ASV prezidents Donalds Tramps ir nonācis dilemmas priekšā: jo vairāk viņš pretosies impīčmenta izmeklēšanai, jo tālāk tā iestiepsies viņa priekšvēlēšanu kampaņā, bet tās ignorēšana vai sadarbošanās arī varētu kaitēt viņa izredzēm 2020.gada vēlēšanās. ASV vēlēšanu eksperts Deivids Šulcs komentē, kādu iespaidu varētu atstāt pagājušonedēļ formalizētā izmeklēšana.
Ceturtdien ASV Pārstāvju palāta pieņēma rezolūciju, oficiāli noformējot jau uzsākto impīčmenta izmeklēšanu pret prezidentu Donaldu Trampu.
"Jāuzsver, ka tas ir nevis impīčments, bet gan pēdējo mēnešu izmeklēšanas formalizēšana," norāda Šulcs. "Konstitūcija nodrošina Kongresam lielas izmeklēšanas un uzraudzības iespējas. Robeža starp šīm funkcijām un to konstitucionālajām impīčmenta pilnvarām ir trausla. Raugoties no juridiskās perspektīvas, ceturtdienas balsojums bija maznozīmīgs, taču tam ir liels politiskais svars.
Šī balsojuma rezultātā Donalds Tramps ir kļuvis par tikai ceturto prezidentu ASV vēsturē, pret kuru uzsākta formāla impīčmenta izmeklēšana. Tas nav klubiņš, kura dalībniekam gribētos būt.
Balsojums ir politiski nozīmīgs arī citu iemeslu dēļ. Tramps un republikāņi sūdzējušies, ka impīčmenta process neesot leģitīms un caurredzams, tādējādi attaisnojot prezidenta atteikšanos sadarboties. Kad dabū, ko gribēji, to var nākties nožēlot. Atkārtošu - no juridiskā viedokļa tas neko nemaina, bet politiskā līmenī gan. Ja prezidents vai republikāņi atteiksies sadarboties, tas tagad izskatīsies nelāgi. Turklāt prezidenta lēmums nesadarboties vēl vairāk izskatās pēc iespējamas tiesu varas traucēšanas."
Šulcs arī norāda, ka cīnīšanās pret impīčmenta izmeklēšanu pašlaik nav Trampa interesēs, jo ASV ir sācies priekšvēlēšanu laiks.
"Jo vairāk Tramps cīnīsies pretī, jo ilgāk tas vilksies un jo vairāk šis jautājums nonāks vēlēšanu centrā.
Kāda būs impīčmenta un 2020.gada vēlēšanu savstarpējā mijiedarbība? Tas ir izcils jautājums. Vai tas mobilizēs republikāņus vai demokrātus? Vai varbūt īstais jautājums ir: kā tas ietekmēs regulāro un svārstīgo vēlētāju balsis tādos nedaudzos izšķirošajos štatos kā Pensilvānija, Ohaio, Mičigana un Viskonsīna?" jautā Šulcs.
Viņš uzsver, ka pagaidām vēl ir pāragri spriest, kā formālā impīčmenta izmeklēšana ietekmēs nākamā gada novembrī gaidāmo vēlēšanu rezultātu. Atkarībā no tā, kā risināsies turpmākie notikumi, šis jautājums varētu mudināt vēlēšanās piedalīties gan republikāņu, gan arī demokrātu vēlētājus.
"2020.gada vēlēšanu centrā būs Trampa - savā ziņā tas būs referendums par viņa paveikto. Vai Trampam pienākas otrais termiņš, vai varbūt pret viņu vajadzētu vērst impīčmenta procedūru vai pat atlaist no amata?" vēlēšanu centrālo jautājumu ieskicē Šulcs. Vēl vēlētājiem būs svarīgi tādi jautājumi kā veselības aprūpe, ekonomika, imigrācija un, iespējams, arī ārpolitikas nostādnes.
Šulcs atgādina, ka iedzīvotāju aptaujas nespēj adekvāti atspoguļot iespējamo ASV prezidenta vēlēšanu iznākumu, jo to nosaka elektorātu balsojums (electoral college). Pavisam ir 538 elektorāti; par uzvarētāju jānobalso vairāk nekā 270. Daļa ir klasiski "sarkani" vai "zili" - vienmēr balso par labu vienai partijai. Savukārt daži apgabali ir svārstīgi, un tie arī ir īstie vēlēšanu iznākuma noteicēji.
Vairums štatu elektorātu balsis piešķir pēc "visu vai neko" principa: vadībā esošajam kandidātam tiek visas elektorātu balsis, bet viņa konkurentam neviena, pat ja balsu sadalījums ir samērā līdzīgs. Tādēļ svārstīgajiem apgabaliem ir ārkārtīgi liela ietekme.
ASV vēlēšanu sistēmas īpatnību dēļ var veidoties tāda situācija kā 2016.gadā, kad Hilarija Klintone ieguva gandrīz par trim miljoniem vairāk vēlētāju balsu, taču elektorātu balsojumā (un līdz ar to arī vēlēšanās) uzvarēja Donalds Tramps.
