Latvijas pusaudžu mācību sasniegumi mazāk atkarīgi no vecāku turības nekā citviet

TVNET/LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Foto: EPA/Scanpix

Latvijas piecpadsmitgadīgo skolēnu mācību sasniegumu atkarība no ģimenes materiālās labklājības, mājās pieejamiem izglītības un kultūras resursiem, vecāku izglītības un profesijas ir ievērojami mazāka kā vidēji Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstīs, liecina "OECD PISA 2018" pētījuma rezultāti.

Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas ("PISA") pētījumā secināts, ka Latvijas izglītības sistēma biežāk nodrošina sekmīgus mācību rezultātus skolēniem ar zemu ģimenes sociāli ekonomisko statusu.

"OECD PISA 2018" pētījumā autori vaicāja arī par skolēnu apmierinātību ar dzīvi un 10 punktu skalā Latvijas piecpadsmitgadīgie skolēni kopumā savu apmierinātību ar dzīvi novērtē uz -7,16. Tomēr apmierinātības līmenis kaimiņvalstīs ir nedaudz augstāks - Igaunijā 7,19 punkti un Lietuvā - 7,61 punkti.

Pētnieki skaidroja, ka vairāk apmierināti ar dzīvi ir tie skolēni, kuriem ir augstāka piederības sajūta savai skolai, kuri ir orientēti uz sadarbību, vairāk izjūt skolotāju atbalstu un atgriezenisko saiti, mācās skolās ar labāku disciplināro klimatu un mazāk izjūt citu skolēnu pāridarījumus.

Tāpat pētījuma autori atzīmēja, ka augstāka apmierinātība ar dzīvi ir zēniem, salīdzinot ar meitenēm un skolēniem ar augstāku sociāli ekonomisko statusu. Šādas sakarības esot spēkā gandrīz visās pētījuma dalībvalstīs, izņemot Saūda Arābiju, Jordāniju, Filipīnas un Moldovu, kur augstāka apmierinātība ar dzīvi ir meitenēm.

Vienlaikus pusaudži atzīst, ka viņu dzīves kvalitāti jūtami pasliktina citu skolēnu pāridarījumi - izsmiešana, draudēšana, fiziski pāridarījumi un cita rīcība no klases un skolas biedru puses.

Latvijā ievērojami augstāks nekā vidēji OECD valstīs ir skolēnu skaits, kuri neapmeklē skolu bez attaisnojoša iemesla visu dienu, dažas stundas vai ierodas skolā ar nokavēšanos, proti, Latvijā 28,7% skolēnu norāda, ka divu nedēļu laikā vismaz vienu vai vairākas reizes bez attaisnojoša iemesla ir kavējuši visu skolas dienu. Vidēji OECD valstīs tie ir 21,2%.

Izglītības un zinātnes ministrijā uzsvēra, ka, tāpēc ir ļoti svarīgi, ka Latvijā jau kopš 2017.gada tiek īstenots Eiropas Sociālā fonda projekts "Atbalsts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanai" jeb "PuMPuRS". Projekts veicina ilgtspējīgu sadarbību starp pašvaldību, skolu, pedagogiem un vecākiem, lai laikus identificētu bērnus un jauniešus ar risku pārtraukt mācības un sniegtu viņiem nepieciešamo atbalstu.

Kā ziņots, otrdien Latvijas Universitātē tika prezentēti OECD "PISA 2018" Latvijas rezultāti. Ar šo vērtēšanas programmu ik pēc trim gadiem tiek vērtēta 15 gadus vecu skolēnu kompetence lasīšanā, matemātikā, dabaszinātnēs un vēl citās jomās plašā skolēna, skolas, izglītības sistēmas raksturlielumu kontekstā.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu