Saeimas deputāti nereti izvēlas nerakstīt iesniegumus par kolēģu iespējamiem ētikas pārkāpumiem, jo negrib būt "stukači", šodien parlamenta Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdē sacīja deputāts Vitālijs Orlovs (S).
Deputāti negrib būt "stukači", tāpēc nenodod citu iespējamos pārkāpumus (1)
Uz sēdi šodien bija ieradušās Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pārstāves, lai informētu par Eiropas Padomes Starpvalstu Pretkorupcijas grupas rekomendācijām parlamentam.
KNAB Pirmās pārvaldes priekšniece Anna Aļošina skaidroja, ka rekomendācija tapa vēl 2012.gadā un par to ieviešanu runāts vēl iepriekšējos Saeimas sasaukumos. Saskaņā ar rekomendācijām būtu nepieciešama lielāka Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas iesaiste ētikas jautājumu risināšanā.
"Patlaban komisija izskata iesniegumu, tādus saņemot no deputātiem. Pašlaik tiek izskatīti grozījumi likumā, paredzot, ka komisija pati varēs rosināt ētikas pārkāpuma lietas. Tas ir pirmais solis, taču tas nav pietiekošs," teica Aļošina, piebilstot, ka pašreizējais deputātu ētikas kodekss var tikt uzskatīts par labu principu apkopojumu, tomēr tam nav vadlīniju rakstura.
Orlovs uzsvēra, ka ir bijuši neskaitāmi rupji ētikas pārkāpumi no deputātu puses, bet neviens nebija drosmīgs uzrakstīt iesniegumu.
"Bija kāds deputāts, kurš nosvinēja savas radinieces dzimšanas dienu Jūrmalas rezidencē. Atsevišķu deputātu vidū ir uzskats, ka iesnieguma rakstīšana nozīmē būt par "stukaču". Tāpēc mēs paredzējām likumā ietvert normu, kas ļautu komisijai pašai rosināt pārbaudes lietas, negaidot atsevišķu deputātu iesniegumus," teica Orlovs.
Komisijas vadītāja Janīna Kursīte-Pakule (VL-TB/LNKK) uzsvēra, ka ētikas jēdziens 21.gadsimtā ir sarežģīti definējams.
Deputāts Ilmārs Dūrītis (AP) pauda, ka katrā Saeimas sēdē iespējams redzēt ētikas pārkāpumus, mudinot pievērst lielāku uzmanību iespējamajiem ētikas pārkāpumiem.