz budžeta paketes izskatīšanai otrajā lasījumā no likumprojekta izņems punktus, kas attiecas uz minimālā skolēnu skaita noteikšanu izglītības iestādēs.

Likumprojekts paredz noteikt, ka pašvaldības piedalās izglītojamo, kuri tās administratīvajā teritorijā esošajās izglītības iestādēs klātienē apgūst pamatizglītības programmas 1.-4.klasē, ēdināšanas izmaksu segšanā, ievērojot, ka ēdināšanas izmaksas no pašvaldības budžeta nodrošināmas ne mazākā apmērā, kādā tās nodrošina valsts.

Tāpat likumprojektā ietverti deleģējumi Ministru kabinetam kontekstā ar minimāli pieļaujamā izglītojamo skaita noteikšanu un kvalitātes kritēriju vidējās izglītības pakāpē noteikšanu.

Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) iepriekš skaidroja, ka, ja izglītojamo skaits izglītības iestādē neatbildīs noteiktajam, izglītības iestāde zaudēs tiesības īstenot programmu, kā arī nesaņems valsts finansējumu pedagogu darba samaksai.

Saeimas Juridiskā biroja pārstāve Lilita Vilsone iepriekš norādīja, ka birojs nesaskata visām grozījumos ietvertajām normām sasaisti ar budžetu. Tāpat viņa uzsvēra, ka šis būtiski skars pašvaldības un bērnus, tādēļ būtu jāievēro procedūra un grozījumi jāizrunā ar iesaistītajām pusēm. "Tas saistās atklāti ar skolu slēgšanu, un tā ir runājama lieta," pauda Vilsone.

Papildus likumprojektā paredzēts pagarināt regulējuma par valsts nozīmes interešu izglītības iestādēm spēkā stāšanās termiņu, kā arī regulējuma par pašvaldības pienākumu konkrētos gadījumos slēgt līgumu par piedalīšanos privātās izglītības iestādes uzturēšanas izdevumu finansēšanā, ja šis privātais pakalpojuma sniedzējs ir sabiedriskā labuma organizācija vai sociālais uzņēmums, spēkā stāšanās termiņu.

Šis likumprojekts iekļauts nākamā gada valsts budžeta paketē. Paredzēts, ka otrajā jeb galīgajā lasījumā ar 2020.gada budžetu saistītos likumprojektus parlaments skatīs 13.novembrī un 14.novembrī.

Konceptuāli atbalsta dabas resursa nodokļa paaugstināšanu

Saeima šodien pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Dabas resursu nodokļa likumā, piekrītot celt nodokļa likmi dabas resursu ieguvei, oglekļa dioksīda emisijai, akmeņoglēm, koksam un lignītam.

Ar grozījumiem likumā paredzēts noteikt jaunu dabas resursa nodokļa objektu – atkritumu sadedzināšanu. Tāpat iecerēts atcelt atbrīvojumu no dabas resursa nodokļa samaksas par akmeņoglēm, koksu un lignītu, ja tos izmanto elektroenerģijas ražošanā vai koģenerācijā.

Grozījumi tāpat paredz mainīt dabas resursa nodokļa maksājumu ieskaitīšanas proporciju budžetā, palielinot valsts pamatbudžetā ieskaitāmo procentu daļu attiecībā pret pašvaldību vides aizsardzības speciālajiem budžetiem. No 40% uz 100% paaugstināta proporcija atkritumu apglabāšanai, no 60% uz 100% - oglekļa dioksīda (CO2) emisijai, no 40% uz 60% - dabas resursu ieguvei vai izmantošanai un vides piesārņošanai.

Šis likumprojekts iekļauts nākamā gada valsts budžeta paketē. Paredzēts, ka otrajā jeb galīgajā lasījumā ar 2020.gada budžetu saistītos likumprojektus parlaments skatīs 13. un 14. novembrī.