“Es tikai nesaprotu, kā līdz šim neviens nebija ielicies. Sen runāja, ka vienreiz būs iekšā, jo ūdens ir līdz ar ceļu,” par dīķi Madonas novada Aronas pagastā, kurā pirmdienas rītā iebrauca Volkswagen minibuss ar sešiem cilvēkiem, no kuriem četri noslīka, saka vietējais iedzīvotājs Jānis.

Pirmdienas rītā vidzemnieki uz darbu brauca piesardzīgi, jo ceļi bija slideni. Ap pulksten deviņiem Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā atskanēja telefona zvans: Aronas pagastā zem ledus atrodas mašīna ar cilvēkiem.

Kad glābēji ieradās, viņi redzēja, ka automašīna "Volkswagen Transporter" ir nobraukusi no ceļa, apgāzusies uz jumta, ieslīdējusi dīķī un ielūzusi ledū. No ūdens rēgojās tikai riteņi. Sākumā glābēji no nogrimušās automašīnas izcēla vienu noslīkušu cilvēku, pēc tam ar vinču no dīķa izvilka auto un no tā izcēla vēl trīs noslīkušus cilvēkus. 25 līdz 39 gadus vecie vīrieši torīt devās uz darbu mežā. Šoferis un priekšā sēdošais pasažieris izkļuva saviem spēkiem – slapji un pārsaluši viņi tuvējās mājās meklēja palīdzību, jo paši to izsaukt nevarēja - mobilie telefoni bija izmirkuši. Vēlāk viņus nogādāja slimnīcā ar hipotermiju. Visi vīri bija mežstrādnieki, kas nedzīvoja ne Aronas, ne blakus pagastā, tāpēc, iespējams, vietējos ceļus un apkārtni nepārzināja. Ceļu apsaimnieko Valsts akciju sabiedrība "Latvijas Valsts ceļi".

Automašīnai bijušas ziemas riepas, bet nav izslēgts, ka ātrums bijis neatbilstošs situācijai.

Ir ierosināts kriminālprocess, notikušā apstākļi tiek precizēti, bet viens ir skaidrs – šaurais grants ceļš ar blakus esošo dīķi bija bumba ar laika degli. Potenciāli bīstami objekti, piemēram, mākslīgi veidotas ūdenstilpnes, koki vai lieli akmeņi mazo lauku ceļu tiešā tuvumā ir ne mazums.

Ziema Vidzemi padara bīstamu

Mazie lauku ceļi, kas ved uz Aronas pagastu, otrdienas rītā  vietām apledojuši, tos klāj sniega putra, un braukšana ir nedroša. Līdzko uzņemam ātrumu, mūs sanes. Sniegotā, kalnainā ainava aiz loga ir bezgala skaista, bet ceļš zem riteņiem gan varētu būt labāks. Uzkalns, ass līkums vai vēl trakāk - līkumu ceļš apmet uzkalnā. Nav brīnums, ka mazāk pieredzējis braucējs vietām ar grūtībām noturas uz ceļa. Turklāt vēl vidzemnieki ir apsēsti ar dīķiem – to ir desmitiem, daudzi vienā līmenī ar ceļu. Vasarā skaisti, bet ziemā ūdenstvertnes ir grūti pamanāmas. Savukārt, cik drošs tieši šodien ir ceļš, var tikai zīlēt.

C un D klases grants ceļi ar pretslīdes materiālu tiek apstrādāti gaužām reti.

FOTO: Jānis Škapars/TVNET

Aronas pagasta pārvaldē no notikušā cenšas distancēties – ceļš, kur notika traģēdija, esot valsts, tātad vietējai izpildvarai nekāda daļa, cilvēki, kas aizgāja bojā un cieta, neesot vietējie, neko par tiem nezinot.

Kad, braucot pa ceļu, pamanām dīķi, kurā iekrita busiņš ar strādniekiem, salecos - šaurs, apsnidzis ceļš ved no kalna lejup, kur vīd dīķis. To var pamanīt tikai tāpēc, ka deg sveces un sniegu iezīmē sarkanas neļķes. Citādi varētu likties, ka tā ir pārpurvojusies pļava, klāta ar ledus kārtu un sniegu.

Tomēr iespaids ir mānīgs - te esot ap trim metriem dziļš dīķis.

Kad izrakts, neviens vairs neatceras, bet to pirms kāda laika padziļinājusi iepriekšējā tuvējo māju saimniece.

Vietējie zina, kā jābrauc

Mums pretim nāk Sanita - traģēdijas brīdī viņa nebija mājās. Kad ieradās, auto ar bojā gājušajiem puišiem jau bija izvilkts. Sieviete saka: tādi tie lauku ceļi ir – ja brauc pārgalvīgi, bīstami. “Pirmdienas rītā ceļi bija ļoti slideni, teica, ka pa ceļam uz Valmieru vairākas mašīnas ieslīdējušas grāvjos. Uz Kusu braucot, ir garš kalns ar līkumu, kas ziemā pārvēršas slidkalniņā,” viņa min piemēru. Sanita saka: lai gan laukos ceļi ir nedroši, līdz šim līdzīga nelaimes gadījuma te nav bijis. Ceļš tiekot tīrīts reti, lai gan automašīnas starp Šūri un Oļiem tomēr braukā – māju apkaimē ir samērā daudz.

Greideris ceļu iztīrījis otrdienas rītā – dienu pēc nelaimes gadījuma.

Pienāk saimnieks un piemetina, ka tas bija liktenīgs gadījums – vainot nevienu nevarot. Pēc viņa domām, auto aizmugurējā sēdeklī četriem vīriem ir par maz vietas. Šķiet, viņš nav visai priecīgs par to, ka neviļus nonācis mediju redzeslokā – ceļš un dīķi tomēr atrodas uz viņa zemes.

FOTO: Jānis Škapars/TVNET

Uzturēšanas prasības mainīgos laika apstākļos – kad uz autoceļa brauktuves veidojas apledojums, krājas sniegs vai veidojas sniega sanesumi - definē Ministru kabineta noteikumi Nr.224. C klases ceļš jātīra, ja ledus rises ir līdz 5 centimetri, ledus vai sniega biezums 10 centimetri. Laiks kaisīšanai ar pretslīdes materiālu netiek normēts. Autoceļus, kuriem noteikta D klase, jāattīra no sniega līdz četrām reizēm sezonā atkarībā no sniega daudzuma.

Rokas svila uz plīts, bet viņi nejuta

FOTO: Jānis Škapars/TVNET

Ap 200 metru no traģēdijas vietas atrodas veca māja “Zemnieki”, kurā dzīvo Jānis – vīrs, pie kura durvīm pirms deviņiem no rīta klauvēja divi līdz vīlei izmirkuši vīri, lūdzot palīdzību. “Divi slapji kā žurkas atnāca – no galvas līdz kājām, ūdens no viņiem tecēja straumēm, uzlika rokas uz karstas plīts un pat nejuta svelmi,” atceras Jānis. Vīrieši bijuši šokā. Telefoni abiem nedarbojās, tāpēc vecais vīrs iedeva savu. “Puiši bija drausmīgi pārsaluši – viens bija tāds ņiprāks, otrs švakāks.

Viens uzsēdās te uz plīts, saguma, skatos - galvu sāk mest atpakaļ, domāju - beigas būs.

Teicu, lai ātrie viņu paņem. Garākais bija žirgtāks, izskrēja ārā, sagaidīja ātros un policiju.” Jānis spriež, ka notikušais drīzāk bijusi likumsakarība, nevis liktenīgs notikums, -

vietējie jau sen sprieduši, ka “ūdenī kāds vienreiz ieliksies”. 

Jānis atceras, kādreiz dīķis bija aizaudzis ar kārkliem, bet tad iepriekšējā saimniece iztīrījusi un padziļinājusi dīķi, lai lopi var padzerties. Jānis zina teikt, ka tas ir vismaz trīs metrus dziļš.

FOTO: Jānis Škapars/TVNET

Atkal mūsu dīķos!

 Ironiski, ka blakus esošajā Sarkaņu pagastā, padzirdējuši par nelaimi, vietējie nodomājuši: ”Atkal mūsu dīķos!” Izrādās, ka kaimiņu pagastā šosejas malā ir gleznaini dīķi, bet ar nelāgu slavu – tajos gājuši bijā vairāki cilvēki. Deviņdesmitajos gados ūdenī ieslīdējušas vairākas automašīnas. Pēc tam dīķi nožogoti, bet pirms gadiem nožogojuma ietriekusies automašīna ar divām sievietēm.

FOTO: Jānis Škapars/TVNET

Par to, cik tuvu ceļam drīkst atrasties mākslīgas ūdenstilpnes, kādi ir nosacījumi tās ierīkojot, kādi objekti nedrīkst atrasties ceļa tuvumā, un kas par to ir atbildīgs, Valsts akciju sabiedrība "Latvijas Valsts ceļi" solīja skaidrot tuvākajā laikā.

Pēdējos 20 gados Latvijā notikušas vairākas avārijas, kurās, automašīnai iebraucot ūdenstilpē, vienlaikus gājušas bojā vairākas personas. 

Piemēram, 2003.gada novembrī, Vārkavas novada Upmalā pie tilta Dubnas upē iegāžoties automašīnai Opel Kadett, bojā gāja seši cilvēki. Negadījumā dzīvību zaudēja trīs jaunieši un trīs jaunietes vecumā no 17 līdz 20 gadiem.

Traģiskākā šāda veida avārija notika 2012.gadā Jaungada naktī, kad Krāslavas novadā autoavārijā gāja bojā septiņi jaunieši. Automašīna Mazda 626, kurā brauca septiņi cilvēki, līkumā nobrauca no ceļa un iegāzās Rudnas upē. Visi braucēji zaudēja dzīvību. Viens no jauniešiem bija atradies automašīnas bagāžas nodalījumā.

Avarējušajai automašīnai bijušas vasaras riepas sliktā stāvoklī. Tāpat tai nav bijusi izieta tehniskā apskate. Nevienam no traģiskajā avārijā Krāslavas novadā bojāgājušajiem jauniešiem nebija autovadītāja apliecības.

Savukārt 2014.gada decembra sākumā Ozolnieku novada Salgales pagastā, uz autoceļa Blukas-Emburga, divi vīrieši gājuši bojā ceļu satiksmes negadījumā, kad viņu vadītā automašīna iegāzusies Garozes upē.