Klimata krīze tuvina pasauli globālam lūzuma punktam
Eksperti kārtējo reizi aicina rīkoties

FOTO: Pixabay

Planēta Zeme tuvojas globālam lūzuma punktam, ja pašreizējā klimata krīze turpināsies un netiks sperti nopietni soļi tās novēršanai, kārtējo reizi brīdinājuši zinātnieki, aicinot pasauli kopīgi nepieļaut eksistenciālus draudus civilizācijai, vēsta ASV raidsabiedrība CNN.

Klimata ekspertu grupa žurnālā “Nature” publiskotā komentārā uzsver, ka ir arvien vairāk pierādījumu, ka jau šobrīd Zemes vides sistēmās norisinās nenovēršamas izmaiņas, kas nozīmē, ka visi pasaules iedzīvotāji atrodas “planetārā ārkārtas situācijā”.

Globāls lūzuma punkts ir slieksnis, kad planētas ekosistēmās notiek neatgriezeniskas izmaiņas, piemēram, Amazones lietusmežu izsušana, paātrināta planētas ledus segas kušana vai mūžīgā sasaluma mazināšanās, norāda pētījuma autori. 

Šāds sabrukums var novest pie “siltumnīcas” apstākļiem, kuros atsevišķi Zemes reģioni kļūst neapdzīvojami

“Mēs uzskatām, ka iejaukšanās laiks, kas atlicis lūzuma novēršanai jau ir pietuvojies nullei, savukārt nulles tīro [kaitīgo gāzu] emisiju sasniegšanas punkts labākajā gadījumā ir 30 gadu attālumā,” norāda ziņojuma autori. 

Lielbritānijas Ekseteras Universitātes klimata pārmaiņu un Zemes sistēmu profesora Timotija Lentona vadībā tapušais ziņojums identificē deviņas zonas, kur izmaiņas lūzuma punkta virzienā jau notiek. 

Starp tām ir Amazones mežu izzušana, Arktisko ledāju platības samazināšanās, plaša mēroga koraļļu rifu izmiršana, Grenlandes un Rietumantarktīdas ledus segas kušana, mūžīgā sasaluma atkušana un taigas mežu destabilizēšanās. 

Eksperti uzsver, ka šie notikumi ir savstarpēji saistīti - izmaiņas vienā vietā ietekmēs citas, radot krīzes domino efektu

Iespējamo scenāriju modelēšanas sākotnējie rezultāti apliecina, ka klimats ir daudz jūtīgāks par iepriekš uzskatīto un ka globāls lūzuma punkts ir pilnībā iespējams. 

Globālā klimata lūzuma punkta ideja, nav jauna teorija – ANO Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC) to pirmo reizi izklāstīja jau pirms 20 gadiem. 

Toreiz tika prognozēts, ka plaša mēroga nenovēršamas izmaiņas var notikt gadījumā, ja globālā sasilšana pirmsindustriālo līmeni pārsniedz par pieciem grādiem pēc Celsija. 

Tomēr eksperti norāda, ka, balstoties uz diviem pēdējiem IPCC ziņojumiem, kas publiskoti pagājušajā gadā un šogad, lūzuma punkts var iestāties arī gadījumā, ja globālā sasilšana ir pat viena līdz divu grādu robežās. 

Vidējā globālā temperatūra jau šobrīd ir par vienu grādu pēc Celsija augstāka par pirmsindustriālo līmeni un tā turpina palielināties. 

2018.gadā publiskotā klimata ziņojumā, kura veidošanā piedalījās arī Lentons, izteikts pieņēmums, ka klimata domino efekts var sākties situācijā, ja globālā sasilšana pārsniedz divus grādus pēc Celsija. 

Jaunākā ziņojuma autori gan uzsver, ka viņu izpratnei par klimata lūzuma punktu ir robežas un ir nepieciešami turpmāki pētījumi, tomēr viņi uzsver, ka nerīkošanās klimata krīzes jautājumā ir pārāk riskanta pieeja. 

2015.gadā parakstītā Parīzes klimata vienošanas noteica mērķi  ierobežot globālo sasilšanu līdz 1,5 grādiem pēc Celsija skalas, tomēr ANO Vides programma (UNEP) nesen publiskotā ziņojumā uzsvēra, ka valstu līdzšinējie centieni ierobežot klimata krīzi ne tuvu nav pietiekami. 

UNEP prognozē, ka, saglabājoties pašreizējām tendencēm, globālā sasilšana līdz 2100.gadam būs pārsniegusi trīs grādu līmeni. 

Ziņojuma autori gan norāda, ka cerība vēl nav zudusi. Lai tā nezustu pavisam, pasaulei ir jāatzīst, ka krīze eksistē un nekavējoties jāķeras pie tās ierobežošanas - ne tikai vārdos, bet reālos darbos. 

Uz augšu