Vienīgā, kas nav gājusi šajās skolās, taču kādu laiku bija „pie varas kloķiem“, bija Terēza Meja (Theresa May). Viņai neizdevās, jo centās visiem izdarīt pa prātam. Borisam ir pavisam cita taktika. Viņš sāka skarbu spēli ar nacionālkonservatīvo ziemeļīru DUP, izmeta no partijas 21 veterānus - politiķus un pats sevi interpretē kā drosmīgu varoni. Kā kausli. Kaut arī parlaments tur viņu „aiz bikšu lencēm“, viņš tomēr visiem spēkiem tiecas panāk izstāšanos no Eiropas savienības bez vienošanās. Viņš tā grib un viss. Tā ir iemācīts privātskolā - ja tu 100% tici, ka to vari, tad arī izdarīsi.
Brīdī, kad Boriss Džonsons gatavojās kļūt par Londonas šefu (2007), viņa tēvs Stenlijs uzrakstīja dēlu atbalstošu rakstu konservatīvajā izdevumā The Spectator. Par ko tēvs lielījās? Par to, ka Boriss esot lieliski nospēlējis galveno lomu Šekspīra lugā Ītonas izrādē, bet nemaz nebija iemācījies tekstu. „Jau no paša sākuma bija skaidrs, ka viņš nezina nevienu vārdu no Šekspīra lugas teksta, bet viņš improvizēja tik lieliski, ka intuitīvi izrunāja Šekspīra tekstu pats no sevis. Cilvēkam ir jāļauj improvizēt. Ja reiz cilvēks spēj nospēlēt visu Ričarda II lomu Ītonas izrādē, nemaz nezinot tekstu, tad viņš tālu tiks visur un vienmēr“. Tā uzskata tēvs.
Novembris Lielbritānijā parādīs vai Stenlijam Džonsonam ir taisnība.
Apvienotā Karaliste gatavojas vēlēšanām. Boriss ir panācis savu un karogs plīvo viņa rokās. Pagaidām leiboristi viņu neapdraud, lai gan leiboristu līderis Džeremijs Korbins (Jeremy Corbyn) un viņa padomnieki arī ir privātskolu un internātskolu audzēkņi.
Tas nozīmē, ka lāpstiņas un spilveni turpinās lidot pa gaisu.
Redzēsim, kādas sekas šīs puiku kaujas atnesīs Lielbritānijai.
Jautri būs, taču vai būs arī labi?
Tā kā Boriss Šekspīru nav lasījis, tad var gadīties, ka dzīrēm sekos paģiras.