Viltus brīnumzāles caur Latviju lielos daudzumos nonāk visā Baltijā
"Postimees" eksperiments

Bactefort, kas domāts parazītisku organismu likvidēšanai cilvēka organismā, patiesībā ir viltus "zāles".

FOTO: Sander Ilvest

Igaunijas medijs "Postimees" izpētījis, ka Igaunijā no kādas čaulas kompānijas ieplūst dažādi pseidomedikamenti - reklāmās kā brīnumzāles saslavēti preparāti, kuri patiesībā solītās funkcijas nepilda. Igauņu žurnālisti norāda, ka viltus medikamentu ceļš ved caur Krieviju un Latviju.

Kurjeri pircējiem uz mājām piegādā dažādu veidu pseidomedikamentus un uztura bagātinātājus, kuri Igaunijā ir aizliegti. To "brīnumainās ārstnieciskās īpašības" ir, maigi izsakoties, tālu no patiesības.

Tā dēvētie "nemedikamenti" pārņēmuši Baltiju. Igaunijā tie ieplūst caur Latviju.

Igaunijā tos lētticīgiem ļaudīm tirgo mājaslapās igauņu valodā. Identiska dizaina mājaslapās tiek piedāvāti vairāk nekā 30 medikamenti un uztura bagātinātāji.

Vienā no šādām mājaslapām "Postimees" žurnālisti pasūtīja līdzekli "Bactefort". Tam tiek piedēvētas fantastiskas spējas - tas attīrīšot organismu no parazītiem, izārstēšot alerģijas un turklāt visi iekšējie orgāni brīnumaini izdziedināšoties. Kurjers brīnumlīdzekli atgādāja jau pēc divām dienām.

Todien kurjerkompānijas DPD busiņā bija vēl vairāki desmiti paciņu no tās pašas "brīnumzālīšu" firmas. Kurjers stāsta, ka uz Igauniju šos produktus jau četrus vai piecus gadus sūta kāds Latvijas uzņēmums.

DPD Igaunijas nodaļa plāno ar Latvijas kolēģiem pārrunāt pseidomedikamentu jautājumu, jo līgumu par šo preču piegādi esot noslēguši viņi.

"Protams, mēs vērsīsim kolēģu uzmanību uz nopietnajiem apstākļiem, kas atklājās šī eksperimenta gaitā," žurnālistiem sola Igaunijas DPD pārdošanas un mārketinga vadītājs Janeks Kivimurds. "Noteikumu pārkāpšanas gadījumā DPD ir tiesības iesaldēt vai pārtraukt sadarbību. Mūs interesē tas, lai piegādātie sūtījumi būtu likumīgi."

Paciņu nosūtījis uzņēmums "Shopping Service". Tas ir Latvijā reģistrēts uzņēmums, kas pieder Krievijas pilsonim Aleksandram Kazačkovam.

Ar šī uzņēmuma starpniecību pseidomedikamenti nonāk arī Lietuvā un Igaunijā. Ja var ticēt informatīvajam bukletam, kas pievienots sūtījumam, firma produkciju izplata vēl 20 valstīs. 

Sūtījumā ievietotajos materiālos minēts vēl viens uzņēmums - Londonas adresē reģistrētais "Shaldon Business Investments LLP".

Firmas mājaslapā teikts, ka tā varot lepoties ar vairāk nekā 50 000 klientu, kuri kopumā veikuši vismaz 150 000 pasūtījumu. Mājaslapā kontaktinformācija nav norādīta - ne e-pasta adrese, ne telefona numurs.

Īpašnieku struktūra liek domāt, ka tas visdrīzāk ir čaulas uzņēmums. Šādas shēmas izmanto, lai slēptu patiesos īpašniekus.

Latvijā reģistrētais uzņēmums "Shopping Service" ir ļoti veiksmīgs: 2017.gadā tā apgrozījums bija 12 miljoni eiro, bet gadu iepriekš - 23 miljoni.

Par šo kompāniju oktobrī rakstīja Re:Baltica. Žurnālisti devās uz firmas adresi, taču izdevās atrast tikai uzrakstu uz pastkastītes. Biroju ēkā sastaptie cilvēki norādīja uz telpu, kur firma atrodas, taču tajā tās esamību noliedza.

Zāles, kas neārstē

Bet nu par pašu medikamentu. Lai arī produkta aprakstā norādīts, ka līdzeklis sastāv no astoņu augu ekstraktiem, Igaunijas Farmācijas departamenta galvenā speciāliste Kristi Kivinēma norāda, ka sastāvā atrodams tikai viens - biškrēsliņu. Turklāt tik mazā koncentrācijā, ka nekādu ārstniecisku iedarbību gaidīt nevarot.

To var pierādīt ar vienkāršu aprēķinu. Preparāta maksimālā dienas deva satur 189 miligramus biškrēsliņu ekstrakta, kura iegūšanai vajadzētu 1323 miligramus biškrēsliņa ziedu.

Preparāta devā ir tikai nedaudz vairāk par gramu šī auga. Taču zinātniskajā literatūrā norādīts, ka šī auga ārstnieciskā deva sākas no trim gramiem.

"Tātad maksimālā biškrēsliņu koncentrācija ir pārāk maza, lai tas sniegtu savas ārstnieciskās īpašības šim preparātam," saka Kivinēma. ""Bactefort" pēc sastāva ir nevis medikaments, bet gan nelikumīgs uztura bagātinātājs."

Šādu līdzekļu "melno sarakstu" uztur un papildina Pārtikas un veterinārais dienests.

"Ne par vienu sastāvdaļu nevar teikt, ka tā kādā veidā palīdzētu iznīdēt parazītus," uzsver dienesta pārtikas nodaļas galvenā speciāliste Airika Salumeca.

Tieši solījums atbrīvot no parazītiem norāda, ka ražotāji to mēģina uzdot par medikamentu. "Šādu īpašību nedrīkst piedēvēt ne pārtikas produktiem, ne uztura bagātinātājiem," teica Salumeca.

Pseidomedikamenti pārņēmuši visu Baltiju

Tomēr "Bactefort" dažādās mājaslapās tiek reklamēts kā medikaments, tomēr apgalvojumi par tā ārstnieciskajām īpašībām nav pierādīti. Šī iemesla dēļ Farmācijas departaments vērsies Patērētāju tiesību aizsardzības dienestā un Tehniskās uzraudzības aģentūrā.

Tomēr aģentūra atgaiņājas - "Shopping Service", ar kura starpniecību pseidomedikamenti nonāk pie igauņu patērētājiem, ir Latvijā reģistrēts uzņēmums, tāpēc Igaunijas iestādēm neesot tiesību iejaukties.

"Problēmu var risināt tikai valsts, kurā atrodas uzņēmums, šajā gadījumā - Latvija," norāda Patērētāju tiesību aizsardzības centra vadītāja palīdze Anu Vilma.

"Mēs nezinām, cik klientu šim uzņēmumam ir Lietuvā," saka Lietuvas Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārstāve Ģiedre Nenartavičīte.

Savukārt Latvijas PTAC pārstāve Santa Zarāne igauņu žurnālistiem norādīja, ka tiekot izmeklētas sūdzības par "Shopping Service" reklāmām un produktiem.

Pašlaik pieejamā informācija liecinot, ka Latvijā reģistrētais uzņēmums formāli ir produkcijas ražotājs un izplatītājs, taču cilvēki, kuri ar nepatiesiem solījumiem un reklāmām mudina pirkt "brīnumproduktus" varot arī nebūt saistīti ar konkrēto uzņēmumu.

Lai uzzinātu vairāk par aizdomīgo produkciju, PTAC esot pasūtījuši vienu no produktiem. Ar patērētāju tiesību aizstāvjiem esot sazinājies vīrietis, kurš apgalvojis, ka pārstāv Krievijas uzņēmumu "Holiday".

""Shopping Service" pārstāvji apgalvo, ka aiz maldinošajām reklāmām slēpjoties kāds cits, bet kaitējums tiekot nodarīts viņu reputācijai," sacīja Zarāne. "Mēs par to informējām Igaunijas Pārtikas un veterināro dienestu."

Pēc "Postimees" lūguma PTAC uzņēmumam lūdza paskaidrot "Bactefort" gadījumu. 

"Shopping Service" atbildēja, ka kopš septembra nereklamējot nevienu preci un ar tām vairs nestrādājot. Tas attiecoties arī uz "Bactefort".

Tomēr uz "Postimees" žurnālistiem nosūtītās kastes un tajā ievietotajā informatīvajā bukletā norādīts "Shopping Service" nosaukums. Uz informatīvajiem materiāliem bija minēts arī uzņēmums "Shaldon Business Investments LLP". Šāda firma Latvijas uzņēmumu reģistrā nav atrodama, nav arī nekādu norāžu par tās saistību ar "Shopping Service".

Taču par klientu apkalpošanu atbildīgais darbinieks, kas ar "Postimees" sazinājās saistībā ar pasūtījumu, telefonsarunā apstiprināja - ja ir vēlēšanās preci atgriezt, tad tā esot jāsūta uz "Shopping Service".

Igaunijas telefona numuru viltošana kļuvusi biežāka

Kad "Postimees" žurnālists atstāja savu telefona numuru vietnē "Bactefort", viņam atzvanīja kāda krieviski runājoša sieviete, kura stādījās priekšā kā Olga. Zvans tika veikts no Igaunijas numura, tomēr vēlāk piezvanot uz šo numuru atbildēja igauniski runājoša sieviete, kura par medikamentiem nevēlas runāt un pauda sašutumu, ka viņai atkal zvana.

Tas pats notika arī otrā pasūtījuma veikšanas laikā. No Igaunijas telefona numura atzvanīja krieviski runājoša pārdevēja, tomēr vēlāk pārzvanot uz šo numuru atbildēja vīrietis, kurš apgalvoja, ka viņš par šiem produktiem vispār neko nav dzirdējis.

Veikt zvanus no citām valstīm tā, lai zvana saņēmēja telefona ekrānā uzrādītos, ka viņam zvana no Igaunijas, nemaz nav sarežģīti. Turklāt šī numura reālais īpašnieks var pat nemaz nezināt par notiekošo.

"Igaunijas numuru viltošana ārvalstīs pēdējā laikā kļūst par arvien izplatītāku tendenci, un , tā kā šie zvani tiek veikti no citām valstīm, mums nav iespēju tos ierobežot," atzīst Igaunijas telekomunikāciju uzņēmuma "Elisa" preses pārstāvis Tāvi Teders. Viņš iesaka cilvēkus būt uzmanīgiem.

"Ja zvana no Igaunijas numura un svešvalodā piedāvā iegādāties kādas preces vai pakalpojumus, pret šo piedāvājumu jāizturas kritiski un jāmēģina noskaidrot, kas tieši piedāvā šo preci vai pakalpojumu. Tam, ka tiek zvanīts no it kā vietējā numura, nevajadzētu būt faktoram, kas ietekmē lēmuma pieņemšanu par attiecīgā piedāvājuma uzticamību," norāda Teders.

Uz augšu